Valentīne Lasmane

Valentīne Lasmane

Valentīne Jaunzeme

Jānis Grīns - Relative
Lidija Lasmane-Doroņina - Sister-in-law
Alberts Lasmanis - Ehemann

Valentīne Lasmane (1916–2018) – literatūrkritiķe un bibliogrāfe. Atmiņas par 1944.–1945. gada notikumiem un 130 laivu bēgļu liecības apkopotas grāmatā “Pāri jūrai” (1990, Stokholmā). Viņas dzīvesstāsts atklājas Gaita Grūtupa sakārtojumā un literārajā redakcijā sērijā "Bezbailīgie" izdotajā dzīvesstāstā "Nakts jau nav tikai gulēšanai" (2020). Trimdā rakstījusi reportāžas un recenzijas, kas publicētas galvenokārt laikrakstā "Latvju Ziņas", žurnālā "Brīvība", "Jaunā Gaita". Recenzējusi Alberta Bela, Andreja Eglīša un citu rakstnieku darbus, almanahu "Varavīksne". Sastādījusi grāmatu "Larobok i lettiska" ("Latviešu valodas mācība zviedru valodas pratējiem", 1980, ar pārskatu par latvieši valodas gramatiku) un tās angļu variantu "A course of modern Latvian" ("Mūsdienu latviešu valodas kurss", 1985), kā arī "Latviešu-zviedru sarunu valodas vārdnīcu" (1993, kopā ar H. Sellebranti).

Dzimusi mērnieka Ukrainā ukraiņu skolotājas un latviešu mērniecības speciālista Kārļa Jaunzemja ģimenē. 1921: ģimene atgriezās Latvijā.
1944: rudenī bēgļu laivā nonāca Zviedrijā.
Zviedrijā izveidoja ģimeni, piedzima trīs meitas – Anika (apprecējās ar Jāņa Grīna mazdēlu Jēkabu Grīnu), Laine un Andra.
1966: ar ģimeni pirmoreiz viesojās Latvijā.

Rudītes Kalpiņas intervija ar Valentīni Lasmani par darbu LETA: Valentīne Lasmane > Cilvēki | LETA 90
Valentīnes Lasmanes atmiņas – Gadsimts ar savu valsti. Valentīnes Lasmanes atmiņas / LR1 / / Latvijas Radio (lsm.lv)
iestudēts Latvijas Radioteātrī 2020. gadā: Valentīnes Lasmanes dzīvesstāsts "Nakts nav tikai gulēšanai". 1.daļa / LR1 / / Latvijas Radio (lsm.lv) Valentīnes Lasmanes dzīvesstāsts «Nakts nav tikai gulēšanai» | Mutvārdu vēsture Latvijā (mutvarduvesture.lv)

Valentīnes Lasmanes stāsts: Valentīne Lasmane * (arhivi.lv)
Valentīnes Lasmanes dzīve: notikumi, pieredzētais un pārdzīvotais atklājas Gaita Grūtupa sakārtojumā un literārajā redakcijā sērijā "Bezbailīgie" izdotajā dzīvesstāstā "Nakts jau nav tikai gulēšanai" (2020).

"Bērnībā viņa bija klusa un bailīga, vairāk sapņotājas tips. Jaunībā viņa apzināti mācījās savas bailes pārvarēt un kontrolēt, un tas viņai ļoti lieti noderēja, kad 40. gadu vidū viņa iesaistījās Latvijas Centrālās padomes organizētajā pretestībnieku grupā pret nacistu režīmu. Viņa savā dzīvoklī slēpa un glabāja ieročus, darbojās kā sakarniece, palīdzēja organizēt bēgļu laivas uz Zviedriju. Ne reizi vien šai saistībā piedzīvoja arī ļoti bīstamas situācijas."

Literārā darbība

Pirmās publikācijas – 20. gs. 30. gadu nogalē žurnālā "Students".

Trimdā rakstījusi reportāžas un recenzijas, kas publicētas galvenokārt laikrakstā "Latvju Ziņas", žurnālā "Brīvība", "Jaunā Gaita". Recenzējusi Alberta Bela, Andreja Eglīša un citu rakstnieku darbus, almanahu "Varavīksne".
Sastādījusi grāmatu "Larobok i lettiska" ("Latviešu valodas mācība zviedru valodas pratējiem", 1980, ar pārskatu par latvieši valodas gramatiku) un tās angļu variantu "A course of modern Latvian" ("Mūsdienu latviešu valodas kurss", 1985), kā arī "Latviešu-zviedru sarunu valodas vārdnīcu" (1993, kopā ar H. Sellebranti).

Atmiņas par 1944.–1945. gada notikumiem un 130 laivu bēgļu liecības apkopojusi grāmatā “Pāri jūrai” (1990, Stokholmā), atmiņas par svešuma pieredzi publicētas grāmatā “Mēs nebraucām uz Zviedriju, lai kļūtu par zviedriem” (2010).

Valentīne Lasmane ir prototips Valentīnai Jaunzemai 1965. gadā Latvijas PSR iznākušajā Arvīda Griguļa propagandiskajā romānā “Kad lietus un vēji sitas logā” un vēlāk Aloiza Brenča uzņemtajā filmā. 2011. gadā uzņemtajā Arvīda Krieva spēlfilmā “Dancis pa trim” viņas dzīvesstāsts izmantots latviešu meitenes Sandras tēla veidošanā, Valentīnes Lasmanes darbība bēgļu laivu organizēšanā atspoguļojās Pētera Krilova dokumentālajā filmā “Uz spēles Latvija”.