Kategorie

Benennung
 Žanri
         LFK kategorijas
                 Dažādu grupu un vēstures periodu folklora
            |             albuma pants vai vēlējums
                         bērnu folklora
                                 bērnu radītā folklora
                    |                     ķircināmie panti
                    |                     skaitāmie panti
                    |                     skolēnu folklora
                    |                     virkņu dziesmas un bērnu sprediķi
                                 folklora bērniem
                    |                     šūpuļdziesmas
                    |                     ucināmie panti
                         cittautu folklora
                |                 cittautu folkloras teksti
                |                 makaroniskie teksti
            |             interneta folklora
            |             padomju folklora
                         Religiöse Texte und Lieder
                |                 reliģiskie teksti un dziesmas
                 Volkslied
                         jaunāko laiku dziesmas
                |                 folklorizējusies zināma autora dziesma
                |                 parodija
                |                 revolucionārā dziesma
                |                 stāsts par ziņģu dziedāšanu
                |                 ziņģe
                         tautasdziesmas
                |                 garās dziesmas, sākot ar 9 rindām
                                 īsās dziesmas
                    |                     četrrinde
                    |                     tautasdziesma, 5-8 rindas
                |                 stāsts par tautasdziesmu dziedāšanu
                 Spiel oder Tanz
            |             deja
            |             ķīlas
            |             rotaļa
            |             spēle
            |             uzvedums vai luga
                 Materiālu veidi
                         grafiskas zīmes un uzraksti
                |                 epitāfija jeb kapu uzraksts
                |                 grafiti
                |                 piederības zīmes
                         intervijas
                |                 anketa
                |                 dzīvesstāsta intervija
                |                 tematiska intervija
                         tautas rokraksti
                |                 atmiņu albums
                |                 autobiogrāfija
                |                 cietuma burtnīca
                |                 debesu un buramvārdu grāmata
                |                 dienasgrāmata
                |                 dziesmu klade
                |                 korespondence
                 Papildkritēriji
                         Betrachtungen zu Folklore
                |                 apcerējums par folkloru
                         Attēli
                |                 foto
                |                 zīmējums
                         Feldforschungsnotizen
                                 ekspedīcijas (lauka pētījuma) dienasgrāmata, folkloras vākšanas situācijas apraksts
                    |                     ekspedīcijas (lauka pētījuma) dienasgrāmata
                    |                     folkloras vākšanas situācijas apraksts
                    |                     komentārs par vākumu
                    |                     ziņas par teicēju
            |             melodija
                         Beschreibung eines historischen Ortes
                |                 vēsturiskas vietas apraksts
                 Stāstījumi
            |             anekdote
                         Lebensgeschichte, Interview
                |                 dzīvesstāsts
                |                 personīgās pieredzes stāsti
                |                 stāstījumi par savu dzīvi
                         nostāsts
                |                 apraksts, uzruna, pateicība
                |                 biogrāfija
                         pasaka
                |                 brīnumpasaka
                |                 pasaka par dzīvniekiem
                |                 sadzīves pasaka
            |             stāsts par pasaku stāstīšanu
            |             stāsts par teiku stāstīšanu
                         teika
                |                 izcelšanās teika
                |                 vēsturiskā teika
                |                 mitoloģiskā teika
                |                 mūsdienu teika
                |                 kristīgā leģenda
                |                 memorāts
                |                 fikts
                 Redewendung
                         dažādas tradicionālas frāzes
                |                 aizrādījumi
                |                 bezkaunīgi izteicieni
                |                 ironiski izsaucieni
                |                 laimes vēlējumi
                |                 lamu vārdi, lāsti un draudi
                |                 sveicinājumi
                |                 tosti
                |                 zobgalības
            |             dzīvnieku valoda un skaņu iztulkojumi
                         mīklas
                |                 attēlu mīklas
                |                 burtu vai zilbju mīklas
                |                 jautājumu jeb joku mīklas
                |                 objektu mīklas
                         sakāmvārdi, parunas un teicieni
                |                 Sprichwort
                |                 teicieni
                         valodas vingrinājumi un ātrruna
                |                 ātra runāšana
                |                 valodas vingrinājumi
                         vārdi un nosaukumi
                |                 Tier- und Pflanzennamen
                |                 dzīvnieku vārdi
                |                 mitoloģisko (reliģisko) personu vārdi
                |                 palamas
                |                 vietu un personu vārdi
                 Brauch
                         paražas
                |                 cilvēka mūža gājums
                |                 dažādas paražas, sadzīve
                |                 nodarbošanās, kas saistīta ar apģērbu, uzturu, higiēnu
                |                 nodarbošanās un ar to saistīto priekšmetu apraksti
                |                 pavēsture, hronikas, etnogrāfiskas ziņas
                                 svētki
                    |                     citi svētki
                    |                     ģimenes svētki
                    |                     kalendārie svētki un svinamās dienas
                         Zauberworte, Volksmedizin
                |                 buramie vārdi
                |                 buramo vārdu lietošana
                |                 tautas ārstniecība
                         Volksglaube
                |                 aizliegumi
                |                 darbība, lai gūtu labumu
                |                 laika pareģojumi
                |                 parādības vai procesa skaidrojumi
                |                 sapņu tulkošana
                |                 stāstījumi par ticējumiem
                |                 zīlēšana
         Literatūra
                 bērnu literatūra
            |             bērnu luga
            |             bilžu grāmata
            |             dzeja bērniem
            |             proza bērniem
        |         dažādi žanri
        |         gramatika
        |         humors, satīra
                 kritika
            |             recenzija
                 Literatūras veidi
                         dramaturģija
                |                 dramatizējums
                |                 librets
                                 luga
                    |                     drāma
                    |                     komēdija
                    |                     pose
                    |                     raidluga
                    |                     traģēdija
                    |                     traģikomēdija
                |                 luga leļļu izrādei
                |                 scenārijs
                |                 viencēliens
                         dzeja
                |                 dzejolis
                |                 dzejproza
                |                 dziesma
                |                 elēģija
                |                 epigramma
                |                 haika
                |                 himna
                |                 humoristisks vai satīrisks dzejolis
                |                 oda
                |                 pasaka dzejā
                |                 romance
                |                 sonets
                |                 tanka
                |                 triolets
                |                 ziņģe
                |                 oktāva
                |                 tercīna
                         liroepika
                |                 balāde
                |                 eposs
                |                 fabula
                                 poēma
                    |                     dramatiska poēma
                         proza
                                 biogrāfiskā proza
                                         autobiogrāfiskā proza
                        |                         autobiogrāfija
                    |                     biogrāfija
                    |                     dienasgrāmata
                                         memuāri
                        |                         atmiņas
                        |                         veltījums
                    |                     nekrologs
                    |                     vēstules
                    |                     portrets
                                 dokumentālā proza
                    |                     ceļojumu apraksts
                    |                     dokumenti
                                         kultūrvēsturisks apraksts
                        |                         kultūrceļvedis
                        |                         pavārgrāmata
                        |                         politiska runa
                    |                     vēstures apraksts
                |                 epistulārā (vēstuļu) proza
                                 īsproza
                    |                     aforismi
                    |                     epifānija
                    |                     literārā anekdote
                    |                     miniatūra
                                         novele
                        |                         anekdotiskā novele
                        |                         novelete
                        |                         psiholoģiskā novele
                    |                     skice
                                         stāsts
                        |                         garais stāsts
                                                 īsais stāsts
                            |                             humoreska
                    |                     teiksma
                    |                     tēlojums
                |                 komikss
                |                 literārā pasaka
                                 romāns
                                         detektīvromāns
                        |                         kriminālromāns
                        |                         spiegu romāns
                        |                         trilleris
                    |                     epistulārais romāns
                    |                     erotiskais romāns
                    |                     fantāzijas romāns
                                         filozofiskais romāns
                        |                         absurda romāns
                        |                         distopija
                        |                         utopija
                    |                     gotiskais romāns
                    |                     kriptoromāns
                    |                     lubu romāns
                    |                     mīlestības romāns
                                         piedzīvojumu romāns
                        |                         blēžu (avantūras jeb dēku) romāns
                        |                         bruņinieku romāns
                        |                         ceļojumu romāns
                        |                         satīriskais romāns
                    |                     psiholoģiskais romāns
                                         sentimentālais romāns
                                                 izaugsmes romāns (Bildungsroman)
                            |                             mākslinieka izaugsmes romāns (Künstlerroman)
                    |                     sociālais romāns
                                         vēsturiskais romāns
                        |                         epopeja
                    |                     zinātniskās fantastikas romāns
                 mācību literatūra
            |             antoloģija skolām
            |             ābece
            |             hrestomātija
            |             lekciju konspekti
            |             mācību grāmata
            |             mācību līdzeklis
            |             metodiskie materiāli
                 padomu un uzziņu literatūra
            |             domugraudi
            |             rokasgrāmata
            |             ceļvedis
                 publicistika
            |             apcere
            |             apraksts
            |             eseja
            |             feļetons
                         intervija
                |                 dzīvesstāsts
            |             manifests
            |             pamflets
            |             raksts
            |             reportāža
            |             saruna
            |             sleja
            |             uzsaukums
        |         pusaudžu un jauniešu literatūra
                 reliģiskā literatūra
            |             lūgšanas
                         Svētie Raksti
                                 Bībele
                    |                     Jaunā Derība
                    |                     Vecā Derība
                |                 Korāns
        |         vārdnīca
         Zinātniskie darbi
                 Zinātniskā darba nozare
                         folkloristikas pētījumi
                |                 folkloras materiālu vākums
                         juridiskā literatūra
                |                 likumi
            |             literatūrzinātniskie darbi
            |             mākslas zinātnes pētījumi
            |             mūzikas zinātnes pētījumi
            |             novadpētniecības materiālu vākums
            |             pētījumi estētikā
            |             pētījumi filozofijā
            |             pētījumi reliģiju vēsturē
            |             pētījumi valodniecībā
            |             teātra zinātnes pētījumi
            |             vēstures pētījumi
            |             pētījumi ētikā
            |             pētījumi sociālajās zinātnēs
            |             pētījumi psiholoģijā
                 Zinātniskā darba tips
            |             bibliogrāfija
            |             biobibliogrāfija
            |             disertācija
            |             komentāri
            |             maģistra darbs
            |             materiālu vākums
            |             monogrāfija
            |             pēcvārds
            |             pētījums
            |             priekšvārds
            |             rādītājs
            |             zinātnisks raksts
            |             referāts
        |         populārzinātniskie darbi
 Folkloras materiālu rādītāji
         Latviešu buramvārdu digitālais katalogs (Dr. philol. Aigars Lielbārdis)
                 Buramvārdu rādītāji
                         Buramvārdu funkcionālās grupas
                |                 3/9 vainu vārdi
                |                 Acu vārdi
                |                 Aitu vārdi
                |                 Aizsardzības vārdi
                |                 Alus vārdi
                |                 Apdeguma vārdi
                                 Asins vārdi
                    |                     Asins apturēšanas vārdi
                    |                     Asins/sarkanās vainas vārdi
                    |                     Sirds asins vārdi
                |                 Atpūtas vārdi
                |                 Atslēgu/durvju vārdi
                |                 Audekla vārdi
                |                 Augoņu vārdi
                |                 Ausu vārdi
                |                 Bērna radīšana
                |                 Bišu vārdi
                |                 Bites dzēluma vārdi
                |                 Branta vārdi
                |                 Brukas vārdi
                |                 Brūces/ pušumu vārdi
                |                 Ceļa vārdi
                |                 Cērmju vārdi
                |                 Cūku vārdi
                                 Čūsku vārdi
                    |                     Čūskas koduma vārdi
                    |                     Vārdi čūsku apturēt
                    |                     Vārdi čūsku nesatikt
                |                 Diloņa vārdi
                |                 Drudža vārdi
                |                 Dūreja vārdi
                |                 Dzeltenās slimības vārdi
                |                 Dzelzu vārdi
                |                 Dzemdēšanas vārdi
                |                 Dzērvju vārdi
                |                 Dziedināšanas vārdi
                |                 Dziedzeru vārdi
                |                 Dzirksts vārdi
                |                 Ēdes vārdi
                |                 Grūduma vārdi
                |                 Ģēles vārdi
                |                 Ģikts vārdi
                |                 Iecirtuma vārdi
                |                 Iedzirdīšanas vārdi
                |                 Ieroču vārdi
                |                 Izbaiļu/ nakts pamašu vārdi
                |                 Izmežģījuma vārdi
                |                 Izsiluma/ izsutuma vārdi
                |                 Izsitumu vārdi
                |                 Jaunas mājvietas vārdi
                |                 Kaitniecība
                |                 Kakla vārdi
                |                 Karstuma/ karstuma guļas vārdi
                |                 Kāju vārdi/ pinekļi
                |                 Kā kļūt neredzamam vārdi
                |                 Kārpu vārdi
