Ak161-Ligitas-Vucenas-dienasgramatas-01-0013
Wurde dechiffriert vonIvars Šteinbergs
BeendetJa
BestätigtJa
Korrigiert2020-03-26 12:46:32
Dechiffrierung1953. gada 1. oktobris.
Apmācies. Līņā. Auksts. Strādājam visi kopā pie labības. Kaut arī strādājām ar rīkiem, tomēr krietni vien samirkām. Gandrīz tūlīt pēc mūsu pusdienām gājām mājās, jo arī šeit Morozā mums nav īsta darba.
Šodien pirmo reizi iekurējās mana krāsnīte. Jānokārto grīda, tad varēšu taisīt jurģus.
Mēģināju zīmēt sienas avīzes virsrakstu. Izādās, ka man nav zīmuļa un tā arī izdomāju atlikt uz nākošo vakaru. Tad visu pie reizītes. No mājas darba rakstīšanas ar man šodien nekas neiznāk. Kā parasti nevaru vien iesākt, šoreiz nevaru izšķirties par ievadu. Līdz 5. to tomēr vajadzēs izdarīt.

1953. gada 2. oktobrī.

Jauka saulaina diena, pūš silts, bet diezgan stiprs vējš.
Sataisījos kā uz lietus dienu un tagad bija mazliet karstāk. Visu rītu līdz pusdienām vilkām bietes Olgasīļos, pēcpusdienā krāvām labību Gundegās. Strādājām lielākā klases daļa. Tikai astoņas meitenes palika pie Baltā kroga. Šodien zēni tā kā slinkāki bija. Pusdienā arī gaidīja kamēr meitenes paēd.
Labi strādāt kopā ar Mirdzu, Ritu, Intu vai Gunu. Kad strādā, tad pa īstam, bez vilkšanās. Izrādās, ka pat padziedāt varam. Šodien debatējām par to, kā būs pēc gada šis temats mums ir neizsmaļams.
Tagad vakarā mani jau sagaida silta istaba. Ierīkojos ar visu galdiņu. Ai, cik labs un pierasts mans galdiņš!
Vienkāršo zīmuli dabūju un pavisam viegli uzzīmēju virsrakstu. Cita lieta, ja viss jau iepriekš izdomāts. Es tomēr pa visiem šiem gadiem esmu iemācījusies zīmēt. Cik viegli tas man padodas! Tomēr šī zīmēšana, lai paliek tikai mana mīļā, vajadzīgā un noderīgā blakuslieta un nevis galvenā nodarbošanās.

1953. gada 3. oktobrī

Guna sienas avīzi šodien nevar izdot. Es apsolījos iet palīgos kādai piektai klasei un tā lai paņem pirmo vietu, ja jau reizi mūsu klase to nevīžo.
Laiciņš at'āva mums sakopt ap 3 ha labības turpat Gundegās. Tā kā es biju sagatavojusies uz lietus dienu, tad man tā pagrūtāk gāja. Pat apvainoties paspēju, kad meitenes mani nenomainīja tad, kad visas citas nomainīja. Vietām ļoti zems tīrums. Strādājām, bet sevišķi vis neveicās.
Internatā saimniece iepriecināja ar baltām maizītēm.

1953. gada 4. oktobrī

Miglaina diena. Strādājām to pašu darbu. Vēlreiz pārliecinājos, ka komandas tomēr neder. Pusdienās pēc pieēšanās un pavisam gausas iešanas pa sliedēm līdz laukiem meitenes izstiepās grāvmalā un sāka dziedāt visas mūsu dziesmas. Mirdza kategoriski paziņoja: "Lai mani ceļ kaut vai ar domkratu, bet pati es necelšos." Kad vēl tādu laiciņu bijām pagulējušas (skolotājas jau strādāja) es apskatījos, vai bez mans tuvumā vēl nav arī Daila, viņa jau nu gan ir nedomāja būt par cēlāju.
Text dechiffrieren
SammlungAutobiography Collection
KollektionDiaries of Ligita Vucena
Stichwörter
Einheiten#LFK Ak-161-1

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.