Kādreiz vecos laikos Jāņu vakarā jauni puiši un jaunas meitas norunājuši iet pastaigāties. Pa ceļu ejot, viņi ieraudzījuši vienu sarkanu švītriņu skrejam pa gaisu. Tā bijusi spīgana. Puiši un meitas tūliņ meklējuši spīganu rokā. Drīz vien arī atraduši. Spīganai mati bijuši vaļā (nesapīti).