Collection of Jānis Alberts Jansons

Folklorists, literatūrzinātnieks un pedagogs Jānis Alberts Jansons (05.04.1892. Mežotnes Kugrēnos–22.03.1971. Rīga, apbed. Rīgas 1. Meža kapi) ir bijis ievērojams latviešu folkloras pētnieks (sevišķi augstu vērtējams viņa devums masku gājienu tradīcijas izpētē), sastādījis vairākas folkloras izlases un ar savu pedagoģisko darbību mūža garumā viņš ne tikai veidojis savu skolēnu un studentu priekšstatus par folkloru, bet arī tos iesaistījis folkloras vākšanas darbā. Jansons ir bijis Rīgas Skolotāju institūta (RSI) pedagogs (1922–1938; par skolotāju strādājis arī citās Rīgas skolās); kopš 1936. gada līdz 1948. gadam Jansons ir bijis Latvijas universitātes (LU (LVU)) privātdocents un profesors, lasījis lekcijas par latviešu folkloru un literatūru; kopš 1945. gada strādājis LVU Filoloģijas fakultātes Folkloras institūtā, pēc tam Latvijas PSR ZA Folkloras institūtā (1946–1950) un Etnogrāfijas un folkloras institūta Folkloras sektorā (1951–1953). Literatūrzinātnē vēl joprojām pētniecībā aktuāli ir viņa rakstītais par daudziem ievērojamiem tautiskā laikmeta darbiniekiem un latviešu rakstniekiem (E. Dinsberģis, J. Alunāns, K. Barons, F. Brīvzemnieks, R. un M. Kaudzītes, Rainis, R. Blaumanis, J. Janševskis, E. Virza, K. Skalbe, A. Brigadere un citi).

[1640] kolekcijā apkopota Jansona folkloras vākuma lielākā daļa (atsevišķas viņa latviešu folkloras vākuma daļas atrodamas arī citās LFK kolekcijās, tai skaita viņa vākumi folkloristu ekspedīciju laikā), to veido RSI audzēkņu un LU (LVU) studentu Jansonam iesniegtie ‘mājas darbi folklorā’, ‘folkloras materiāli’, ‘tautas tradīcijas’, ‘tautas gara mantas’ un tamlīdzīgi. Vākums pamatā ir viena vai vairākas lapiņas skolnieciskā rokrakstā, kurās fiksēti folkloras materiāli atbilstoši Jansona uzdotajam mājas darbam. Kolekcija aizsākta ar 1938. gada 16. jūniju datētu Jansona vēstuli LFK pārzinim Kārlim Straubergam. Iesniegtajā vākumā ir 1052 folkloras vienību,pārstāvēti visi nozīmīgākie latviešu folkloras žanri:tautasdziesmas, pasakas, teikas, sakāmvārdi, mīklas, ticējumi, “šis un tas” (paražas, ziņģes, anekdotes) un pievienotas 2 veselības grāmatiņas, proti, nelieli buramvārdu krājumi; kolekcijas pirmā vienība ir Rožu vārdi. Turpmāk kolekcijai pievienotas dažādos laikos pierakstītas folkloras kopas, neievērojot hronoloģiju, tematiku vai kādus citus apstākļus. Daļai no vākuma tekstiem ir norādīta pierakstīšanas vieta, pagasts, ziņas par teicēju vecumu, par tradīciju lietošanas situāciju. Kopumā reģistrētas gandrīz 10 tūkstošu folkloras vienību, kas iesūtītas no visas Latvijas.

