Krājums | Archives of Latvian Folklore |
---|---|
Kolekcija | Collection of Cipriāns Apšenieks |
Atslēgvārdi | |
Vienības | #LFK-190-60a #LFK-190-61 #LFK-190-62 #LFK-190-62a #LFK-190-63 #LFK-190-64 #LFK-190-65 #LFK-190-66 |
Atšifrēja | Kristine |
---|---|
Pabeigts | Jā |
Pārbaudīts | Jā |
Labots | 2015-07-07 20:46:43 |
Atšifrējums | Meitiņ miega negulēja, Sev pūriņu darīdama, Raibus cimdus adīdama. Kuŗu pāri noadīja, To atdeva tautiešam: Še, tautiet, cimdu pārs - Mans pirmais adījums. Tumsā vērpu, šketerēt Zagtin zagt māmiņai. 61Kaut zināj'si pirma laiksKāda dzīve tautiņās, Būt' akmeni ievēlusi, Ne kājiņu iespērusi. Tautiņās ir gŗūta dzīve, Gaudas, gaudas asariņas. 62Tautiets manim laipu metaLaipu laipas galiņā. Labāk tēva dubļus brienu Ne tautieša laipu minu. Tēva dubļi sidraboti, Tautu laipa asarota. 62aTēvs man pirka zīda kleitu,Gāju zemi slaucīdama. Pirks tautietis, nebūs tāda, - Pirks naudiņu žēlodams. 63Savij manim, māmuliņa,Visu puķu vainadziņu. Ābeļu ziedu vien nevij, Tas raud gauži nesajot. 64Bitit manu, kamenīti,Kad man tevi pamanīt! Grauz akmeni, dzer ūdeni, Tad tu mani pamanīsi. 65Jauni puiši mutes devaPelēkam akmiņam, Domādami meitu māti Ar pelēku villainīt'. 66Es izvilkšu zīda dieguCaur pelēku akmentiņu, Es izvilkšu puiša domas Pirmo nakti gulēdama. |