Ak161-Ligitas-Vucenas-dienasgramatas-01-0009
Wurde dechiffriert vonIvars Šteinbergs
BeendetJa
BestätigtJa
Korrigiert2020-03-10 19:06:47
DechiffrierungIzrādās, ka mūsu "Taņa" nav mums piemērota. Tā domā Tetere. Direktore šauboties par to, vai mēs izspēlēšot, iznākt varot karikatura.
Pa divām stundām izlasīju un kopā ar Mirdzu centos dabūt skol. Teteres piekrišanu. Šīs debates man ierosināja, pareizāk sakot uzvedināja painteresēties par problēmām un tēlu dziļumu lugā. Patiesībā mēs par to arī runājām. Fakts, es stāvu par lugas spēlēšanu, bet par pašu lugu domāju apmēram tā: ...
Dziļa, sirsnīga, daudz abu domu, īsi konkrēti izteicieni ar bagātu saturu.
Taņa pašā sākumā ir kā akla. Viņa sevi visu atdod otram cilvēkam. Noteikti visu... instinktus,... interese par apkārtējo pasauli,... savus draugus atstumj,... mazu puišeli negrib, lai nerastos tieši vidū, strādā Hermanim, ... Hermanis viņai viss - vislielākais vistalantīgākais, ... Hermaņa gribai pakļauj savējos .. ir ar mieru iet uz cirku, kaut gan sākumā pati grib'ja uz teatri, paliek mājās viena, jo Hermanim noteikti jāiet iedzert ar draugiem. Viņai nav nekā sava, neko viņa neatstāj sev! Viņa bez gala mīl Hermani, bet uzstāda prasību, tūlīt pateikt, ja vairs nemīl. Taņa klusu un bez pēdām prot pazust no Hermaņa ceļa, pamanījusi, ka tam tuvāka ir kalnraktuvju priekšniece Samanova. Taņa nepasaka par puisīti - viņas un Hermaņa dēlu. Cik gan daudz viņai bija jāpārcieš dzīvojot vienai bez naudas, ar zīmēšanu viņa tomēr maz ko dabūja, jo nevarēja īri par dzīvokli samaksāt. Puisītis nomira arī pa daļai tāpēc, ka Taņa pārtrauca studijas. Taņai ir raksturs.
Kaut arī naudas jautājums spiež, bet tas nevar būt izšķirīgais. Viņa zīmē Andreja projektam zīmējumus un noteikti saprot, ka bez Hermaņa ir arī labāki konstruktori, ka dzīve iet uz priekšu un rodas jauni papildinājumi un uzlabojumi.
Taņa beidz institutu. Viņa brauc tur, kur viņu sūta, jo zina, ka tur ir vajadzīga. Kalnraktuvju rajonā viņa kļūst slavena. Taņa nepazīst nogurumu. Nē! Viņa ļoti baidās. Viņa ļoti nogurst slēpju gājienos. Bet galvenais, Taņa vienmēr sevi saņem rokās. Viņa ir dziļi cilvēcīga. Kā viņa bezgala satraucas par viņas rokās nomirušo sievieti, cik daudz viņa sev pārmet par meitenīgo nedrošību, gandrīz zaudē ticību saviem spēkiem. Bet, uzzinājusi, ka 30 km no viņas atrodas slims bērns, viņa iet slēpēm arī tad, kad uzzina par gaidāmo sniega vētru. Iet un aiziet. Taņa nejūt sevī ne mazāko pārmetumu. Hermanim, Šamanovai. Ar (milzīgu) dziū sirsnību viņa ārstē Hermaņa Jurīti. Ilgāk nekā vajaga paliek pie tā un cik grūti viņai tomēr šķirties. Izglāba, bet savu puisīti nevarēja. Vai viņa par to arī domāja? Droši vien jā, jo viņas vārdos par to, kāds izaugs Jurītis un āda būs viņa daudz līdzīga ar tāda paša satura domām pirms četriem gadiem. Taņas mīlestība nav mazinājusies. Viņa ļoti gribēja redzēt Hermani. Pati bija daudz augusi un tādu atrada arī Hermani. Viņa jautā, ko jaunu konstruējis Hermanis, vai nav kļuvis par techniķi praktiķi. Taņa pamato savu aiziešanu ar to, ka negribējusi, lai Hermanis būtu sliktāks nekā viņa, to ir iedomājusies, nekā viņa to ir mīlējusi.
Text dechiffrieren
SammlungAutobiography Collection
KollektionDiaries of Ligita Vucena
Stichwörter
Einheiten#LFK Ak-161-1

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.