Ak161-Ligitas-Vucenas-dienasgramatas-01-0011
Wurde dechiffriert vonIvars Šteinbergs
BeendetJa
BestätigtJa
Korrigiert2020-03-16 14:39:32
Dechiffrierungu.c. Patiesa viņu gādība par ārsti Taņu, par mazo Šamanovas Juriku. Zaļš, īsts gurķis - tiešām nav labākas dāvanas Sibīrijas taigā, sniegavētru starplaikā. No šiem vienkāršiem ļaudīm strāvo daudz dziļa cilvēcīguma.
Lai arī lugā visi tēli nav pilnīgi izstrādāti un Taņai nav nākotnes, tomēr daudz labu domu un svarīgu problēmu. Tā var kaut ko vērtīgu dot arī man.

1953. gada 25. septembrī.
Pirmā lielās talkas diena sākas ar strīdu par Taņu. Es Mirdzai centos izklāstīt visu, ko pārdomāju. Viņa krietni asi un skaļiem pat apvainojošiem vārdiem centās mani apklusināt. Pārmeta, ka es gribot, lai visi tēli vienā laidā skaitītu partijas statutus, lai katra vecmāmiņa jūsmotu par kaut kādu Piekto gadu, visi runātu par komjaunatnes nozīmīti, ar vārdu sakot, visi tēli būtu idealizēti, jo katram cilvēkam esot kļūdas un kā piemēru ņēma mani pašu, pat gandrīz sāka uzskaitīt manas vājības. Ar vardu sakot, - es vārdiņu - Mirdza liek desmit vārdus. Es palieku pie savām domām.
Rakām kartupeļus. Pareizāk sakot, lasījām, jo mamma raka. Katram norma. Strādāju kopā ar Šķēli Ritu. Sapratamies bez vārdiem. Palīdzējām viena otrai, kur tik varējām. Kaatrai darba diena varbūt sanāks. Par visām kopā 12t. kartupeļu. iela locīšanās. Tā kā es negribēju pēdējā palikt, negribēju, lai Ritai manā vietā jāpūlas. Tad gada bija ko turēt.
Iznāca krietni liels pārsteigums. Parādījās mūsu vecais direktors. Es paspēju tikai muti paplēst un pateikt vienu lielu izsaukuma zīmi. Tas bija tik negaidīts un priecīgs gadījums. Mūsu vecajam Jauniņam ir tik ciešs un sirsnīgs rokas spiediens! oprasīja man par skolēnu komiteju, par grupām, par sekmēm, par pirmajām vietām, kā mēs tās gatavojamies noturēt, apprasījās arī kā man veicoties. Atgādināja manu mērķi un to ka tas jāsasnidz pa taisnāko ceļu. Cik tas bija labi, ka mūsu vecais direktors mūs apciemoja, kā passaukts darbā. Uz vakara pusi sāka mākties. Darbs arī ievilkās. Tumsiņa bija, kad gājām vakariņās uz internātu. Labi tā barā. Internātā mūs sagaidīja direktore, apvaicājās par darbu, par to vai neesam noguruši, mudināja dūšīgi ēst, nu ar vārdu sakot par mums rūpējas.
Mājās. Kad tā nomazgā lauka dubļus, izkar sabristās zeķes pie ierītes un iededzina lampu, tad var arī vēl ar grāmatu nodarboties. Šovakar tā vēlu gan tikām mājās. Ap pus deviņiem...

1953. gada 26. septembrī

Atkal pie kartupeļiem. Nevisai. Vienas mašinas vainas dēļ šoreiz tikai 5 tonnas. Mums ar Ritu 12,5 kastes. Ap sešiem sāka traki līt un vajadzēja iet mājās. Turpinu savas regulārās nodarbības ar vārnīcu un grāmatu, bez tam parakstīju citatus.
Text dechiffrieren
SammlungAutobiography Collection
KollektionDiaries of Ligita Vucena
Stichwörter
Einheiten#LFK Ak-161-1

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.