Ak161-Ligitas-Vucenas-dienasgramatas-01-0014
Wurde dechiffriert vonIvars Šteinbergs
BeendetJa
BestätigtJa
Korrigiert2020-03-26 12:45:04
DechiffrierungAtzinu par vajadzīgu rīkoties un ķēros tūlīt lietai pie saknes. Vienkārši iečukstēju Mirdzai ausī, ka es šoreiz būšu tas domkrats un ka būs vien jāceļas un jāiet. Izrādījās, ka nevienam pret tādu paņēmienu iebildumu nav un aizsāktā dziesma pat vēl tālāk man ejot. Bet skolotājas komandas tonim bija neapmierināta vispāreja rūkoņa un vakara pusē darbs neveicās.
Pamazām rakstu mājas darbu.

1953. gada 5. oktobrī.

Atkal darbojas zīmētāju brigade, atkal Launiņš piebrauc ar motociklu un mūsu darbnīcā ienes papīra lokšņu rulli un krāsu, tušu, otiņu kaudzi. Tikai tagad par to, kas top un šīm liksnēm interesējas jaunā direktore. Viņa mūs tāpat sauc par māksliniekiem kā skol. Launiņa un vecais direktors.
Es jau nu vēl zīmēt protu un pat diezgan labi, tikai lēni gan iet. Ta ir t vienu iesākto nepabeidzu. Sienas avīžu tematiku nepieliku.
Turpinu rakstīt mājas darbu.
Man liekas, ka šis gads ir tiešām iepriekšējā turpinājums. Viss šogad iet tāpat kā pagājušā gadā.

1953. gada 6. oktobrī.

Zīmēšanu nokavēju par 45 min, bet toties darbā strādāju kā nākas. Ar otro grafiku tiku tālāk nekā ar pirmo.
Atpūtoas diena pagalam.
Pirmo x iekūru pati savu krāsnīti un vispār ievācos istabā.
Kārtoju, pat matus izmazgāju. Nāk miegs.

1953. gada 7. oktobrī.

Sākam mācīties. Mūs iespeda mazajā klasītē pie skatuves un saka, ka mēs esot kolchozā. Šodin gan mēs lieli izskatāmies. Ai, bargi mūs saņēma. Sāka ar skolēnu noteikumiem... Prasīja mājas darbu.
Nu šodien beidzot tapa mans sacerējums. Ech, nepaspēju ar rītdienas mācībām.

1953. gada 8. oktobrī.

Šodien mēs pavisam dumji sagājām klasē. Sekos tas, ka dabūjām sēdēt pēc stundām - literatūrā visi vēsture – puse. Krievu val. un ģeometrijā - divnieki. Lūk, kāda salna pēc mājas darba rakstīšanas pēdējā vakarā.
Man laikam viegla galva. Pa to pašu laiku iemācījo apmēram 2 x vairāk citatu nekā prasīja. Jocīga parādība. Mēs tagad solos esam saspiesti kā siļķes mucā. Bet, kad es sēdu blakus Antonijai, tad jūtos fiziski apsiesta. No viņas izstaro drausmīgs smagums. Kur gan cilvēkam var būt tik smagas rokas, tik smagas kustības.
Šodien netieku galā ar avīzi. Literaturu vairāk nodomāju šodien nemācīties, pietiks ar to, ko tanī pēc-stundā.
Ar mazo pasaknīti Līgiņu diezgan daudz runāju, pat ciemos uzaicināju, bet pēcstunda izjauca. Līga labi mācās, bet negrib būt pioniere...
Text dechiffrieren
SammlungAutobiography Collection
KollektionDiaries of Ligita Vucena
Stichwörter
Einheiten#LFK Ak-161-1

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.