Ak161-Ligitas-Vucenas-dienasgramatas-01-0010
Wurde dechiffriert vonIvars Šteinbergs
BeendetJa
BestätigtJa
Korrigiert2020-03-26 12:52:22
DechiffrierungViscauri Taņa ir lepna, cilvēks ar raksturu. Sākumā egoistiska. Viņa diezgan asi izmeta, ka Šamanova pielāčojot istabu, bet pie Ignatova pati pirmā atvainojās par to. Ja sākumā Taņa visu sevi atdeva vienam Hermanim, tad lugas beigās - visiem kam kaut kas sāp, ļaudīm, darba cilvēkiem. Viņa iet tur, kur viņu gaida, kur viņa ir vajadzīga. Taņai ir bijusi jauka bērnība, pioniera dzīve, bt ko mēs zinām par institutu Jaunību viņa atdeva vienam cilvēkam. Vai vispāri vienam cilvēkam ir tiesības no otra tik daudz paņemt? Tālākās gaitās Taņai arī vairs nav dzīves. Sevi visu viņa atdod darbam, bet paliek atmiņas. Tik daudz jau lugas sākumā dzirdētu vārdu ar skumju noskaņu kādu visam jaukam piedod atmiņas. Man arī jāapstājas pie skolotājas jautājuma, vai ilgi tā Taņa izturēs. Autors tādu kā atbalstu rada ar Ignatovu. Bet kāds šis Ignatvs būs. Lai arī viņa rajona teritorija ir lielāka par Dānijas un Beļģijas teritorijām kopā, kā viņš var pie sevis nelaist cilvēku, kas pie viņa nāk, kā viņš var būt aizņemts un pie tam bieži. Nepacietīgs, dusmīgs mētājas ar rājieniem. Var jau būt, ka viņš ir lielisks partijas darbinieks, bet viņa priekšstats par laimi ir vienkārši pārsteidzošs. "Mērce"!!! Ignatovam var paredzēt čundas gaitas. Nelabi paticu? Nu, var izrādīties, ka kāds sektors Ignatovam kopējs ar Čundu.
Jāapstrādā arī Hermanis. Ech, tu, talantīgais konstruktor! Tik nevainīgs! Tomēr atstāja meiteni un domajas ar divām vēstulēm briesmīgi daudz pūlējies. Pie tam, ko vēl taisnojies, ja pirmais sāki meklēt sev piemērotāku cilvēku. Tevi apgrūtināja tas, ka Taņa visu sevi tev atdeva. Taā tev nav nekas.!. drusku pianiste, drusku zīmētāja, drusku ārste... ne šis, ne tas. Tu varēji aizbraukt viens, jo gribēji aizbraukt. Tu spēji tikai pabrīnīties par Taņu, tev neviena jautājuma nebija, kā Taņa dzīvojusi. Taņa negribēja puisīti?, bet viņš taču bija, dzīvoja, nomira!
Šumanova - priekšniece vai direktore - augsta persona, noteikta, neatkāpjas no teiktā, gādīga nu tomēr tāda nu tāda gara, dūšīga, vēsa persona.
Bet kas tas par cilvēku - vecmāmiņa? Bez dzīves, bez mērķa, uz nezin ko cer... Kāpēc tāds tēls vajadzīgs? Nekādas jēgas.
Ziemas apmetnes saimniece - vienkāršs, sirsnīgs cilvēks. Man sevišķi patīk viņas teiktais, ka katrs cilvēks cenšas izstāstīt savas likstas un bēdas, parunāt par sevi, lai otrs tikai klausās, bet pats par otru neko neinteresējas.
Dusjas tēlā vislabāk izvirzīts un atrisināts mājkalpotājas jautājums. Dusja lasa par "akmentiņiem" un ar to pārsteidz Hermani. Viņa gan paliek neintrala Taņas un viņas instituta draugu attiecībās, bet var redzēt, ka Taņas rīcību nosoda.
Dusja aiziet no mājkalpotājas vietas un pāriet strādāt fabrikā, jo tur pa vakariem var mācīties vakara kursos. Dusjai ir 18.g., viņai tikai pamatskola, bet Dusja kļūst studente un kļūs inženieris. Medicinas instituta studenti - Taņas biedri slikti runā ar Taņu "vienmēr vienu un to pašu". Padodas, apvainojas, ka kļuvusi Taņai lieki.
Daudz sirsnīguma raktuvju pašdarbniekos. Gaišmatainais puisis - programas pieteicējs, "Čapajevs", Farmanovs, garais puisis
Text dechiffrieren
SammlungAutobiography Collection
KollektionDiaries of Ligita Vucena
Stichwörter
Einheiten#LFK Ak-161-1

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.