                                 Klepus vārdi
                    |                     Garais klepus
                |                 Krampju vārdi
                |                 Kristīšana/ vārdi
                |                 Krītamās kaites vārdi
                |                 Kropsa/ vairogdziedzera vārdi
                |                 Kungu/ tiesas vārdi
                |                 Laimes vārdi
                |                 Laivinieku vārdi
                |                 Lēcēja vārdi
                |                 Liesas vārdi
                |                 Lietuvēna vārdi
                |                 Limējuma jeb griežami vārdi
                |                 Lopu vārdi
                |                 Lozēšanas vārdi
                |                 Lūzuma vārdi
                |                 Maģija
                |                 Mandeļu vārdi
                |                 Maziem bērniem vārdi
                |                 Mātes vainas vārdi
                |                 Melmeņsērdzības vārdi
                |                 Mēnessērdzības vārdi
                |                 Mēnešreižu vārdi
                |                 Mēra/ sērgu vārdi
                |                 Miežagrauda vārdi
                |                 Miroņkaula vārdi
                |                 Miroņu vārdi
                |                 Mīlestības vārdi
                |                 Mīzšanas vārdi
                |                 Muldēšanas vārdi
                |                 Naudas siešanas vārdi
                |                 Nešļavu vārdi
                |                 Nobrīnīšanas/ ļaunas acs vārdi
                |                 Pakrūts vārdi
                |                 Pampuma vārdi
                |                 Pārmācīšanas vārdi
                |                 Peļu un žurku vārdi
                |                 Pērkona vārdi
                |                 Piena vārdi
                |                 Pinekļu vārdi
                |                 Mēness vārdi
                |                 Pirts vārdi
                |                 Plostnieku vārdi
                |                 Plusas vārdi
                |                 Izbaiļu vārdi
                |                 Pret ļaunu darbību vārdi
                |                 Prusaku vārdi
                |                 Raganu/ spīganu vārdi
                |                 Rožu vārdi
                |                 Saraustīšanās vārdi
                |                 Sarkanās vainas/ guļas vārdi
                |                 Sastiepšanās / pārcelšanās vārdi
                                 Sāpes
                    |                     Dzemdēšanas sāpju vārdi
                    |                     Galvas sāpju vārdi
                    |                     Gurnu sāpju vārdi
                    |                     Kaulu sāpju vārdi
                    |                     Krustu sāpju vārdi
                    |                     Krūšu sāpju vārdi
                    |                     Sānu sāpju vārdi
                    |                     Sāpju vārdi
                    |                     Sirds sāpju vārdi
                    |                     Vēdera sāpju vārdi
                    |                     Zobu sāpju vārdi
                |                 Sējēju vārdi
                |                 Sieviešu slimību vārdi
                |                 Skauģu vārdi
                |                 Spārnu cirpšanas vārdi
                |                 Spiedēja vārdi
                |                 Spīganas
                |                 Sviesta vārdi
                |                 Tārpa/ ēdēja vārdi
                |                 Trakuma vārdi
                |                 Traku suņu vārdi
                |                 Truma vārdi
                |                 Trūkuma vārdi
                |                 Tūskas vārdi
                |                 Uguns vārdi
                |                 Utu vārdi
                |                 Ūdens apvārdošana/ vārdi
                |                 Vasaras vainas vārdi
                |                 Vājuma vārdi
                |                 Vārdi caurdurtiem
                |                 Vārdi cauršautiem
                |                 Vārdi dažādām vainām
                |                 Vārdi dzeršanas atmešanai
                |                 Vārdi ganos laižot
                |                 Vārdi gariem un spokiem
                |                 Vārdi nezināmām vainām
                |                 Vārdi pret murgošanu
                |                 Vārdi saslimušiem
                |                 Vārdi vātīm
                |                 Vārdi zīlēšanā
                |                 Vārdošanas vārdi
                |                 Vēja bultas vārdi
                |                 Vēža vārdi
                |                 Vidus vārdi
                |                 Viesuļa vārdi
                |                 Vilku vārdi
                |                 Vistu vārdi
                |                 Vīveļu vārdi
                                 Zagļu vārdi
                    |                     Zagļu atlaišanas vārdi
                    |                     Zagļu piesiešanas vārdi
                |                 Zemes vainas vārdi
                |                 Zirgu vārdi
                |                 Zobu tārpa/ ēdēja vārdi
                |                 Žagu vārdi
                |                 Blusu vārdi
                |                 Biezputras vārdi
                |                 Circeņu vārdi
                |                 Darbu beidzot/ gulēt ējot vārdi
                |                 Deguna vārdi
                |                 Drošības vārdi
                |                 Dzīvības vārdi
                |                 Ēšanas vārdi
                |                 Gurķu vārdi
                |                 Iegriezuma vārdi
                |                 Iekšā dzeršanai vārdi
                |                 Ienāšu vārdi
                |                 Izlūgšanas vārdi
                |                 Kā sapnī redzēt mīļāko vārdi
                |                 Kad ilgi sirdzis vārdi
                |                 Kāpostu vārdi
                |                 Kartupeļu vārdi
                |                 Kašķa vārdi
                |                 Ķīseļa vārdi
                |                 Klibuma vārdi
                |                 Krāsošanas vārdi
                |                 Kukaiņu vārdi
                |                 Kurmju vārdi
                |                 Labas izdošanās vārdi
                |                 Labības vārdi
                |                 Ļaunas slimības vārdi
                |                 Linu vārdi
                |                 Locekļu vārdi
                |                 Maizi mīcot vārdi
                |                 Masalu vārdi
                |                 Matu vārdi
                |                 Mēles vārdi
                |                 Mērīšanas vārdi
                |                 Milzuma vārdi
                |                 Muguras vārdi
                |                 Mušu vārdi
                |                 Nelaimes vārdi
                |                 Nemiera un duršanas vārdi
                |                 Noplaucēšanas vārdi
                |                 Nosituma (sasituma) vārdi
                |                 Notikuma vārdi
                |                 Pareģošanas ar ūdeni vārdi
                |                 Paslēptas lietas uzrādīt vārdi
                |                 Pļaušanas vārdi
                |                 Pret ievainojumiem vārdi
                |                 Pret kara, mēra briesmām vārdi
                |                 Prūšu vārdi
                |                 Saimniecībai vārdi
                |                 Sargāšanās no ātras nāves vārdi
                |                 Sēšanas vārdi
                |                 Šķavu vārdi
                |                 Suņa naglas vārdi
                |                 Suņu vārdi
                |                 Svētu meitu vārdi
                |                 Vadmalu veļot vārdi
                |                 Vaina lai nenotiek vārdi
                |                 Vanaga vārdi
                |                 Vasaras raibumu vārdi
                |                 Vecam lai ilgāk dzīvotu vārdi
                |                 Veļas vārdi
                |                 Visādām slimībām vārdi
                |                 Zaķu vārdi
                |                 Ziepju vārdi
                |                 Zvejošanas vārdi
                |                 Zvēru vārdi
                |                 Bērnu zobu vārdi
                |                 Bēres (vārdi)
                |                 Aukstā ģīmja vārdi
                |                 Pret vietā mīšanu vārdi
                |                 Lūgšanas
                |                 Lūpu vārdi
                         Buramvārdu tipi
                |                 Architriclinus sedebat super scannum
                |                 Bartolemeus
                |                 Bone to bone
                |                 Come butter come
                |                 Crux Christi
                |                 Dismas et Iesmas
                |                 Flum Jordan
                |                 In sanguine Adæ
                |                 Job sedebat in sterquilino
                |                 Longinus
                |                 Our Lady was sinless
                |                 Out Fire in Frost
                |                 Saint George
                |                 Saint Thomas
                |                 Stans sanguis in te
                |                 Super petram
                |                 Tree bitter bitters
                |                 Tres boni fratres
                |                 Tres Mariae
                         Debesu grāmata
                |                 12 ciltis
                |                 5–6 Mozus grāmata
                |                 Grāfs Filips
                |                 Ģenerālis Skoboļevs
                |                 Jāzepa un Marijas bēgšana
                |                 Ķeizara Kārļa grāmata
                |                 Ķēdes vēstule
                |                 Lentula grāmata
                |                 Londonas grāmata
                |                 Marijas sapnis
                |                 Miķeļa grāmata
                |                 Nelaimīgās dienas
                |                 Svētā grāmata
                |                 Svēti stāsti
                |                 Zālamana pamācības
                |                 91. psalms
                         Izpildījums
                                 Izpildījuma laiks
                    |                     Ceturtdienas rīts
                    |                     Ceturtdienas vakars
                    |                     Jauns mēness
                    |                     Piektdiena
                    |                     Pusdiena
                    |                     Pusnakts
                    |                     Saules lēkts
                    |                     Saules riets
                    |                     Vecs mēness
                                 Izpildījuma veids
                    |                     Apraksts
                    |                     Atslēgt/ aizslēgt/ atslēgas
                    |                     Darīt
                    |                     Dialogs
                    |                     Dziedāt
                    |                     Krustīt
                    |                     Lasīt
                    |                     Pa saulei
                    |                     Pret sauli
                    |                     Pūst
                    |                     Rakstīt
                    |                     Runāt
                    |                     Sāls apvārdošana
                    |                     Spļaut
                         Motīvi/ vārdformulas
                |                 3/9 Lilijas
                |                 3/9 Puķes
                |                 3/9 Rozes
                |                 3 Jumpravas
                |                 5 Vātis
                |                 Aci pret aci
                |                 Ai jūs manas mīļās miesas
                |                 Atstājies tu ļaunais gars
                |                 Čuči/ guli uguntiņa
                |                 Dambis
                |                 Dieva dēli klēti cirta
                |                 Es aizslēdzu vārtus
                |                 Ieva dūra
                |                 Jēzus dzimis Bētlemē
                |                 Jēzus ir dzimis, Jēzus ir pazudis
                |                 Jordāna
                |                 Jūdzes turp/ atpakaļ
                |                 Kauliņš pie kauliņa
                |                 Mans vilciņš rūc
                |                 Marijas dzemdēšanas sāpes
                |                 Marijas radību asinis
                |                 Melni kraukļi
                                 Nobeiguma formulas
                    |                     Rīta rasa/ salna
                    |                     Vecs mēnesis/ purva niedre
                    |                     Vecs pūpēdis
                |                 
                |                 Skaitīt 1-9-1
                |                 Suns sēnes neēd
                |                 Svēta/ laimīga ir tā diena/ stunda
                |                 Teci, teci kūlainīte
                |                 Tīra, tīra Pētera miesa
                |                 Trīs vīri
                         Personas
                |                 3 ķēniņi
                |                 Andrejs
                |                 Daniels
                |                 Dievs
                |                 Elia
                |                 Eņģeļi
                |                 Ieva
                |                 Jēzus
                |                 Marija
                |                 Māra/ Māriņa
                |                 Miķelis
                |                 Mozus
                |                 Pāvils
                |                 Pērkons
                |                 Pēteris
                |                 Velns
                |                 Zāmuels
                         Teksta forma
                |                 Dzeja/ dzejproza
                |                 Lūgšana
                |                 Reliģisks teksts
                |                 Tautasdziesma
                         Virknējumi
                |                 Burtu virknējumi
                                 Palindromi
                    |                     Abracadabra
                    |                     Amor
                    |                     Misat
                    |                     Paks Maks
                    |                     Rosa
                    |                     Sator
                |                 Skaitļu virknējumi
                |                 Vārdu virknējumi
                         Zīmējumi, zīmes
                |                 Aplis
                |                 Krusts
                |                 Pentagramma
                         Cits
                                 F. Brīvzemnieks
                    |                     1-Br-Mātes vārdi
                    |                     2-Br-Vidus vārdi
                    |                     3-Br-Dzemdēšanas vārdi
                    |                     4-Br-Naktspamašu, notikumu un izbīļu vārdi
                    |                     5-Br-Kad ilgi gul slims un nezin, kas kaiš
                    |                     6-Br-Saraustīšanās vārdi
                    |                     7-Br-Spiedēja vārdi
                    |                     8-Br-Priekš pakrūts
                    |                     9-Br-Krūšu sāpju vārdi
                    |                     10-Br-Kāsus vārdi
                    |                     11-Br-Caurēja jeb dūrēja vārdi
                    |                     12-Br-Vērmeļu (ģēles) vārdi
                    |                     13-Br-Pret sarkano guļu
                    |                     14-Br-Kad cērmes (tārpi) vēderā
                    |                     15-Br-Pret galvas sāpēm
                    |                     16-Br-Plusas vārdi
                    |                     17-Br-Bret vēja bultu
                    |                     18-Br-Pret zobu sāpēm
                    |                     19-Br-Pret ausu sāpēm
                    |                     20-Br-Acu vārdi
                    |                     21-Br-Sāpju vārdi
                    |                     22-Br-Vārdi, kad cilvēkam kārst
                    |                     23-Br-Pampuma vārdi
                    |                     24-Br-Tūska vārdi
                    |                     25-Br-Rozes vārdi
                    |                     26-Br-Trumu jeb augoņu vārdi
                    |                     27-Br-Svētu meitu vārdi
                    |                     28-Br-Kārpu vārdi
                    |                     29-Br-Dziedzeru vārdi
                    |                     30-Br-Tārpa (ēdēja) vārdi
                    |                     31-Br-Dzirkstes vārdi
                    |                     32-Br-Limējuma jeb griežami vārdi
                    |                     33-Br-Lūzuma vārdi
                    |                     34-Br-Pret iecirtumu
                    |                     35-Br-Asiņu vārdi
                    |                     36-Br-Drudža vārdi
                    |                     37-Br-Krampju jeb klemmes vārdi
                    |                     38-Br-Vīveļu vārdi
                    |                     39-Br-Liesas vārdi
                    |                     40-Br-Lietuvēna vārdi
                    |                     41-Br-Pret trakumu
                    |                     42-Br-Viesula vārdi
                    |                     43-Br-Pērkona vārdi
                    |                     44-Br-Kad grib, lai saulīte atspīd
                    |                     45-Br-Zalkšu jeb čūsku vārdi
                    |                     46-Br-Kukaiņu vārdi
                    |                     47-Br-Māju putnu vārdi
                    |                     48-Br-Vilku vārdi
                    |                     49-Br-Peļu un žurku vārdi
                    |                     50-Br-Bišu vārdi
                    |                     51-Br-Avju vārdi
                    |                     52-Br-Piena, kreima un sviesta vārdi