Žanru ziņā kolekcijā visvairāk ir sastopami ticējumi un masku gājienu apraksti, ietverot arī lielu skaitu masku gājiena laikā dziedāto tautasdziesmu. Jansona jautājumi un skolēnu/studentu atbildes diezgan precīzi norāda uz Jansona kā folklorista pētnieciskajām interesēm. Savukārt citi folkloras žanri ir pārstāvēti mazākā apjomā. Tipisks skolēna vai studenta mācību (studiju) darbs, kas caurvij visu [1640] kolekciju, ietver atbildes uz šādiem Jansona izvirzītajiem specifiskiem jautājumiem: ko saka, ja bērniem izlūzt piena zobs, kur to sviež, ko jūs zināt par masku gājieniem un tajos dziedātajām dziesmām, par gadskārtu tradīcijām, ticējumiem un ieražām, par ģimenes godiem (kāzas, krustības, bēres), vai ir zināmas pasakas un teikas par Dieviņu, par Dieva un Velna sacensību, ticējumi par dzīvības saudzēšanu (piemēram, kāpēc nedrīkst postīt putnu ligzdas vai mocīt vardes? u. tml.), vai ir pazīstams ticējums, ka zaļu zaru nedrīkst mest ugunī, ko saka Lieldienās, kad per ar pūpoliem, vai lopi tiek pērti, ticējumi par Jumi, veļu mielošanu un tamlīdzīgi. Parasti uz jautājumiem skolēni ir snieguši īsas atbildes. Ja atbildes nav, tas varētu norādīt, ka konkrētā apvidū ar pētniecisko jautājumu saistītu tekstu un tradīciju nav vai arī tās ir vāji izplatītas. Plašākas ziņas ir iegūtas par auglības dievību Jumi, par veļu mielošanu, rumulēšanos, pēršanu ar pūpoliem, par dažādu svētku dienu svinēšanu un ticējumiem, stāsti par dzīvajiem miroņiem, tautas ārstniecību. Iegūtas arī retākas ziņas, piemēram, ap 1930. gadu Iecavā pierakstīti mitoloģiski nostāsti par čūskām, pūķi, vilkiem, tārkiem (stārķiem), burvjiem, spokiem, buramvārdi no Irlavas, Vaboles pamatskolā 1943. gadā dialektā uzrakstīts latgaliešu pasaku un mīklu krājums, ticējumi no Rīgas skolu skolniekiem, 1947. gadā Rundālē pierakstītas teikas par Mežotnes pilskalnu un lielskungu, Bauskas pili, par Skaistkalnes baznīcas celšanu, par Rundāles velna skriešanos ar Bērsteles velnu, ap 1947. gadu pierakstīta jaunlaiku (padomju) un vācu laiku folklora un citi materiāli.

[1640] kolekcijas nozīmīgākā daļa ir masku gājienu apraksti un gājiena laikā dziedātās dziesmas. Šajā kolekcijā fiksētais par vēsturisko masku gājienu tradīciju dažādos Latvijas novados ir viens no nozīmīgākajiem avotiem maskošanās tradīcijas izpētē. Daļa no kolekcijai piederīgajiem masku gājieniem ir Jansona lietoti, sagatavojot pētījumus par latviešu masku gājieniem 20. gadsimta 20. gados, tomēr arī vēlāk Jansons nav zaudējis interesi par masku gājieniem un skolēni un studenti tos ir vākuši arī 20. gadsimta 30.–50. gados, līdz ar to jāsecina, ka kolekcijā ir ievērojams skaits tādu masku gājienu aprakstu, kas ir interesentiem mazāk zināmi un var izraisīt padziļinātu pētnieku interesi. Masku gājienu aprakstos vērojamā struktūra ir Jansona ieteikta, jo viņš lūdzis pierakstīt konkrētas ziņas, teicējiem uzdodot visaptverošus jautājumus: kad maskās gājuši? Kā maskas saukuši? Kā sataisās un iet maskās? Kas piedalījušies masku gājienā? Vai bijis vadonis un kā maskas gājušas? Kā maskojušies? Kā maskas gatavojuši? Vai par putniem un zvēriem pārģērbušies? Kā maskas stāv (katras maskas savdabīgā uzvedība)? Kādas dziesmas dziedājuši? Kādus jokus taisījuši? Kādus vēlējumus maskas izteikušas? Kā beidzies masku gājiens? Kāpēc gājuši maskās? Vai bijušas sejas maskas? Vai tagad vēl iet maskās? Skolēnu atbildes ir lakoniskas, studenti devuši plašākus aprakstus. Kolekcijā ir arī vairākas Jansona bijušo skolēnu, tad jau skolotāju, vēstules, kurās sniegtas ziņas gan par masku gājienu aprakstu vākšanas procesu, gan arī masku gājienu apraksti un dziedāto dziesmu teksti.

Dr. philol. Gatis Ozoliņš