Šucēnu mājās istabā bijis pamaz rūmes, tādēļ četras meitas vasarā izgājušas gulēt vāgūzī. Kādreiz pie viņām paķircināties ienākuši puiši. Divām jaunākām tas nav paticis, tādēļ tās izmanījušās laukā. Kur bēgt? Viņas zinājušas, ka klēts raganu apsēsta. Paklausījušās – tiešām: aiz klēts tā vien gājis - pļikat, pļekat, pļikat, pļekat. Mukušas uz istabu. Tagad viņas bijušas savām ausīm dzirdējušas, ka aiz klēts raganas velējas. Bet, tiklīdz kāds tur gājis, raganas uz vietas pazudušas. Viņas dzīvojušas tur no seniem laikiem samestos akmeņos. Vesela kaudze akmeņu tur bijusi, un raganas jau zin, ko vajaga.