                    |                     53-Br-Skauģu vārdi
                    |                     54-Br-Sējēju vārdi
                    |                     55-Br-Kungu un tiesas vārdi
                    |                     56-Br-Dzelzu vārdi
                    |                     57-Br-Zagļu vārdi
                    |                     58-Br-Kā zirgu noturēt
                    |                     59-Br-Laj lopam būtu daudz pircēju
                    |                     60-Br-Meitu vārdi
                    |                     61-Br-Kad alus skābst
                    |                     62-Br-Laj stebule maucās
                    |                     63-Br-Mednieku vārdi
                    |                     64-Br-Uguns vārdi
                    |                     65-Br-Miroņu vārdi
                    |                     66-Br-Mēŗa vārdi
                    |                     67-Br-Vārdi priekš visām vainām
                    |                     68-Br-Piepūšami vārdi
                    |                     69-Br-Burvības
                    |                     70-Br-Kad kāja sasista
                    |                     71-Br-Kašķu vārdi
                    |                     72-Br-Kad traks suns iekodis
                    |                     73-Br-Zirgu vārdi
                |                 Ticējumi
                |                 Andžs Zvaigzne
                 LFK buramvārdu kartotēka
            |             Atpūtas vārdi
            |             Acu vārdi
            |             Alksnis Jēkabs
            |             Alus vārdi
            |             Asins vārdi
            |             Audekla vārdi
            |             Augšu iekš indives vārdi
            |             Aukstā ģīmja vārdi
            |             Ausu vārdi
            |             Barona biedrība
            |             Bēres (vārdi)
            |             Bērnu zobu vārdi
            |             Biezputras vārdi
            |             Blusu vārdi
            |             Brīvzemnieks Fricis
            |             Zvaigžņu Aņdžs
            |             Kurca Edīte
            |             Jelgavas Latviešu biedrība
            |             Dienas lapas pielikums
            |             Lerhis-Puškaitis, pasakas
            |             Latvju Dainas
            |             Barona Dainas
            |             Rīgas Latviešu biedrība
            |             Zeltenietis
            |             Branta vārdi
            |             Brukas vārdi
            |             Cauršautiem vārdi
            |             Cērmju vārdi
            |             Circeņu vārdi
            |             Čūsku vārdi
            |             Darbu beidzot/ gulēt ējot vārdi
            |             Deguna vārdi
            |             Diloņa vārdi
            |             Drošības vārdi
            |             Drudža vārdi
            |             Dūrēja vārdi
            |             Dzeltenās slimības vārdi
            |             Dzemdēšanas vārdi
            |             Dzeršanas vārdi (pret)
            |             Dzērvju vārdi
            |             Dziedināšanas vārdi
            |             Dziedzeru vārdi
            |             Dzirkstes vārdi
            |             Dzīvības vārdi
            |             Ēdāja vārdi
            |             Ēšanas vārdi
            |             Galvas sāpju vārdi
            |             Ģēles vārdi
            |             Gurķu vārdi
            |             Gurnu sāpju vārdi
            |             Iecirtuma vārdi
            |             Iedzirdīšanas vārdi
            |             Iegriezuma vārdi
            |             Iekšā dzeršanai vārdi
            |             Ienāšu vārdi
            |             Ieroču vārdi
            |             Izbaiļu vārdi
            |             Izlūgšanas vārdi
            |             Izsitutumu vārdi
            |             Ja aita jēru nemīlē vārdi
            |             Kā kļūt neredzamam vārdi
            |             Kā sapnī redzēt mīļāko vārdi
            |             Kad ilgi sirdzis vārdi
            |             Kad mēnešiem iet vārdi
            |              Kad mēnešiem iet vārdi
            |             Kāju vārdi
            |             Kakla vārdi
            |             Kāpostu vārdi
            |             Kārpu vārdi
            |             Karstuma guļas vārdi
            |             Kartupeļu vārdi
            |             Kāsa vārdi
            |             Kašķa vārdi
            |             Kaulu sāpju vārdi
            |             Ķīseļa vārdi
            |             Klibuma vārdi
            |             Klīna vārdi
            |             Krampju vārdi
            |             Krāsošanas vārdi
            |             Kristīšanas vārdi
            |             Krītamās kaites vārdi
            |             Krustu sāpju vārdi
            |             Kukaiņu vārdi
            |             Kungu vārdi
            |             Kurmju vārdi
            |             Labas izdošanās vārdi
            |             Labības vārdi
            |             Laivenieka vārdi
            |             Ļauna cilvēka acs vārdi
            |             Ļaunas slimības vārdi
            |             Ļaunuma vārdi
            |             Lēcēja vārdi
            |             Liesas vārdi
            |             Linu vārdi
            |             Locekļu vārdi
            |             Lopu vārdi
            |             Lūzuma vārdi
            |             Maizi mīcot vārdi
            |             Mandeļu vārdi
            |             Masalu vārdi
            |             Mātes vārdi
            |             Matu vārdi
            |             Maziem bērniem vārdi
            |             Mēles vārdi
            |             Melmeņsērdzības vārdi
            |             Mēness vārdi
            |             Mēnessērdzības vārdi
            |             Mēra vārdi
            |             Mērīšanas vārdi
            |             Mežģīšanas vārdi
            |             Mīlestības vārdi
            |             Milzuma vārdi
            |             Miroņa vārdi
            |             Muguras vārdi
            |             Mušu vārdi
            |             Nabai pārrautai vārdi
            |             Naudas siešanas vārdi
            |             Nelaimes vārdi
            |             Nemiera un duršanas vārdi
            |             Nezināmām vainām
            |             Nobrīnīšanas vārdi
            |             Noplaucēšanas vārdi
            |             Nosituma (sasituma) vārdi
            |             Notikuma vārdi
            |             Pakrūtes vārdi
            |             Pamašu vārdi
            |             Pampuma vārdi
            |             Pareģošanas ar ūdeni vārdi
            |             Paslēptas lietas uzrādīt vārdi
            |             Peļu vārdi
            |             Piena vārdi
            |             Pļaušanas vārdi
            |             Plostnieku vārdi
            |             Plusas vārdi
            |             Pret apburšanu vārdi
            |             Pret ievainojumiem vārdi
            |             Pret kara, mēra briesmām vārdi
            |             Pret miegā murgošanu vārdi
            |             Pret vietā mīšanu vārdi
            |             Priekš lozēšanas vai velti zvērēt vārdi
            |             Priekš lozēšanas vai velti zvērēt vārdi
            |             Priekš vasaras vainas vārdi
            |             Prūšu vārdi
            |             Raganu vārdi
            |             Rozes vārdi
            |             Saimniecībai vārdi
            |             Sānu zarnu vārdi
            |             Sāpju vārdi
            |             Saraustīšanās vārdi
            |             Sargāšanās no ātras nāves vārdi
            |             Sarkanās vainas vārdi
            |             Sēšanas vārdi
            |             Sieviešu slimību vārdi
            |             Sirds asins vārdi
            |             Skābas putras vārdi
            |             Skauģa vārdi
            |             Šķavu vārdi
            |             Spēji saslimušam vārdi
            |             Spiedēja vārdi
            |             Spokiem, nelabiem gariem vārdi
            |             Suņa naglas vārdi
            |             Suņu vārdi
            |             Svētu meitu vārdi
            |             Sviesta vārdi
            |             Tārpa ēdāja vārdi
            |             Trakuma vārdi
            |             Trejdeviņu vainu vārdi
            |             Trūkuma vārdi
            |             Truma vārdi
            |             Tūskas vārdi
            |             Ūdens vārdi
            |             Uguns vārdi
            |             Utīm vārdi
            |             Vadmalu veļot vārdi
            |             Vaina lai nenotiek vārdi
            |             Vanaga vārdi
            |             Vārdošanas vārdi
            |             Vārdošanas ārstēšanas vārdi
            |             Vasaras raibumu vārdi
            |             Vātīm vārdi
            |             Vecam lai ilgāk dzīvotu vārdi
            |             Vēdera vārdi
            |             Vēja lodes vārdi
            |             Veļas vārdi
            |             Veļu kaula vārdi
            |             Vērmeļu vārdi
            |             Viesuli apvārdot vārdi
            |             Visādām slimībām vārdi
            |             Vistu vārdi
            |             Vīveļu vārdi
            |             Žagiem vārdi
            |             Zagļu vārdi
            |             Zaķu vārdi
            |             Zemes vārdi
            |             Ziepju vārdi
            |             Zirgu vārdi
            |             Zobu sāpju vārdi
            |             Zvejošanas vārdi
            |             Zvēru vārdi
            |             Ēdes vārdi
            |             Bērnu zobu vārdi
            |             Deguma vārdi
            |             Krūšu sāpju vārdi
            |             Lūgšanas
            |             Lūpu vārdi
                 Tautas medicīna
                         Cilvēku vainas
                |                 Aknu vainas
                |                 Apdegumi
                |                 Apsaldējumi
                |                 Asinis
                |                 Ausu sāpēm
                |                 Ādas vaina/ ēde
                |                 Āderes laišana
                                 Bērnu slimības
                    |                     Pinekļi
                    |                     Saru pēršana
                |                 Brūces/pušumi cilvēkiem
                |                 Čūskas kodums cilvēkiem
                |                 Dilonis
                |                 Drudzis
                |                 Dzeltenā slimība
                |                 Dzemdēšana
                |                 Dzirksts
                |                 Elpceļu/ elpošanas vainas
                |                 Galvas sāpes
                |                 Gultā mīzšana
                |                 Iedzirdīšana
                |                 Izbīlis
                |                 Izsitumi
                |                 Kad kājas piekūst
                |                 Kakla kaites
                |                 Kaulu sāpes
                |                 Kārpas
                |                 Krampji
                |                 Krītamā kaite
                |                 Krūšu vainas
                |                 Kuņģa/ gremošanas vainas
                |                 Locekļu pamiršana
                |                 Lūzumi
                |                 Mati
                |                 Mēnessērdzība
                |                 Mēnešreizes
                |                 Miegs
                |                 Miršana
                |                 Neiet kājām/ pinekļi
                |                 Nervu slimības
                |                 Nieru vainām
                |                 Nieze
                |                 Pakrūts sāpes
                                 Pret klepu
                    |                     Pret garo klepu
                |                 Pret ļaunumu
                |                 Reibonis
                |                 Reimatisms
                |                 Roze
                |                 Saaukstēšanās
                |                 Sastiepšanās
                |                 Sāpju līdzeklis
                |                 Sieviešu kaites
                |                 Sirds kaites
                |                 Suņa kodums
                |                 Šarlaks
                |                 Tārps/ ēdējs
                |                 Trumi/ augoņi
                |                 Tuberkuloze
                |                 Tūska/ pampums cilvēkiem
                |                 Ūdens kaite
                |                 Varžacis
                |                 Vēdera vainas
                |                 Vēzis
                |                 Visām vainām
                                 Zobi
                    |                     Zobi bērniem
                    |                     Zobu sāpes
                         Darbības laiks
                |                 Jurģi
                         Mājlopi
                                 Mājlopu sugas
                    |                     Aitas
                    |                     Cūkas
                    |                     Govis
                    |                     Zirgi
                                 Mājlopu vainas
                    |                     Acu zāles
                    |                     Aizcietējumi
                    |                     Auglība
                    |                     Brūces/pušumi lopiem
                    |                     Caurejas zāles
                    |                     Cērmes
                    |                     Čūskas kodums lopiem
                    |                     Ēšana/barošana
                    |                     Ienāši
                    |                     Kašķis/krevelis
                    |                     Klepus zāles
                    |                     Kuņģa/ māgas vainas
                    |                     Pakaiši
                    |                     Pārēšanās
                    |                     Piens
                    |                     Plaušas/ elpošana
                    |                     Pret ļaunumu lopiem
                    |                     Receptes
                    |                     Sarkanā vaina/ guļa
                    |                     Slimas kājas
                    |                     Sviests
                    |                     Tūkums/ pampums
                    |                     Urīns
                    |                     Utis/ blaktis lopiem
                    |                     Uzpūšanās
                    |                     Vasaras vaina
                    |                     Vēja bulta
                    |                     Vīveles
                    |                     Zarnas
                         
                |                 Saimniecības rīki/ trauki
         Mūzikas kategorijas (Dr. art. Ieva Tihovska)
                 Izpildītāji
            |             Grupas dziedājums
            |             Instrumenti
            |             Solo dziedājums
                 Mūzikas uzbūve
                         Daudzbalsība
                |                 Senā daudzbalsība
                |                 Vēlīnā daudzbalsība
                         Refrēni
                |                 Austrumbaltijas refrēndziesmas
                |                 Vēlīno dziesmu refrēni
            |             Teiktās dziesmas
         Teiku tipu rādītājs (Dr. philol. Sandis Laime)
                 Raganas
            |             Izstrāde
 Dainu skapis
    |     10. Nerātnās dziesmas.
         1. Par dziesmām un dziedāšanu.
                 1.1. Dziesmas un dziedāšana vispārīga tautas manta un cilvēka mūža pavadoņi.
            |             1.1.10. Daudzina (kāzās) brāļa līgavu līgsmas dabas un dziesmu dēļ.
            |             1.1.11. Liela dziedātāja aizvesta tautās, kur dziesmas nemīl.
            |             1.1.12. Līgsmās dziesmas apklust, tautās aizejot, grūtu mūžu dzīvojot, tautām un ļaunai dienai norājot.
            |             1.1.13. Māte, brāļi klausās tautās aizvesto meitu dziedam, un šī dziedādama tiem sūta ziņu.
            |             1.1.14. Sievām un veciem ļaudīm jaunības lustes un īstie sirsnīgie dziesmu prieki aizgājuši.
            |             1.1.1. Dziesmas visai Latvijai kopēja manta.
            |             1.1.2. Dziedot mūžu sāk, pavada, beidz.
            |             1.1.3. Kas māca dziesmas?
            |             1.1.4. Dziesmu pūra pielocīšana un bagātība.
            |             1.1.5. Iedzimta līgsma daba un dziesmu prieki jaunībā.
            |             1.1.6. Dziesmas un jautrs gars spītē bēdām, nelaimei un ļaunai dienai.
            |             1.1.7. Ne ikreiz aiz prieka dzied, dzied sirdi remdēdams, laiku kavēdams.
            |             1.1.8. Bāreņu dziesmas.
            |             1.1.9. Pēdējā, dziedamā vasara bāliņos, vaiņagā.
                 1.2. Pavasara un vasaras dziesmas, visvairāk rotājot, līgojot, gavilējot, vaj klajumā dziedot.
            |             1.2.10. Dziesmu skaņās klausoties, puisim dažreiz viļās: viņš atrod mazu skuķi, vaj sievu, vaj vecu māti.
            |             1.2.11. Tautu dēls vēlās un māsa tam ieteic (reti liedz) ņemt dziedātāju līgavu.
            |             1.2.12. Puisis (precenieks) dzied ar meitām, dzied precībās, līgaviņu lūkodams, izdziedādams.
            |             1.2.13. Piedzied puišiem brūtes, meitām brūtganus.
            |             1.2.1. Sadziedās no tālienes viens pret otru.
            |             1.2.2. Meitas pulcējās rotāt, vaj līgot, puiši klausīties un lūkoties.
            |             1.2.3. Pulkā dziedot, viens dziesmu sācējs, teicējs, pa priekšu dziedātājs, citi līdzētāji. Vismaz divi labprāt dzied kopā.
            |             1.2.4. Labprāt dzied ar savējiem, jeb meklējās tos, ar kuriem balsis sader.
            |             1.2.5. Dažāda balss skaņa, sīka un rupja, līgsma un sēra, un dažāda balss locīšana dziedot, līgojot un gavilējot.
            |             1.2.6. Skaņa, tālu dzirdama balss un koša, veikla dziedāšana pašam un citiem par prieku.
            |             1.2.7. Aizsmakuse balss. Balss jāsargā no maitāšanas.
            |             1.2.8. Meitas dzied, tautas kaitinot, vilinot, vaj arī izredzētam arājiņam sirdi remdējot.- Senāk dziedātājām bija jāvairās, ka tautas neuzbrūk un neaizved, nenoņem vaiņagu.
            |             1.2.9. Kur meitas dzied, tur puiša dvēsele. No dziedātājām izvēlas līgaviņu.
