Ak161-Ligitas-Vucenas-dienasgramatas-01-0005
Wurde dechiffriert vonIvars Šteinbergs
BeendetJa
BestätigtJa
Korrigiert2020-02-20 19:50:02
Dechiffrierung1953. gada 15. septembris.

Izdeva kr. val. diktatus. Trijnieks. Vai tas būs pastāvīgs? Visumā kļūdas muļķīgas, kaut gan tomēr es tās "k" un "ы" attiecības nezināju, nu, bet tagad zināšu.
Visu dienu domāju par savu Mičurinsku. Vienalga. Lai vai kas un lai vai kā, bet braukšu.
Vai tomēr viss nav nelāgi? Kāpēc es cenšos darīt gluži tāpat kā visi līdzšinējie 11. kl. teicamnieki? Tas pie citiem man nepatika, kāpēc pati piesavinos? Komitejā labi, bet klasē? Kaujas lapiņa iznāca 2 ned. pēc pirmā septembra, grupas darbā nepiedalos, klases dzīvē – arī neko daudz – vientuļnieks – vai tā?

1953. gada 16. septembrī

Šodien mūsu klase izbrauca talkā uz "savu" brigadi, uz Marozu.
Ir gan mums jauka klase! Gana nopietnības gan asprātību. Visu ceļu klusi dziedājām mūsu mūžam neapnīkstošās dziesmas "seši mazi...", "Tālu stiepjas tumši sili" u.c.
No sākuma vajadzēja kopiņās sakasīt linu klājienu un sasliet stirpiņās. Pavsam bijām divdesmit septiņi. Meitenes gara rinda ar grābekļiem, pārējie nes, liek baltos linu klēpjus pie zemām kārtiņām. Pļava noslīd uz upes kraujas pusi, visu labi pārredzēt. Lietus nelīst, saule nespīd. Mierīgs. Tas viss kopā veido brīnišķīgu daba ainu. Kā gribas uzzīmēt!
Pēcpusdienā vieni pie kulšanas, otri pie auzām. Mūsu laime, ka bija sauss un silts laiks. Dabūjām gana palocīties.

1953. gada 17. septembrī.

Atzīsts, uz šodienu visas stundas nebiju sagatavojusi. Fizika, Vēsture, ģeometrija – vis tā pa pusei. Šodien visa klase tādi miegaini. Divnieku vētra šoreiz tomēr nebrāzās pāri.
Zēni joprojām nevar sadzīvot ar kr. val. skolotāju. Mums jau tā par maz prasa, bet viņi jau laikam vispār nedzird, kas klasē notiek.
Ojārs šodien mājās ir neciešams. Vai nu viņš vēl tiešām maziņš bērniņš, jeb vai viņam nejauks raksturs. Grūti puisim mazo pirkstiņu manis dēļ pakustināt. Mīl mani komandēt, kliedz.
Kamēr nodrošināju savu gaismas avotu ar degvielām jau metas krēsla. Pie lampas mācoties, uznāk tāds nogurums, ka gulēt vien gribas.
Šodien izlasīju Majakovska poemu par Ļeņinu. Tik vienkārša, dziļa un lieliska!

1952. gada 18. septembrī.

Pēc trešās, nē pēc ceturtās stundas atkal uz kolchozu.
Tā kā visā ciemā pašreiz nav elektrības, klasei izdevas dažus skolotājus pierunāt jauno stundu un vispār neprasīt. Tāpēc tā vieglāk izgāja.
Latv. v. izdeva gramatikas burtnīcas. Brīnums! Pavisam apaļa atzīme... Laikam pagājušā gadā es tomēr kaut ko esmu iemācījusies.
Dažiem šodien iznāca trīs pusdienas; vienas mājās, otras internātā, trešas kolchozā. Oškalna v. nos. kolchozā slējām kviešus. Bez
Text dechiffrieren
SammlungAutobiography Collection
KollektionDiaries of Ligita Vucena
Stichwörter
Einheiten#LFK Ak-161-1

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.