                 1.3. Dziedāšana, zīmējoties uz darbu.
            |             1.3.1. Dziedot iet pie darba (sevišķi lauka darba), dziedot atvieglina darba grūtumus, jo līgsmi dzied, darbu beiguši un mājās nākdami.
                         1.3.2. Dziedāšana dažādos sevišķos darbos: dzied
                |                 1.3.2.1. kūlēji,
                |                 1.3.2.2. malējas,
                |                 1.3.2.3. vērpējas,
                |                 1.3.2.4. dravnieki, zvejnieki,medinieki, mežā braucēji u.c.
            |             1.3.3. Dziedāšana ganos.
                 1.4. Dziedāšana godos, dzīrās, talkā, muižas kopdarbos, ar dziesmu karu jeb apdziedāšanos.
            |             1.4.1. Pie pilna kausa pieder jautra dziesma.
                         1.4.2. Meitu bars sadzied kopā.
                |                 1.4.2.1. Meitas skubinās dziedāt, citi vēlās meitu dziesmās klausīties.
                |                 1.4.2.2. Labāk dziedāt, ne kā niekus runāt.
                |                 1.4.2.3. Nedziedātājiem savas vainas, savi iemesli; kam tādu nav, tas dzied.
                         1.4.3. Sacīņa dziedāšanā. Aizdziedāšanās un apdziedāšana.
                |                 1.4.3.1. Liela savu, peļ pretinieku dziedāšanu.
                |                 1.4.3.2. Dziesmas turamas godā; dziesma, valoda nav mēdama; kā ieraduse, tā dzied, tā runā.
                |                 1.4.3.3. Dziesma atņemta, aizmirsta, sajukuse; dziesma bez otras puses; dziesmu pietrūcis.
                |                 1.4.3.4. Ne dziedāt vien jāmāk, jāmāk un jādara ari darbs.
                |                 1.4.3.5. Meitām godīgi jādzied. - Kāzās atļautas negoda dziesmas.
                |                 1.4.3.6. Apmierinās bez naida, sader; apdziedātie neņem ļaunā.
            |             1.4.4. Maksa par dziedāšanu.
        |         1.5. Par dziedāšanu dažādos sevišķos atgadījumos.
         2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve.
                 2.1. Bērnu dienas. Radības, krustības, audzināšana un mācība.
                         2.1.1. Radību, krustību un kūmu dziesmas plašākā ziņā.
                                 2.1.1.1. Grūtniecība.
                    |                     2.1.1.1.1. Tautietis priecīgs pajoko par svētītu līgavu.
                    |                     2.1.1.1.2. Grūtas sievas pienākumi; josta devītā rakstā; vēsts mātei un vecmātei.
                                 2.1.1.2. Radības.
                    |                     2.1.1.2.10. Dēls, vaj meita? Tēvam, vaj mātei palīgs?
                    |                     2.1.1.2.11. Kad un kur dzimis? Kāds cerams iespaids uz bērnu?
                    |                     2.1.1.2.12. Laima (Dēkla) mūža licēja.
                    |                     2.1.1.2.13. Apcere par sievu raizēm grūtniecībā un radībās; jaunā sieva vecu sievu kārtā.
                    |                     2.1.1.2.1. Allažin jāgodā Laima, jātīra Laimai ceļš, sevišķi jākopj pirtstaks un pirts jeb dzemdēšanas vieta.
                    |                     2.1.1.2.2. Kurina pirti radībām (ari pirtīžām); pirtī ieejot; zieds Laimai.
                    |                     2.1.1.2.3. Laimas palīdzība dzemdētājai.
                    |                     2.1.1.2.4. Tautieša rūpes un žēlabas, kamēr līgava vājības guļā.
                    |                     2.1.1.2.5. Bērna saņemšana. - Sievu ziedi.
                    |                     2.1.1.2.6. Nelaimīga dzemdēšana.
                    |                     2.1.1.2.7. Zieds un upuris Laimai no pirts izejot (arī pirtīžās).
                    |                     2.1.1.2.8. Tēva un mātes prieki par jaunpiedzimušo.
                    |                     2.1.1.2.9. Kur bērns radies?
                |                 2.1.1.3. Raudzības.
                |                 2.1.1.4. Pirtīžas.
                                 2.1.1.5. Krustības.
                                         2.1.1.5.10. Pādi dīda.
                        |                         2.1.1.5.10.1. Kūmenieki skubinās un pošās uz deju.
                        |                         2.1.1.5.10.2. Vecmāte, vaj nesēja ģērbj pādi un pasniedz to krusttēvam, vaj krustmātei.
                        |                         2.1.1.5.10.3. Kūmu deja ar simbolisku nozīmi un pādes daudzināšanu.
                        |                         2.1.1.5.10.4. Deju beidzot, nesēja pienes bērnu mātei pie gultas.
                        |                         2.1.1.5.10.5. Citi krustībnieki nopeļ kūmas, kas nemācējušas vaj nevīžojušas pādi dancināt un daudzināt.
                    |                     2.1.1.5.11. Kūmas iet laukā dzesēties.
                                         2.1.1.5.12. Veltīšana.
                        |                         2.1.1.5.12.1. Māte dāvina kūmām cimdus, zeķes.
                        |                         2.1.1.5.12.2. Kūmas met pādei naudu naudu un citas dāvanas. (Sk. ari tālāk: 15. Naudas un dāvanu došana bērnu šūpojot.)
                        |                         2.1.1.5.12.3. Met naudu vecmātei.
                                         2.1.1.5.13. Apdziedāšana dažādos krustību brīžos.
                        |                         2.1.1.5.13.1. Kūmas pašas lūgušās krustībās.
                        |                         2.1.1.5.13.2. Zobojās par kūmu apģērbu un rotu.
                        |                         2.1.1.5.13.3. Dažādi iemesli kūmu apdziedāšanai.
                                         2.1.1.5.14. Šūpulis.
                        |                         2.1.1.5.14.11. Iegulda šūpulī pādi.
                        |                         2.1.1.5.14.1. Kūmām pienākas taisīt (vaj pirkt), kārt un klāt pirmajam bērnam šūpuli.
                        |                         2.1.1.5.14.2. Kūmas brauc mežā pēc līkstes; - līkste jau iepriekš izraudzīta.
                        |                         2.1.1.5.14.3. Kur un kāda koka līkste cērtama?
                        |                         2.1.1.5.14.4. Meža sarga uzbrukums.
                        |                         2.1.1.5.14.5. Līkstes cirtējus mājenieki sagaida ar dziesmām; smādē un izmēģina līksti.
                        |                         2.1.1.5.14.6. Kur šūpulis karams?
                        |                         2.1.1.5.14.7. Dažādas apceres, šūpuli karot.
                        |                         2.1.1.5.14.8. Krustmāte pušķo šūpuli, liek cisas un klāj paladziņu.
                        |                         2.1.1.5.14.9. Pirms krustbērna liek šūpulī ziedu jeb kādu nozīmīgu lietu.
                                         2.1.1.5.15. Naudas un dāvanu došana, bērnu šūpojot.
                        |                         2.1.1.5.15.1. Uzaicinājums, lai visi krustībnieki nāk pagastā jeb met pādei naudu.
                        |                         2.1.1.5.15.2. Aicina katru sevišķi, no tēva vaj krusttēva iesākot.
                        |                         2.1.1.5.15.3. Kādām īpašām vajadzībām nauda metama: šūpuļa nauda; nauda priekš jostiņas, sudraba rotas, kumeļa, novada; zobiņu un ziepīšu nauda.
                        |                         2.1.1.5.15.4. Skubina uz jo bagātām dāvanām; vara naudu smādē, prasa sudrabu.
                        |                         2.1.1.5.15.5. Devīgos slavē, sīkstos peļ un piezobo.
                        |                         2.1.1.5.15.6. Dod, vaj sola lietišķas dāvanas: krekliņus, micītes, jostiņu, palagu, vilnani u.c.; zirgu, govis, aitas; bites.
                        |                         2.1.1.5.15.7. Liecinieki met tēriņa naudu.
                        |                         2.1.1.5.15.8. Bērna māte saņem samesto naudu.
                                         2.1.1.5.16. Kūmu (pa daļai ari aukļu) šūpuļa dziesmas, un apcerējumi par bērna mūžu un vecāku, sevišķi mātes priekiem un bēdām, cerībām, un grūtumiem.
                        |                         2.1.1.5.16.11. Vecākiem rūpes par bērnu apgādāšanu, sevišķi mātei par meitas pūru.
                        |                         2.1.1.5.16.12. Māte, mazus bērnus kopjot, redz grūtumus, no kā tēvs svabads.
                        |                         2.1.1.5.16.1. Šūpuli pakāruši, kūmas iešūpo krustbērnu.
                        |                         2.1.1.5.16.2. Mātes pienākums - krietna audzināšana.
                        |                         2.1.1.5.16.3. Vecākā māsa palīdz mātei brāli audzināt, brālis māsai apgādnieks, aizstāvis un tautu rājējiņš.
                        |                         2.1.1.5.16.4. Nākamais arājiņš, kunga darbinieks un ķeizara kara vīrs, dravinieks, laivinieks, ganiņš.
                        |                         2.1.1.5.16.5. Tautu meita gaida uz arājiņu; māte cerē vieglas dienas no vedeklas.
                        |                         2.1.1.5.16.6. Nākamā vērpējiņa, audējiņa, malējiņa, kunga darbiniece, mātes aptecētāja.
                        |                         2.1.1.5.16.7. Nākamā tautu līgaviņa, tautu malējiņa; jau šūpulī izredzēta.
                        |                         2.1.1.5.16.8. Kas vecākiem vairāk pa prātam, dēli vaj meitas? - Tēvam dēli, mātei meitas.
                        |                         2.1.1.5.16.9. Meitu mātei rūpes un grūtumi, svešai (dēlu) mātei vieglas dienas.
                                         2.1.1.5.17. Pēdējā krustību diena; krustību beigas un atvadas.
                        |                         2.1.1.5.17.1. Dzer uz krustbērna veselību, un drīzu augšanu.
                        |                         2.1.1.5.17.2. Viesiem atgādina, ka laiks šķirties.
                        |                         2.1.1.5.17.3. Viesi svētī dzīru vietu un atvadās.
                        |                         2.1.1.5.17.4. Pavada beidzot vecmāti.
                    |                     2.1.1.5.1. Aicina kūmās; krustību svētrītu sanāk lūgtās kūmas.
                    |                     2.1.1.5.2. Kūmu rīkošanās, kūmās ejot; simboliski līdzekļi un zīmes.
                    |                     2.1.1.5.3. Jūdz (pādes vedamos) zirgus.
                    |                     2.1.1.5.4. Ģērbj un tīsta pādi, un ved pie kristības.
                    |                     2.1.1.5.5. Māņi, bērnu kristījot.
                    |                     2.1.1.5.6. Kūmas pārbrauc no baznīcas; mājenieki tos sagaida ar dziesmām.
                    |                     2.1.1.5.7. Saņem un apkopj kūmu zirgus.
                    |                     2.1.1.5.8. Nes pādi istabā un teic vārdu; - griež riņķī; - noliek bērnu gultā; - dod mātei dāvanu.
                                         2.1.1.5.9. Kūmu mielasts.
                        |                         2.1.1.5.9.1. Klāj galdu.
                        |                         2.1.1.5.9.2. Kūmas sēžās pie galda, atraida liekus ļaudis pie malas un ieaicina neseju un vecmāti; bērna māte neņem dalību pie mielasta.
                        |                         2.1.1.5.9.3. Laima (Māra) nāk krustībās. - Čampa [?].
                        |                         2.1.1.5.9.4. Uzdzer krustbērnam laimes; vēlē pādei krusttēva un krustmātes dabu, turību un laimi.
                        |                         2.1.1.5.9.5. Kūmu galda dziesmas.
                        |                         2.1.1.5.9.6. Pirmo maltīti tura steigšus; - paēduši pateic Dievam un Mārai.
                |                 2.1.1.6. Atšķirības.
                         2.1.2. Bērnu audzināšana, kopšana un mācība. Aukļu un bērnu dziesmas.
                |                 2.1.2.1. Lolojamās jeb šūpuļa dziesmas.
                                 2.1.2.2. Rotaļu, līdzību, mīklu, joku, tenku, pasaciņu, dabas un citas bērnu dziesmas.
                    |                     2.1.2.2.10. Par lietu, sniegu, miglu, vēju, ūdeni un uguni; par gada laikiem.
                    |                     2.1.2.2.1. Dažāda satura.
                    |                     2.1.2.2.2. Par māju lopiem un meža zvēriem: āzīti, avenu, briedi, buku, ezi, govi, kaķi, ķēvi un kumeliņu, kuņu, lāci, lapsu, peli, zaķi, sesku, vāveri, vilku, cauni, cūku.
                    |                     2.1.2.2.3. Par putniem: balodi, bezdelīgu, dzeguzi, dzērvi, dzeni, gaigalu, gaili un vistu, griezi, gulbi, irbi, kaiju, ķīvīti, ķikutu, kraukli, lakstīgalu, medni, paipalu, pūci, pupudzi, raudavu, žagatu, zīli, un žubi, sniedzi, zosi, strazdu, zvirbuli,
                    |                     2.1.2.2.4. Par mežu, meža māti, putnu kāzām un dažādiem zvēriem un putniem kopā.
                    |                     2.1.2.2.5. Par putnu dziesmām un valodu.
                    |                     2.1.2.2.6. Par zivīm: ķīsi, līdaku; par vēzi.
                    |                     2.1.2.2.7. Par sīkiem kustoņiem, mušām un kukaiņiem: bambali, blusu un circeni, dunduri, kukaini, lapsenēm, odu, zirnekli, siseni, tārpu, tauriņu.
                    |                     2.1.2.2.8. Par kokiem: ābeli, alksni, apsi, bērzu un bērzu birzi, ievu (ar ābeli un lazdu), lazdu, liepu, ozolu, ozolu ar liepu, osi, priedi un egli, vītolu un dažādiem kokiem kopā.
                    |                     2.1.2.2.9. Par stādiem un augļiem: zirņi un pupas; ogas, rieksti, āboli; sēnes; āboliņš, kaņepes.
                                 2.1.2.3. Dziesmas, bērnus kopjot.
                                         2.1.2.3.1. Ēdienu gatavojot, bērnu nepacietību klusinot, bērnus ēdinot.
                        |                         2.1.2.3.1.1. Bērni izsalkuši. Maizes trūkums.
                        |                         2.1.2.3.1.2. Maize, rauši, kriņģeļi, veģi; piens un sviests; putra, ķīselis; tupeņi un kāposti.
                        |                         2.1.2.3.1.3. Pateicība Dievam pēc ēšanas.
                    |                     2.1.2.3.2. Bērniem galvu sukājot; muti mazgājot; bērnus tīrijot.
                    |                     2.1.2.3.3. Bērnus ģērbjot, pušķojot.
                    |                     2.1.2.3.4. Mātes mīļa, rūpīga kopšana vispār.
                                 2.1.2.4. Mācība.
                    |                     2.1.2.4.1. Rātnības, pieklājības u.c. mācības; nerātnība un rīkste, grāmata un skola.
                    |                     2.1.2.4.2. Godbijība un paklausība vecākiem.
                 2.2. Ģimenes locekļi un viņu sadzīve.
                         2.2.1. Vecāki un bērni ģimenes dzīvē.
                |                 2.2.1.1. Vecāku dzīve bērniem priekšzīme. Tēva laiki un padoms. Vēl tēva paspārnē.
                                 2.2.1.3.
                    |                     2.2.1.3.1. Māte ģimenes sirds un dvēsele. (Mātes nerimstošā rīcība un gādība ģimenes un māju dzīvē; māte žēlotāja un patvērums; māte veca, bet gudra padomam; māte mīļa, cienīta un godāta; šķirtas, māte un meita viena pēc otras raud un i
                    |                     2.2.1.3.2. Māte daždien arī sīva, bārga, bērnus mācīdama, rādama. Meita skund par māti.
                    |                     2.2.1.3.3. Māte bērnus paviegli audzina, sevišķi izlutina vienīgo meitu. Meitas netikušas, slinkas.
                |                 2.2.1.4. Vecāki pie bērniem novārtā.
                |                 2.2.1.5. Pielikums (dažādas dziesmas par vecāku un bērnu satiksmi).
                         2.2.2. Brāļi un māsas.
                |                 2.2.2.10. Māsu satiksme savā starpā.
                |                 2.2.2.11. Dažādas dziesmas par brāli un māsu.
                |                 2.2.2.1. Bez brāļa.
                |                 2.2.2.2. Brāļi vēl mazi.
                |                 2.2.2.3. Daudz brāļu (bāleliņu).
                |                 2.2.2.4. Vecais un jaunais brālis.
                |                 2.2.2.5. Brāļi bagāti, stalti, slaveni.
                |                 2.2.2.6. Brāļi saderīgi.
                |                 2.2.2.7. Brāļi naidā.
                |                 2.2.2.8. Laba satiksme starp brāli un māsu; māsas dzīve bāliņos.
                                 2.2.2.9. Savstarpēji pārpratumi.
                    |                     2.2.2.9.1. Māsa skund par brāļa skopumu.
                    |                     2.2.2.9.2. Māsa gaužās par dažādām pārestībām no brāļa puses un solās atspītēt.
                    |                     2.2.2.9.3. Brāļa pārmetumi māsai.
                         2.2.3. Ģimenes īpašums.
                |                 2.2.3.1. Tēva jeb brāļa sēta un novadiņš.
                |                 2.2.3.2. Mantošanas tiesības un mantojums.
                |                 2.2.3.3. Mantas un zemes dalīšana un tēvu zemes sargāšana.
                |                 2.2.3.4. Grūtības, mājas valdot; tēva mājas palaistas; tēva zeme svešnieku rokās.
                |                 2.2.3.5. Iegātnis.
                         2.2.4. Radi.
                |                 2.2.4.1. Daudz radu; radi ari tālās, svešās malās un tautās.
                |                 2.2.4.2. Bagāti un nabaga radi; radi saderībā un naidā.
                 2.3. Bāriņi, sērdieņi.
            |             2.3.10. Pielikums. No jauna pienākušie dziesmu varianti, kas pieder pie pirmā sējumā nodrukātām dziesmām, un daži patstāvīgi papildinājumi.
            |             2.3.1. Sava māte un sveša māte (pamāte, saimniece, vīra māte); sērdienīšu, kalponīšu grūtais mūžs un asaras; vispārīgas raudu dziesmas.
            |             2.3.2. Bāriņi un saule (mēness).
            |             2.3.3. Barība.
            |             2.3.4. Augums, apģērbs un rota.
            |             2.3.5. Mācība, darbs, tikums slava.
            |             2.3.6. Valodas, paļas, nicināšana.
            |             2.3.7. Pūrs, mantība. (Pa lielākai daļai kāzu dziesmas.)
            |             2.3.8. Bāriņi un Laima (Māra, Dievs, Dieva dēli).
            |             2.3.9. Lūkošanās, precības, kāzas un dzīve tautās.
                 2.4. Jaunekļu gadi.
            |             2.4.1. Jaunības, jaunekļu dzīves un līgsmas dabas cildināšana.
                         2.4.2. Augums.
                |                 2.4.2.1. Slaiks un garš, sīks un mazs, zems un druknis, ete. augums.
                |                 2.4.2.2. Seja, vaiga sārtums, acis, skaistums un daiļums vispār.
                |                 2.4.2.3. Mati un galvas rota.
                |                 2.4.2.4. Pupi un pupu raudzīšana.
                         2.4.3. Apģērbs un rota.
                |                 2.4.3.1. Dažādi drēbju gabali, un apģērbs un rota vispār.
                |                 2.4.3.2. Vaiņags.
                |                 2.4.3.3. Gredzens.
                |                 2.4.3.4. Puķes un puķu dārzs.
                         2.4.4. Tikumi un netikumi, iedzimta daba.
                |                 2.4.4.1. Meitu laba sadzīve savā starpā un ar citiem.
                                 2.4.4.2. Meitu gods, tiklība.
                    |                     2.4.4.2.1. Meita tura godu, sargā vaiņagu, netura godu, zaudē vaiņagu.
                    |                     2.4.4.2.2. Laima (Māra) rūpējas un gādā par meitu godu un tikumību.
                    |                     2.4.4.2.3. Droša sirds, skarba daba.
                         2.4.5. Darbs, sevišķi sieviešu māju un rokas darbi.
                |                 2.4.5.1. Mācība darbā.
                |                 2.4.5.2. Agra celšanās rītos, vēla gulšanās vakaros; māte un gailis cēlēji; miegs un snaudas.
                |                 2.4.5.3. Darbs mēness gaismā, skalu trūkuma dēļ.
                |                 2.4.5.4. Svētdienas un svētu vakaru nesvētīšana nevaļas dēļ.
                |                 2.4.5.5. Darba tikums, šķirība.
                |                 2.4.5.6. Slinkums, kūtrība, nešķirība.
                |                 2.4.5.7. Darba grūtums un daudzums, nevaļa, kavēkļi.
                                 2.4.5.8. Dažādi darbi, sevišķi drēbes, apģērbu darinot.
                    |                     2.4.5.8.10. Auž palagus; deķus; dvieļus; jostas; dažādus audumus.
                    |                     2.4.5.8.11. Vadmalas velšana.
                    |                     2.4.5.8.12. Audeklu balināšana; drānu velēšana.
                    |                     2.4.5.8.13. Pūrs un pūra darināšana.
                    |                     2.4.5.8.1. Vakarēšana, suprags. Kopvērpšana muižā.
                    |                     2.4.5.8.2. Vērpšana.
                    |                     2.4.5.8.3. Dzīparu krāsošana. Krāsošanai lietā madaras, dzeltes, mēles.
                    |                     2.4.5.8.4. Adīšana, rakstīšana, šūšana, vispār.
                    |                     2.4.5.8.5. Ada cimdus, zeķes.
                    |                     2.4.5.8.6. Aušana vispār.
                    |                     2.4.5.8.7. Auž, šuj, raksta kreklus.
                    |                     2.4.5.8.8. Auž, raksta, pušķo villanes, sagšas.
                    |                     2.4.5.8.9. Auž, šuj lindrakus (brunčus, svārkus)
                |                 2.4.5.9. Maltuve.
                         2.4.6. Dzīves ļaunā puse, bēdas, asaras etc.
                |                 2.4.6.1. Ļaužu valodas, slava un neslava, paļas un nievāšana, nicināšana, mēlnesība.
                |                 2.4.6.2. Ļauni ļaudis, nelabvēļi, skauģi, burvji, naidnieki; Dieva un Laimes palīgs.
                |                 2.4.6.3. Laime mūža licēja; grūts mūžs, ļauna diena.
                         2.4.7. Jaunekļu, puišu un meitu, savstarpēja satiksme.
                |                 2.4.7.1. Meitu dziesmas.
                |                 2.4.7.2. Puišu dziesmas.
                |                 2.4.7.3. Citu ļaužu (mātes, māsas, brāļa, meitu vaj puišu draudzes) padomi un brīdinājumi, sevišķi lūkošanās un precības ziņā; vispār izteikti novērojumi un spriedumi par jaunekļu savstarpēju satiksmi.
                                 2.4.7.5. Apdziedāšana dzīrās, talkā, muižas kopdarbos, godos, etc.
                    |                     2.4.7.5.1. Vispārīgas apdziedāšanas un zobgalīgas dziesmas.
                    |                     2.4.7.5.2. Veci puiši, vecas meitas.
            |             2.4.8. Lielība un brammanība.
            |             2.4.9. Dažādas dziesmas.
                 2.5. Precību un kāzu dziesmas.
                         2.5.1. Precību dziesmas.
                                 2.5.1.1. Atbalss no senajiem laikiem.
                    |                     2.5.1.1.1. Apdziedāšanās ģimenes locekļu, brāļu un māsu, vaj citu tuvu radinieku starpā.
                    |                     2.5.1.1.2. Tautu dēls dodās, precības nolūkā, svešumā.
                                         2.5.1.1.3. Sievu iegūst ar varu un viltu.
                        |                         2.5.1.1.3.1. Tautas izkaro līgavu.
                        |                         2.5.1.1.3.2. Tautas izlūko, gūsta un zog līgavu. Meitas vairās, bēg, slēpjās no tautām.
                        |                         2.5.1.1.3.3. Meitas vietā nozagta sieva, vaj pārģērbies vīrietis.
                        |                         2.5.1.1.3.4. Māsa pate bēg tautās.
                                         2.5.1.1.4. Panāksnieki.
                        |                         2.5.1.1.4.1. Brālis iet pēc mātes vaiņaga, kas tai laupīts.
                        |                         2.5.1.1.4.2. Bāleliņi pošās ceļā un dzenās māsai pakaļ pa vedēju pēdām.
                        |                         2.5.1.1.4.3. Kavēkļi ceļā.
                        |                         2.5.1.1.4.4. Brāļu gājiens pēc zagšus vestas māsas, garākā dziesmā atstāstīts.
                    |                     2.5.1.1.5. Sievu pērk.
                    |                     2.5.1.1.6. Brālis māsas aizstāvis un tautu rājējs.
                                 2.5.1.2. Precības vēlākos laikos līdz mūsu dienām.
                                         2.5.1.2.10. Mielasts.
                        |                         2.5.1.2.10.1. Ciema kukulis un brandvīns no precenieku puses.
                        |                         2.5.1.2.10.2. Nama māte klāj galdu un mielo viesus.
                    |                     2.5.1.2.11. Meitas iet rādīties.
                                         2.5.1.2.12. Bildināšana.
                        |                         2.5.1.2.12.1. Dziesmas no tautu dēla jeb precenieku puses.
                        |                         2.5.1.2.12.2. Dziesmas no meitas puses, no meitas draudzes.
                                         2.5.1.2.13. Atraida.15090.-@15295.
                        |                         2.5.1.2.13.1. Dziesmas no meitas puses.
                        |                         2.5.1.2.13.2. Nosmādēta, atraidīta puiša gaudas un apmierināšanās.
                                         2.5.1.2.14. Pieņem precības.
                        |                         2.5.1.2.14.1. Meita gājēja un ar mātes un brāļu atļauju apsolās.
                        |                         2.5.1.2.14.2. Tēvs, māte, brāļi atvēl tautām meitu, resp. māsu, dažreiz pret viņas pašas gribu.
                    |                     2.5.1.2.15. Taujājās, rauga vietu.
                                         2.5.1.2.16. Sader, dod roku, dod un mij gredzenus.
                        |                         2.5.1.2.16.1. Dziesmas no brūtes draudzes.
                        |                         2.5.1.2.16.2. Dziesmas no tautieša puses.
                    |                     2.5.1.2.17. Rokas nauda, saderot.
                    |                     2.5.1.2.18. Derību mielasts jeb "lielais brandvīns".
                                         2.5.1.2.19. Dāvanas.
                        |                         2.5.1.2.19.1. Brūtes dāvanas brūtganam.
                        |                         2.5.1.2.19.2. Brūtgana dāvanas brūtei.
                    |                     2.5.1.2.1. Rudens - precību laiks.
                    |                     2.5.1.2.20. Apdziedāšana un zobgalība dažādos precību brīžos un atgadījumos.
                    |                     2.5.1.2.21. Dažādas dziesmas un apcerējumi, kas zīmējās un precībām.
                    |                     2.5.1.2.22. Preceniekus izvada no brūtes mājām.
                    |                     2.5.1.2.23. Precenieki pārnāk savās mājās.
                    |                     2.5.1.2.24. Tautietis apciemo sarunāto līgaviņu, sevišķi nakti.
                    |                     2.5.1.2.25. Brūtgans atsakās no puišu dienām, no meitiņām māsiņām.
                    |                     2.5.1.2.26. Atsaka, atder, šķirās. - Atstātā brūtgana, resp. brūtes, gaudas.
                                         2.5.1.2.2. Jāda lūkoties, jāj precībās.
                        |                         2.5.1.2.2.1. Laiks vest sievu!
                        |                         2.5.1.2.2.2. Tautu dēls, resp. precenieki, taisās un pošās ceļā, kausta, baro un seglo zirgus, izjāj no mājām.
                        |                         2.5.1.2.2.3. Zīle dzied, pareģo.
                        |                         2.5.1.2.2.4. Atgadījumi un apcerējumi ceļā un ceļa galā.
                    |                     2.5.1.2.3. Meitai laiks, cerība un gatavība iet tautās.
                    |                     2.5.1.2.4. Iemesli, kādēļ meita vēl nevar, vaj negrib iet tautās.
                                         2.5.1.2.5. Tautas gaidāmas.
                        |                         2.5.1.2.5.1. Zīmes un zīlēšana.
                        |                         2.5.1.2.5.2. Meitas pie laika apkopjās.
                        |                         2.5.1.2.5.3. Gatavo gaidāmiem preceniekiem mielastu.
                    |                     2.5.1.2.6. Velti gaida.
                                         2.5.1.2.7. Tautas (precenieki) nāk.
                        |                         2.5.1.2.7.1. Vispārīgi apcerējumi.
                        |                         2.5.1.2.7.2. Tautas atnāk nejauši, pārsteidz nevērīgu, vaj laisku meitu neapkopušos.
                        |                         2.5.1.2.7.3. Tautas aiz vārtiem un pagalmā.
                    |                     2.5.1.2.8. Brāļi saņem, māsa pabaro tautas par zīmi, ka precības pieņem, un otrādi, ja precības īsi atraida.
                    |                     2.5.1.2.9. Istabā viesi apsveicina nama tēvu un sevišķi nama māti, un taisni, vaj aplinku izteic savu nolūku un vajadzību.
                         2.5.2. Kāzu dziesmas.
                                 2.5.2.10. Panāksnieki dzenās māsai pakaļ.
                    |                     2.5.2.10.1. Panāksnieki pošās ceļā. Dažādas dziesmas izjājot un ceļā.
                    |                     2.5.2.10.2. Tautās aizvestā māsa gaida bāleliņus atjājam.
                                         2.5.2.10.3. No tālienes jau dzird un ierauga panāksniekus jājam.
                        |                         2.5.2.10.3.1. Dziesmas no brūtes puses.
                        |                         2.5.2.10.3.2. Kāzenieku dziesmas.
                    |                     2.5.2.10.4. Kāzenieki apcietinajās un sagaida panāksniekus pie aizvērtiem vārtiem.
                    |                     2.5.2.10.5. Pēc dažiem strīdiem atver vārtus un ielaiž panāksniekus sētā.
                                         2.5.2.10.6. Panāksnieki pagalmā.
                        |                         2.5.2.10.6.1. Panāksnieku dziesmas.
                        |                         2.5.2.10.6.2. Kāzenieku dziesmas.
                                         2.5.2.10.7. Panāksnieki istabā.
                        |                         2.5.2.10.7.1. Māņi, istabā ieejot.
                        |                         2.5.2.10.7.2. Panāksnieki iet istabā, meklē un atrod māsu.
                        |                         2.5.2.10.7.3. Dziesmas no kāzenieku puses.
                        |                         2.5.2.10.7.4. Panāksnieki noliek virsdrēbes.
                        |                         2.5.2.10.7.5. Panāksnieki sēžās līdz ar atrasto māsu pie galda.
                        |                         2.5.2.10.7.6. Pātari.
                        |                         2.5.2.10.7.7. Panāksnieku eglītes.
                |                 2.5.2.11. Kāzu mielasts.
                                 2.5.2.12. Galda dziesmas dzerot.
                    |                     2.5.2.12.1. Dzīru dziesmas.
                    |                     2.5.2.12.2. Krogus dziesmas un dziesmas par dzērājiem.
                                 2.5.2.13. Apdziedāšana un dziesmu karš.
                    |                     2.5.2.13.1. Viesus apdzied pēc auguma, t. i. atrod katram ko labu, vaj ļaunu piezīmēt par viņa miesas stāvu, izskatu, locekļu un augumu īpašībām, utt.
                    |                     2.5.2.13.2. Apdzied viesu apģērbu un rotu.
                    |                     2.5.2.13.3. Zobgalīgas joku un strīdu dziesmas un dažādi apcerējumi dažādos kāzu brīžos.
                                         2.5.2.13.4. Dziesmas, kas sevišķi zīmējās uz brūtganu un brūti un viņu savstarpēju satiksmi nākamā dzīvē.
                                                 2.5.2.13.4.10. Vedeklas izmēģināšana darbos.
                            |                             2.5.2.13.4.10.1. Malšanā.
                            |                             2.5.2.13.4.10.2. Citos darbos.
                                                 2.5.2.13.4.11. Dažādas dziesmas par brūtganu un brūti dažādos kāzu brīžos un atgadījumos.
                            |                             2.5.2.13.4.11.1. Dziesmas no brūtgana draudzes, kāzeniekiem.
                            |                             2.5.2.13.4.11.2. Dziesmas no brūtes draudzes, panāksniekiem.
                                                 2.5.2.13.4.1. Par brūtes un brūtgana augumu.
                            |                             2.5.2.13.4.1.1. Kāzenieku dziesmas jeb dziesmas no brūtgana draudzes.
                            |                             2.5.2.13.4.1.2. Panāksnieku dziesmas jeb dziesmas no brūtes draudzes.
                                                 2.5.2.13.4.2. Par brūtes un brūtgana apģērbu.
                            |                             2.5.2.13.4.2.1. Kāzenieku dziesmas.
                            |                             2.5.2.13.4.2.2. Panāksnieku dziesmas.
                                                 2.5.2.13.4.3. Par brūtgana un brūtes dabu.
                            |                             2.5.2.13.4.3.1. Tautu dēls ātras, bārgas, cietas dabas.
                            |                             2.5.2.13.4.3.2. Tautu meita droša, dārga, lepna, etc.
                            |                             2.5.2.13.4.3.3. Tautu meita labas dabas, jautra, vēlīga, lēnprātīga, etc.
                                                 2.5.2.13.4.4. Par brūtgana un brūtes tikumiem un netikumiem.
                            |                             2.5.2.13.4.4.1. Tautu dēls netiklis, laisks, tūļa, etc.
                            |                             2.5.2.13.4.4.2. Tautu meita netikuse, laiska, lētaudzīte, etc.
                            |                             2.5.2.13.4.4.3. Miegulīte, snaudulīte.
                            |                             2.5.2.13.4.4.4. Tautu meita pate nākuse, pate dzinusēs pēc vīra.
                            |                             2.5.2.13.4.4.5. Tautu meita izpaļāta, izbrāķēta.
                        |                         2.5.2.13.4.5. Par brūtgana un brūtes jaunumu un vecumu.
                        |                         2.5.2.13.4.6. Atraitnis, atraitne.
                        |                         2.5.2.13.4.7. Manta, bagātība un nabadzība.
                        |                         2.5.2.13.4.8. Ģimene, radi, sabiedriskais stāvoklis, darba gaita un amats.
                                                 2.5.2.13.4.9. Dzīves vieta.
                            |                             2.5.2.13.4.9.1. Kur brūte auguse un uz kurien aizvesta.
                            |                             2.5.2.13.4.9.2. Tuvumā ņemta sieva, tuvumā izprecēta.
                            |                             2.5.2.13.4.9.3. No tālienes, pārnovadu vesta.
                            |                             2.5.2.13.4.9.4. Brūte, vaj brūtgans no svešām zemēm, svešām tautām.
                                         2.5.2.13.5. Dēlu māte un meitu māte.
                                                 2.5.2.13.5.1. Dēlu māte kā preceniece un kā vīra māte un viņas satiksme ar vedamām meitām un vedeklām.
                            |                             2.5.2.13.5.1.1. Laba, laipna satiksme.
                            |                             2.5.2.13.5.1.2. Naidīga, spītīga satiksme.
                            |                             2.5.2.13.5.1.3. Dažāda satura dziesmas.
                        |                         2.5.2.13.5.2. Meitu māte, sievas māte.
                        |                         2.5.2.13.5.3. Dēlu mātes un meitu mātes pretejāds stāvoklis.
                    |                     2.5.2.13.6. Apcerējumi par dzīvi tautās, sevišķi par vedeklas satiksmi ar tuvākiem vīra ģimenes locekļiem: dieveriem, māsīcām, ietaļām.
                    |                     2.5.2.13.7. Dzīve tautās, salīdzinot ar dzīvi bāliņos.
                |                 2.5.2.14. Muzika un deja.
                                 2.5.2.15. Mičošana.
                    |                     2.5.2.15.10. Dažādi apcerējumi mičojot un pēc mičošanas.
                    |                     2.5.2.15.11. Mičojamā maltīte.
                    |                     2.5.2.15.1. Brūte uzpošās, uzliek vaiņagu. Piederīgas vaiņaga dziesmas.
                    |                     2.5.2.15.2. Brīdinājums meitām un brūtei.
                    |                     2.5.2.15.3. Mičošanas laiks un vieta.
                    |                     2.5.2.15.4. Dedzina sveces.
                    |                     2.5.2.15.5. Vaiņaga nauda.
                    |                     2.5.2.15.6. Noņem vaiņagu.
                    |                     2.5.2.15.7. Kur liek, kam atdod brūtei noņemto vaiņagu?
                    |                     2.5.2.15.8. Liek mici, cepuri, sien autu.
                    |                     2.5.2.15.9. Uzņem brūti sievu kārtā.
                                 2.5.2.16. Guldīšana un modināšana.
                    |                     2.5.2.16.1. Taisa gultu.
                    |                     2.5.2.16.2. Raida jeb ved jauno pāri gulēt.
                    |                     2.5.2.16.3. Dažādi apcerējumi guldot un pēc guldīšanas.
                    |                     2.5.2.16.4. Rītā modina; jaunais pāris pieceļās, apģērbjās un iznāk no klēts.
                    |                     2.5.2.16.5. Mazgajās.
                    |                     2.5.2.16.6. Guldamā cieņa.
                    |                     2.5.2.16.7. Ziedo jauniešu gultu.
                |                 2.5.2.17. Kā viesi pavada nakti: citi iet gulēt, citi dzīvo cauru nakti un traucē gulētājus.
                                 2.5.2.18. Veltīšana.
                    |                     2.5.2.18.1. Sūta pēc sievas mātes, kas glabā pūra atslēgu.
                    |                     2.5.2.18.2. Atved un saņem sievas māti.
                    |                     2.5.2.18.3. Iet klētī slēdz vaļā pūru, izņem un sakārto veltes. Panāksnieki pūru daudzina, kāzenieki peļ.
                    |                     2.5.2.18.4. Brūtes brāļi nes veltes no klēts uz istabu.
                    |                     2.5.2.18.5. Aicina kopā tautas, dāvanas saņemt.
                                         2.5.2.18.6. Apdāvina sevišķi:
                        |                         2.5.2.18.6.1. Vīra māti.
                        |                         2.5.2.18.6.2. Vīra tēvu.
                        |                         2.5.2.18.6.3. Vīra māsas, māsīcas.
                        |                         2.5.2.18.6.4. Vīra brāļus, dieverus.
                        |                         2.5.2.18.6.5. Apdāvina kāzu goda ļaudis, vedējtēvu un vedējmāti; brūtgana brāļiem vedējiem un brūtes brāļiem panāksniekiem apsien dvieļus un dod cimdus, kas notiek pa lielākai daļai jau brūtes mājā.
                        |                         2.5.2.18.6.6. Apdāvina kāzu amata ļaudis.
                        |                         2.5.2.18.6.7. Brūtgana tiesa.
                    |                     2.5.2.18.7. Dažādi apcerējumi veltīšanu beidzot.
                                 2.5.2.19. Ziedo malas.
                    |                     2.5.2.19.1. Ceļā uz brūtgana māju. - Sk. ari Nr. 18447-18449.
                    |                     2.5.2.19.2. Vispārīgi apcerējumi, tautu sētu apstaigājot un ziedojot.
                    |                     2.5.2.19.3. Ziedo govu, aitu, zirgu un cūku kūti.
                    |                     2.5.2.19.4. Ziedo klēti, riju, pirti.
                    |                     2.5.2.19.5. Ziedo aku jeb avotu, upi, velētavu.
                    |                     2.5.2.19.6. Ziedo nama un istabas vietas un lietas: maltuvi, ugunskuru, maizes abru un lizi, etc.
                                 2.5.2.1. Dažādu ierašu un likumu izpildīšana iepriekš kāzām.
                    |                     2.5.2.1.1. Dāvanas kungam un mācītājam, pirmajam dēļ atļaujas zīmes, otram dēļ pierakstīšanas un uzsaukšanas baznīcā.
                    |                     2.5.2.1.2. Uzsaukšana baznīcā.
                    |                     2.5.2.1.3. Viesu ieaicināšana kāzās, vedējos vapanākstos.
                |                 2.5.2.20. Vedekla klāj galdu ar savu galdautu.
                                 2.5.2.21. Naudas mešana un dāvanu došana.
                    |                     2.5.2.21.1. Brūti "pušķo", t. i. izdeviņu namā brūtes radi un tuvinieki met naudu un lietišķas dāvanas pūra "kaudzei".
                    |                     2.5.2.21.2. Panāksnieki met naudu jaunajam pārim kāzu namā.
                    |                     2.5.2.21.3. Brūtgana radi, vedēji, kāzenieki met naudu un lietišķas dāvanas.
                    |                     2.5.2.21.4. Dvieļu nauda.
                    |                     2.5.2.21.5. Tēriņa nauda par ēdumu un dzērumu.
                    |                     2.5.2.21.6. Met naudu pavāram; muzikantiem.
                |                 2.5.2.22. Uzdziras un laimes vēlējumi jaunajam pārim.
                |                 2.5.2.23. Jaunā znota, resp. svaiņa, dāvinājumi sievas tēvam un mātei, sievas brāļiem un māsām.
                                 2.5.2.24. Rauga novadu.
                    |                     2.5.2.24.1. Pošās vietraudžos.
                                         2.5.2.24.2. Māju vieta ar ēkām, lopiem un citiem piederumiem.
                        |                         2.5.2.24.2.1. Sēta, istaba, nams.
                        |                         2.5.2.24.2.2. Maltuve.
                        |                         2.5.2.24.2.3. Klēts.
                        |                         2.5.2.24.2.4. Govis un govu staļļi.
                        |                         2.5.2.24.2.5. Zirgi un zirgu stallis.
                        |                         2.5.2.24.2.6. Aka, avots, upe, ezers.
                    |                     2.5.2.24.3. Dārzs, lauki, pļavas, ganības, mežs un apvidus vispār.
                    |                     2.5.2.24.4. Iedzīve, turība, vaj trūcība vispār.
                    |                     2.5.2.24.5. Saimniecība, kārtība, glītība.
                |                 2.5.2.25. Līž līdumu.
                |                 2.5.2.26. Mīklu dziesmas laika kavēklim dažādos kāzu brīžos.
                                 2.5.2.27. Piekodināšana jaunajam pārim par nākamo sadzīvi.
                    |                     2.5.2.27.1. Piekodināšana tautu dēlam, znotam, svainim.
                    |                     2.5.2.27.2. Piekodināšana tautu meitai, vedeklai, māršai.
                                 2.5.2.28. Kāzu beigas, atvadas.
                    |                     2.5.2.28.1. Mājenieki raida viesus projam un izvada tos no kāzu mājas.
                    |                     2.5.2.28.2. Panāksnieku un kāzu viesu dziesmas, šķiroties.
                    |                     2.5.2.28.3. Dziesmas no jaunās sievas puses.
                    |                     2.5.2.28.4. Ciema kukulis.
                |                 2.5.2.29. Līgaviņa mēģina bēgt.
                                 2.5.2.2. Pošās un gatavojās uz kāzām tiklab brūtgana, kā brūtes mājās.
                    |                     2.5.2.2.1. Audzina, baro, kaļ zirgus, spodrina ratus, seglus un aizjūgu.
                    |                     2.5.2.2.2. Šuj apģērbu, taisa rotu.
                    |                     2.5.2.2.3. Dara alu, cep maizi, vāra gaļu.
                    |                     2.5.2.2.4. Mēž un pušķo istabu, kaisa zīlēm un ziediem.
                    |                     2.5.2.2.5. Kaļ un mēģina zobinu.
                    |                     2.5.2.2.6. Dažādas dziesmas.
                                 2.5.2.30. Panāksnieki pārnāk savās mājās.
                    |                     2.5.2.30.1. Māsiņas trūkst, to paturējušas tautas.
                    |                     2.5.2.30.2. Panāksnieki stāsta par piedzīvojumiem svešumā.
                    |                     2.5.2.30.3. Panāksnieki sūdzās par izsalkumu un sliktu mielošanu tautās.
                |                 2.5.2.31. Atkāzas, atvāršas; jaunais pāris brauc ciemoties pie sievas vecākiem, brāļiem un māsām.
                                 2.5.2.3. Kāzu svētrīts un pirmā kāzu diena priekš un pēc laulāšanas.
                    |                     2.5.2.3.10. Ievedot cērt ar zobinu durvīs krustu.
                    |                     2.5.2.3.11. Sēdina brūti, resp. brūtganu aiz galda.
                    |                     2.5.2.3.12. Piesauc Laimu un gausa māti.
                    |                     2.5.2.3.13. Laulības ēdiens.
                    |                     2.5.2.3.14. Brūtgana spēka mēģinājums klētī.
                    |                     2.5.2.3.15. Brālis aiz skopuma nedod māsai pienācīgas goda maltītes.
                    |                     2.5.2.3.16. Dažādas dziesmas.
                    |                     2.5.2.3.17. Brūtgans drīz aizjāj viens pats uz savām mājām, lai izrīkotu un sūtītu vedējus.
                    |                     2.5.2.3.18. Kavēkļu dēļ mājās palikušie.
                    |                     2.5.2.3.1. Ģērbj un pušķo brūtganu; - brūti.
                    |                     2.5.2.3.2. Kāzu rītā mājās un pēc laulāšanas pie baznīcas brūtgans un brūte turās rokās kopā.
                    |                     2.5.2.3.3. Brūte pabaro savu vedamo brāļa zirgu.
                    |                     2.5.2.3.4. Baznīcēni pošās, jūdz zirgus un izbrauc; ceļā uz baznīcu.
                    |                     2.5.2.3.5. Kāzu ļaudis baznīcā.
                    |                     2.5.2.3.6. Laulāšana.
                    |                     2.5.2.3.7. Sagaida baznīcēnus pārbraucam brūtes, resp. brutgana galā.
                    |                     2.5.2.3.8. Jaunais brālis (vaj dieveris) nosedz brūtei villani.
                    |                     2.5.2.3.9. Ved brūti no klēts istabā.
                |                 2.5.2.4. Vedēju rīkošanās brūtgana galā no mājām izbraucot un ceļā uz brūtes mājām.
                                 2.5.2.5. Vedēji atbrauc brūtes mājās.
                    |                     2.5.2.5.10. Sveša smaka istabā!
                    |                     2.5.2.5.11. Ienes kārti priekš vedēju virsdrēbēm.
                    |                     2.5.2.5.12. Vedējišas kukulis, ko atdod brūtei, vaj brūtes mātei.
                    |                     2.5.2.5.13. Vedējus sēdina pie klāta galda; pie viņiem piesēžas ari brūte.
                    |                     2.5.2.5.14. Vedēji noskaita pātarus un sāk mieloties; pātarus skaita ari pēc ēšanas.
                    |                     2.5.2.5.15. Ēdot, vedējus apdzied: visus kopus; dižo vedēju, vedējišu.
                    |                     2.5.2.5.16. Brūte izceļās no galda.
                    |                     2.5.2.5.17. Nakti pavada neguļot; kas gul, to ķircina.
                    |                     2.5.2.5.1. Mājenieki gaida vedējus braucam.
                    |                     2.5.2.5.2. Aizver un apsargā vārtus.
                    |                     2.5.2.5.3. Vedēji lūdzās, lai laiž viņus sētā.
                    |                     2.5.2.5.4. Sargi papriekš vedējus visādi apdzied un tirda, kur braucot, ko meklējot, etc.
                    |                     2.5.2.5.5. Daži no vedējiem pārlecina zirgus par sētu, vaj arī ielaužās pagalmā no neapsargātas puses.
                    |                     2.5.2.5.6. Pēc lielas kaulēšanās ielaiž visus vedējus pagalmā.
                    |                     2.5.2.5.7. Apdzied vedējus, vedēju zirgus un ratus.
                    |                     2.5.2.5.8. Vedēji turpretī uzliela sevi un savus kumeļus.
                    |                     2.5.2.5.9. Vedējus aicina istabā un apsveicinās.
                                 2.5.2.6. Lopu un pūra dalības un pārvešana uz brūtgana mājām.
                    |                     2.5.2.6.10. Pārmet tēvam, mātei, bet sevišķi brālim un māršai skopumu.
                    |                     2.5.2.6.11. Brāļa atbilde un pārmetumi māsai.
                                         2.5.2.6.12. Pūra lādes, vai tīņa ārīgs izgreznojums.
                        |                         2.5.2.6.12.1. Pūrs apkalts dzelžiem, sudrabu, zeltu.
                        |                         2.5.2.6.12.2. Pūra vāks izrakstīts.
                        |                         2.5.2.6.12.3. Pūrs izpušķots, sevišķi ar zelta rozi uz vāka.
                    |                     2.5.2.6.13. Pūru aizslēdz.
                    |                     2.5.2.6.14. Pūru apklāj ar drānu un apjož.
                                         2.5.2.6.15. Pūra pirkšana.
                        |                         2.5.2.6.15.1. Vedējus nelaiž tik drīz klētī iekšā.
                        |                         2.5.2.6.15.2. No vairākiem apsegtiem pūriem vedējam jāuzmin brūtes pūrs.
                        |                         2.5.2.6.15.3. Jaunais brālis, vaj māte uzsēžās uz pūra un kaulējās ar vedējiem par pirkšanas maksu.
                                         2.5.2.6.16. Pūru no klēts ārā nesot un ratos liekot.
                        |                         2.5.2.6.16.1. Dziesmas no brūtes draudzes.
                        |                         2.5.2.6.16.2. Vedēju dziesmas.
                    |                     2.5.2.6.17. Pūra maltīti ēdot, piezobo brūti.
                    |                     2.5.2.6.18. Jaunākais brālis apsargā pūru ceļā.
                                         2.5.2.6.19. Pūru aizvedot.
                        |                         2.5.2.6.19.1. Daudzina pūru un nožēlo māti un brāļus, kam pūra dēļ jātērējas.
                        |                         2.5.2.6.19.2. Ved pūru pārnovadis.
                        |                         2.5.2.6.19.3. Vedēju dziesmas, kad pūru dabūjuši.
                        |                         2.5.2.6.19.4. Pūrs aizvests, drīz vedīs pakaļ brūti.
                    |                     2.5.2.6.1. Pūra vedēji jūdz un dancina zirgus, un uzaicina meitas māti kraut tiem pilnus vezumus.
                    |                     2.5.2.6.20. Pūra vedēji ceļā.
                                         2.5.2.6.21. Pūru sagaidot brūtgana galā.
                        |                         2.5.2.6.21.1. Kāzenieki zobojās par tautu meitas pūru.
                        |                         2.5.2.6.21.2. Panāksnieki daudzina māsiņas pūru.
                        |                         2.5.2.6.21.3. Vedējs pazaudējis zelta rozi no pūra vāka.
                        |                         2.5.2.6.21.4. Pūru ceļ klētī; panāksnieki smādē tautieša klēti, kāzenieki turpretī tautu meitas pūru.
                        |                         2.5.2.6.21.5. Meita dzīrās vest pūru tāļumā, bet nu ieved turpat kaimiņos.
                    |                     2.5.2.6.2. Dziedātājas atbild brūtes vārdā, ka pūrs mazs, etc.
                    |                     2.5.2.6.3. Smādē vedēju zirgus un ratus un prasa pēc taures.
                    |                     2.5.2.6.4. Dažādas dziesmas par pūra vešanu.
                    |                     2.5.2.6.5. Dziedātājas brūtes vārdā uzaicina tēvu, māti un brāļus dot brūtei viņas tiesu.
                    |                     2.5.2.6.6. Dalībās piesauc Dieva, Laimes un Dēklas palīdzību.
                                         2.5.2.6.7. Lopus šķirot un aizdzenot.
                        |                         2.5.2.6.7.1. Dziesmas brūtes, vaj brāļu un māsu vārdā.
                        |                         2.5.2.6.7.2. Vedēju dziesmas.
                        |                         2.5.2.6.7.3. Lopužu un ganu meitas dziesmas.
                                         2.5.2.6.8. Pūra lopi nonāk brūtgana mājās.
                        |                         2.5.2.6.8.1. Kāzenieki, sagaidot nosmādē lopus un apdzied pāradu jeb lopu meitas.
                        |                         2.5.2.6.8.2. Lopu meitas laiž atvestos lopus kūtī un piesien.
                        |                         2.5.2.6.8.3. Govīm pamet siena. Govis mauj svešumā.
                        |                         2.5.2.6.8.4. Lopu meitas prasa pacienāšanu par izciestiem grūtumiem.
                    |                     2.5.2.6.9. Dziesmas, pūra mantas nodalot un pūrā iekravājot.
                                 2.5.2.7. Izdevas un brūtes vešana.
                    |                     2.5.2.7.10. Padoms un piekodināšana brūtei, kā dzīvot tautās.
                    |                     2.5.2.7.11. Laimas likums: meitai atstāt tēvu, māti un iet tautās, ielīgot kā bitei gatavā namā, kārt šūpuli.
                                         2.5.2.7.12. Brūtes izvadīšana no tēva mājām.
                        |                         2.5.2.7.12.11. Piekodināšana brūtei un brūtes vedējam, ceļā uzmanīgi vadīt zirgu.
                        |                         2.5.2.7.12.12. Brālis, vaj māte atver vārtus.
                        |                         2.5.2.7.12.13. Brūtes vedējs lecina zirgu ar joni no durvīm nost.
                        |                         2.5.2.7.12.14. Brūti ved laivā.
                        |                         2.5.2.7.12.1. Ardievas, no istabas izejot.
                        |                         2.5.2.7.12.2. Brūte piesauc Dievu un Laimu par ceļa šķīrējiem.
                        |                         2.5.2.7.12.3. Brūte vēlās savu līgsmu dabu ņemt līdz tautās, bēdas un visu ļaunu atstāt pakaļā.
                        |                         2.5.2.7.12.4. Brūte sēžās, jeb brūti ceļ kumeļā, vaj kamanās.
                        |                         2.5.2.7.12.5. Brūtes vietā iesēdusēs rīku meita.
                        |                         2.5.2.7.12.6. Brāļu skumjas un tautu prieks, kad brūte jau iesēdusēs, jau tautu rokā.
                        |                         2.5.2.7.12.7. Brālis padzirda māsu kamanās; zīles kanna.
                        |                         2.5.2.7.12.8. Māte vēl uzsedz meitai kamanās villani un galīgi atvadās.
                        |                         2.5.2.7.12.9. Tautietis uzsedz brūtei savus svārkus, ietin kājas kažokā.
                                         2.5.2.7.13. Brāļi pavada māsu tautās.
                        |                         2.5.2.7.13.1. Māsa aicina brāļus līdz, un gaužās, ja brāļi nepavada.
                        |                         2.5.2.7.13.2. Brāļi paši ved, vaj pavada māsu, vaj arī steidzās māsai pakaļ.
                        |                         2.5.2.7.13.3. Daudz brāļu pavadoņu (panāksnieku); deviņi bāleliņi.
                        |                         2.5.2.7.13.4. Maz brāļu pavadoņu; brāļi vēl mazi; bez brāļa; nozarīši.
                                         2.5.2.7.14. Dažādi apcerējumi, vedējiem ar brūti aizbraucot.
                        |                         2.5.2.7.14.1. Brūti ved pārnovadis.
                        |                         2.5.2.7.14.2. Brūti ved tālumā.
                        |                         2.5.2.7.14.3. Brūte paliek tuvumā, kaimiņos, pašu sētā.
                        |                         2.5.2.7.14.4. Labs, gaišs laiks, tautās ejot.
                        |                         2.5.2.7.14.5. Lietus un viņa nozīme.
                        |                         2.5.2.7.14.6. Dažādi māņi: zīmes un simboliski līdzekļi.
                        |                         2.5.2.7.14.7. Dažādas panāksnieku dziesmas un dziesmas brūtes vārdā.
                        |                         2.5.2.7.14.8. Vedēju dziesmas aizbraucot.
                    |                     2.5.2.7.15. Mātes, brāļu un māsu žēlabas un raudas.
                                         2.5.2.7.16. Vedēji ar brūti ceļā.
                        |                         2.5.2.7.16.1. Vedēju dziesmas.
                        |                         2.5.2.7.16.2. Dziesmas no brūtes puses.
                        |                         2.5.2.7.16.3. Brūte met ziedus upēs, uz krustceļiem, u.c.
                        |                         2.5.2.7.16.4. Ciema ļaudis, kuru mājām garām jābrauc, ķibelē vedējus un apdzied brūti.
                                         2.5.2.7.1. Dižajam vedējam jāuzmeklē paslēpusēs brūte.
                        |                         2.5.2.7.1.1. Brūte slēpjās klētī, vaj kūtī.
                        |                         2.5.2.7.1.2. Māte aizslēdz klēts durvis un nelaiž vedējus bez maksas iekšā.
                        |                         2.5.2.7.1.3. No divām, vaj vairāk ar palagu apsegtām meitām, kuru starpā var būt arī pārģērbies vīrietis, vedējam jāuzzīmē vedamā.
                        |                         2.5.2.7.1.4. Vedējs vīlies, izved brūtes vietā vīrieti no klēts.
                        |                         2.5.2.7.1.5. Brūte beidzot atrasta, nevarējuse vairs izvairīties.
                    |                     2.5.2.7.2. Vedēji skubina brūti ģērbties un posties ceļā.
                    |                     2.5.2.7.3. Atbilde vedējiem no brūtes puses.
                    |                     2.5.2.7.4. Laima, Māra un Saule atnākušas brūti izvadīt tautās.
                                         2.5.2.7.5. Brūte vilcinādamās ģērbjas.
                        |                         2.5.2.7.5.1. Sukā galvu, pin matus.
                        |                         2.5.2.7.5.2. Aun kājas.
                        |                         2.5.2.7.5.3. Velk brunčus (lindrakus, svārkus).
                        |                         2.5.2.7.5.4. Sedz krūtīs sakti; pušķojās zelta un sudraba rotas lietām; liek vaiņagu.
                        |                         2.5.2.7.5.5. Jož jostu.
                        |                         2.5.2.7.5.6. Sedz un sadieg sagšu, villani.
                        |                         2.5.2.7.5.7. Sadiedzamo adatu met uz krāsni.
                        |                         2.5.2.7.5.8. Vispārīgas dziesmas par apģērbu un rotu no brūtes draudzes.
                        |                         2.5.2.7.5.9. Vedēju dziesmas par brūtes apģērbu.
                                         2.5.2.7.6. Brūtes vedēji jūdz un seglo zirgus.
                        |                         2.5.2.7.6.1. Vedēju dziesmas, zirgus jūdzot un dancinot.
                        |                         2.5.2.7.6.2. Panāksnieku dziesmas, kas attiecas uz vedēju un brūtes vedamiem zirgiem, iejūgu, segliem, ratiem, etc.
                        |                         2.5.2.7.6.3. Brūte pabaro savu vedamo zirgu.
                    |                     2.5.2.7.7. Arī brāļi seglo savus zirgus.
                    |                     2.5.2.7.8. Mājenieki skubina vedējus braukt projam.
                                         2.5.2.7.9. Brūte šķirās un atvadās no savējiem un no tēva mājām.
                        |                         2.5.2.7.9.1. No tēva, mātes.
                        |                         2.5.2.7.9.2. No brāļiem, māsām, māršām un draudzenēm.
                        |                         2.5.2.7.9.3. No tēva saimes ļaudīm.
                        |                         2.5.2.7.9.4. No lopiem: govīm, aitām, zirgiem.
                        |                         2.5.2.7.9.5. No vietām un lietām: istabas, dzirnu kambara; nama un ugunskura; klēts, ābeļu dārza; rožu dārza; kokiem pagalmā; bērzu birzes; ganībām, pieguļas; upes; parasta ceļa.
                        |                         2.5.2.7.9.6. Dažādas šķiršanās dziesmas.
                                 2.5.2.8. Vedēji ar brūti atbrauc brūtgana mājās.
                    |                     2.5.2.8.1. Kāzenieki gaida brūti pārvedam.
                    |                     2.5.2.8.2. Atjāj divi vakara brāļi, paņem kannu alus un jāj vedējiem pretī.
                    |                     2.5.2.8.3. Eglītes nesējs.
                    |                     2.5.2.8.4. Karoga nesējs.
                                         2.5.2.8.5. Vedēji apstājās pie aizvērtiem vārtiem.
                        |                         2.5.2.8.5.1. Kāzenieki apdzied brūti aiz vārtiem.
                        |                         2.5.2.8.5.2. Vedējiem jāpakavējās ārpus sētas, ja brūtgans vēl nav appušķots.
                    |                     2.5.2.8.6. Brūtgans bēg, slēpjās.
                                         2.5.2.8.7. Atver vārtus, ielaiž vedējus sētā.
                        |                         2.5.2.8.7.1. Iznes un rāda uguni pie vārtiem.
                        |                         2.5.2.8.7.2. Kāzenieku dziesmas, vārtus verot.
                        |                         2.5.2.8.7.3. Dziesmas no brūtes puses.
                        |                         2.5.2.8.7.4. Dēkla, Laima paredz grūtu dzīvi.
                                         2.5.2.8.8. Pagalmā.
                        |                         2.5.2.8.8.1. Kāzenieki saņem vedēju zirgus, daudzina vedējus un apdzied brūti.
                        |                         2.5.2.8.8.2. Vedēju dziesmas.
                        |                         2.5.2.8.8.3. Brūti ceļ no zirga, jeb izceļ no kamanām.
                        |                         2.5.2.8.8.4. Noseglo, jeb nojūdz brūtes zirgu.
                        |                         2.5.2.8.8.5. Meiju būda sētsvidū, kur brūte apstājās, pirms iet istabā. (Citādi brūti mēdz papriekšu ievest klētī, tur sakārtot apģērbu un tad iet istabā.)
                        |                         2.5.2.8.8.6. Dažādas dziesmas.
                        |                         2.5.2.8.8.7. Brūtei met laipas. Brālis met laipai zobenu.
                                         2.5.2.8.9. Brūti ved istabā.
                        |                         2.5.2.8.9.1. Brūte gaida pie tautu nama durvīm ievedam.
                        |                         2.5.2.8.9.2. Rāda brūtei uguni. Brūte piesauc Laimu iet pa priekšu.
                        |                         2.5.2.8.9.3. Vedējs cērt durvīs krustu.
                        |                         2.5.2.8.9.4. Brūte kāpj par nama sliegsni.
                        |                         2.5.2.8.9.5. Brūte namā apsildās pie ugunskura.
                                                 2.5.2.8.9.6. Brūte iet istabā.
                            |                             2.5.2.8.9.6.1. Kāzenieku dziesmas.
                            |                             2.5.2.8.9.6.2. Dziesmas no brūtes puses.
                            |                             2.5.2.8.9.6.3. Sveši vien svešumā, tautās.
                                 2.5.2.9. Pirmā maltīte.
                    |                     2.5.2.9.1. Sēdina brūti pie klāta galda.
                    |                     2.5.2.9.2. Brūte prasa pēc arājiņa.
                    |                     2.5.2.9.3. Brūtgans paslēpies; vakarainis, vaj vedējs iet viņu meklēt.
                    |                     2.5.2.9.4. Ieved brūtganu un nosēdina brūtei blakus.
                    |                     2.5.2.9.5. Pārsedz abiem pāri sagšu.
                    |                     2.5.2.9.6. Brūtei ieliek klēpī mazu bērnu.
                    |                     2.5.2.9.7. Ēd pirmo maltīti.
                 2.6. Izprecētās meitas sakars ar tēva mājām, ar vecākiem, brāļiem, māsām.
                         2.6.1. Ciemošanās, sēršana bāliņos.
                |                 2.6.1.1. Ilgojās pēc savējiem, aicina viens otru ciemā, taisās ceļā.
                |                 2.6.1.2. Ciema kukulis.
                |                 2.6.1.3. Ceļā.
                |                 2.6.1.4. Māsa nonāk brāļu sētā, mājenieki to priecīgi saņem.
                |                 2.6.1.5. Mielošana.
                |                 2.6.1.6. Mārša nelaipni uzņem.
                |                 2.6.1.7. Dažādi apcerējumi.
                |                 2.6.1.8. Šķirās, atvadās.
            |             2.6.2. Brāļi un citi īstenieki apmeklē māsu tautās.
                 2.7. Laulātu ļaužu, vīra un sievas sadzīve.
            |             2.7.1. Laba, laipna savstarpēja satiksme.
            |             2.7.2. Nesaskaņas vīra un sievas starpā.
            |             2.7.4. Dažādi atgadījumi un apcerējumi laulātu ļaužu kopdzīvē.
        |         2.8. Vecums.
                 2.9. Slimība, nāve, bēres. Senās bēru ierašas un svinēšana, un dažādas māņticības druskas par miršanu un mirušiem.
            |             2.9.10. Kaps un apbedīšana.
            |             2.9.11. Nelaiķa dvēsele iet pie Dieva debesīs.
            |             2.9.12. Nelaiķa dvēsele pavada pirmo nakti kapsētā krusta galā.
            |             2.9.13. Pēc līķa paglabāšanas pacienā kapeniekus ar alu un uzkožamiem, sevišķi novārītiem sausiem zirņiem un pupām.
            |             2.9.14. Bērenieki atvadās no nelaiķa.
            |             2.9.15. Bērenieki piemin vispār ari citus kapu kalnā dusošos.
            |             2.9.16. Līķa vedamie zirgi nozviedzās pēc sava kopēja arājiņa.
            |             2.9.17. Bērenieki atgriežās no kapiem bēru namā.
            |             2.9.18. Bēru viesi pavada nakti un nākušu dienu ēzdami, dzerdami, nelaiķi pieminēdami, kā ari dažādas bēru godam pieklājīgas dziesmas dziedādami.
            |             2.9.19. Nelaiķa manta un mantas izdalīšana pēc aizgājēja nolēmuma.
            |             2.9.1. Uz slimības un miršanas gultas.
            |             2.9.20. Atraitne un bāriņi - Sk. ari Nr. 3905 un sek.
            |             2.9.2. Nomirušo nomazgā, apģērbj, iezārko.
            |             2.9.3. Sadedzina nelaiķa cisas un drēbes.
            |             2.9.4. Ielūdz bēru viesus.
            |             2.9.5. Sagatavojās uz bēru goda svinēšanu.
            |             2.9.6. Nakti priekš bērēm līķi vaktē.
            |             2.9.7. Nelaiķi izvada no mājām uz kapsētu.
            |             2.9.8. Veļu māte un velenieši (ari eņģelīši) sagaida nelaiķi pie kapsētas vārtiem.
            |             2.9.9. Pie vārtiem noceļ zārku no ratiem un nes kapsētā pie jaunraktā kapa.
         3. Cilvēka darbība saimnieciskā ziņā, dažādi darba arodi.
                 3.1. Zemkopība.
            |             3.1.10. Pļava, siena pļaušana un savākšana.
            |             3.1.11. Saimnieces gādība par saimes ļaudīm, strādniekiem.
            |             3.1.12. Rija, labības kulšana.
            |             3.1.13. Appļāvības un apkūlības.
            |             3.1.1. Arājs, labības audzēšana, aršana, sēšana, pļaušana.
            |             3.1.2. Lauku mēslošana.
            |             3.1.3. Ravēšana.
            |             3.1.4. Līdums.
            |             3.1.5. Arājs, salīdzinot ar citām ļaužu šķirām, citiem amatiem.
            |             3.1.6. Lini.
            |             3.1.7. Talka.
            |             3.1.8. Jumis.
            |             3.1.9. Dārza augi un saknes: kāposti, pupas, zirņi, kartupeļi.
                 3.2. Lopkopība.
                         3.2.1. Lopu audzināšana, kopšana, ganības.
                |                 3.2.1.10. Cūkas.
                                 3.2.1.11. Lopu patroni, sargātāji, veicinātāji.
                    |                     3.2.1.11.1. Govu Māršaviņa (Māra, Laima).
                    |                     3.2.1.11.2. Aitu Annite; cūku Teniss u.c.
                |                 3.2.1.12. Lopu skauģi, raganas.
                |                 3.2.1.13. Lopu kaušana, cūku bēres.
                |                 3.2.1.1. Pirmā ganu diena pavasarī.
                |                 3.2.1.2. Lopus no rīta izdzenot; māju meita ganus kādu gabalu pavada.
                |                 3.2.1.3. Gani laiž lopus vakarā uz mājām, saimniece un māju meita tos sagaida.
                |                 3.2.1.4. Govis laiž laidarā un slauc.
                |                 3.2.1.5. Kāds no lopiem noklīdis, ganu meitai zudušais jāuzmeklē.
                |                 3.2.1.6. Dažādi apcerējumi par govu lopiem, tos mājā apkopjot.
                |                 3.2.1.7. Dažādas dziesmas par govu lopiem ganos.
                |                 3.2.1.8. Aitas.
                |                 3.2.1.9. Kazas.
                         3.2.2. Gani un ganu dzīve.
                |                 3.2.2.10. Vilks.
                |                 3.2.2.11. Svētdienas gani.
                |                 3.2.2.12. Ganu meita un tautas.
                |                 3.2.2.13. Dažādas ganu dziesmas.
                |                 3.2.2.1. Gana apģērbs un rota.
                |                 3.2.2.2. Gana barība.
                |                 3.2.2.3. Gana prieki un bēdas un grūtības.
                |                 3.2.2.4. Saule, lietus, migla, rasa.
                |                 3.2.2.5. Ganu meitas rokas darbi ganos; dara pūru.
                |                 3.2.2.6. Ganu nedarbi, netikumi, pārgalvība.
                |                 3.2.2.7. Dažādu lopu gani viens otru apdziedās.
                |                 3.2.2.8. Ciema gani satiekās un sadziedās.
                |                 3.2.2.9. Suns gana palīgs, gana un lopu sargs.
                 3.3. Kumeliņš.
            |