#LFK-231-9029

#LFK-231-9029
Wurde dechiffriert vonSandis Laime
BeendetJa
BestätigtJa
Korrigiert2019-09-17 15:51:07
Dechiffrierung

9025

84.
Kas to teica, tas meloja
Ka saulīte nakti guļ
Vai saulīte tur uzlēca
Kur vakaru norietēja

9026

85
Tu Māriņ viegla sieva
Dod man savu vieglumiņ
Tu Dieviņ bagāts vīrs
Dod man savu bagātību

9027

86.
Kur Dieviņ, tu paliksi
Kad mēs visi nomirsim?
Ne tev tēva, ne māmiņas
Ne tev savas līgaviņas.

9028

87.
Jauni puiši nezināja
Kur guļ zirgu māmulīte
Vidū staļļ apakš grīdas
Zaļā zīda ...

9029

88.
Raganu kalns. (E. Sersante. 43 g no Rencēniem)
Rencēnu pagastā tur aiz jaunās muižas ir viens kalns un uz tā kalna ir akmens un lejā tur ir strautiņš. Reiz senākos laikos uz šī kalna bija nākušas raganas velēties to bija bieži arī naktīs cilvēki redzējuši garām iedami. Bet tā kā no raganām bail, tad visi tai vietai jau ar gabalu gājuši garām. Bet reiz kāds mazs ganu zēns gribējis kļūt par varoni tas ir drošsirdīgāko savā pagastā. Atkal kad zēns iedomājies iet turp tam sameties bail un tas nācis atpakaļ. Bet kad tas tā bija jau 6 dienas nogājis un vienmēr atgriezies atpakaļ tad vēl iedomājies iet 7 dienu.

Text dechiffrieren
#LFK-231-9029
Wurde dechiffriert vonSandis Laime
BeendetJa
BestätigtJa
Korrigiert2019-09-17 16:03:47
Dechiffrierung

Ganu zēns gājis nonacis pie strautiņa tas paslēpjas krūmos, bet vēl nekā nav. Bet lejā pie strautiņa nevar nekur tālu redzēt tāpēc viņš uzkāpj uz kalniņa un noslēpjas tur aiz krūma. Viņš nu šā sēd un trīc jau no bailēm, bet zēnam tik liela ziņkārība ka tas skatās tomēr uz visām pusēm un gaida kad nāks raganas. Nav jau arī zēnam ilgi jāgaida kad viņš dzird ka akmens skan it kā rupja asa balss teiktu 12 reizes tam-tam-tam-tam. Un uzreiz pie akmens rodas zemes šķēlums un no tā izskrej 7 raganas tām roku nagi ir degoši uguņi un tāpat arī acis ir kā uguns. Mati tām visām bija melni un netīrās copās vilkās gar zemi. Nu vēl nekas bet raganas ir saķērušas sev rokā resno krodzinieku un visas tam apkārt riņķo savu riebīgo "danci". Bet krodzinieks tik bļauj “O, o, u, u i, i, u, u kā sāp laižiet mani mierā ēdiet kādu citu plosiet kādu citu tikai ne mani.” “Bet mēs gribam tevi plosīt, rādi šurp savus matus lai mēs tos tev no galvas varētu noplūkt.” Un tā raganas "danco" ap krodzinieku līdz viņu nogrūž lejā atpakaļ bedrē un 6 raganas tam līdz tad vēl bija dzirdami

Text dechiffrieren
#LFK-231-9029
Wurde dechiffriert vonSandis Laime
BeendetJa
BestätigtJa
Korrigiert2019-09-17 16:15:02
Dechiffrierung

krodzinieka kliedzieni, bet drīz tie apklusa un bedre aizvērās uz kalna palika tīkai viena ragana. Tā paņēma veļu ko bija nolikusi uz akmeņa un aizdimboja lejā pie strauta. Ganu zēns redzēja ka tā nometa pie strauta zemē veļu, un sāka pa vienam mazgāt, Tagad zēns noskārta ka tā ir velnu un raganu veļa un ka raganas ir velnu sievas. Kad tā bija veļu jau pēc saviem ieskatiem pamazgājusi tad tā uznāca atkal uz kalna uzlika veļu uz akmeņa un sāka velēties. Te zēns redzēja ka ragana uzsita sev uz pirksta tik stipri ka no sāpēm iegrima zemē. Zēns grībēja pieiet tuvāk un apskatīties to veļu bet tad jau izdzirdēja troksni un no apakšzemes iznāca cita ragana. Tā savus matus bija saspraudusi gaisā virs galvas ar dzelzi. Iepriekšējām raganām acīs spīdēja zaļa uguns bet šai uguns acīs bija brūngan dzelteni sarkana. Viņa ņēma veļu un velēja bet nu jau visa veļa bija izvelēta bet ar pašu beidzamo sitienu tā sev tā uzsita uz pirksta ka no pirksta izšļāca melnas asinis un ragana no dusmām iegrima ar visu veļu zemē. Un asinis bija uzzīmējušas uz akmens pašu raganu kad tā velējas. Un vēl tagad tur uz akmeņa ir tāds kā zīmējums kur apmēram izskatās ka

Text dechiffrieren
#LFK-231-9029
Wurde dechiffriert vonSandis Laime
BeendetJa
BestätigtJa
Korrigiert2019-09-17 16:26:56
Dechiffrierung

ragana velējas.
Zēns aizgāja mājās bet vēl neko nestāstīja nevienam bet aizgāja atkal un šoreiz viņam nebija nemaz jau ilgi vairs jāgaida kad akmens skanēja 12 un no bedres izkāpa ap 100 raganu un visām tām bija veļa padusē tās nejauki ķērkdamas ar savām uguņainām acīm apgaismojot ceļu devās lejā pie strauta. Kad tās bija veļu izmazgājušas tad visas tāpat ķērkdamās skrēja ap akmeni un velēja savu veļu. Daudzi sitieni trāpīja pa otru raganu mugurām. Zēns gan bailēs trīcēja bet tad dziedāja gaiļi un visas raganas atkal iegrima zemē. Un zēns devās mājās un visu to atkal izstāstīja citiem ganu puikām. Šis akmens vēl tagad laikam tur stāv un tur ir - ragana velējas uzzīmēta.

9030

89. Trīnītes tiltiņš
Liepiņa 80 g. - Iecava
Te jau par to Trīnīts tiltiņu ir daudz nostāstu un par Trīnītes tiltiņu viņu tāpēc tā sauc ka reiz tur noslīkusi kāda sieviete Trīne. Viņa bija vēl vakarā vēlu gājusi pār tiltiņu un tad kad tā nonākusi pie tiltiņa tās priekšā nostājies melns vērsis un viņa no lielām bailēm ielēkusi ūdenī.
Text dechiffrieren
öffnen

Raganu kalns
Rencēnu pagastā tur aiz Jaunās muižas ir viens kalns un uz tā kalna ir akmens, un lejā tur ir strautiņš. Reiz senākos laikos uz šī kalna bija nākušas raganas velēties. To bija bieži arī naktīs cilvēki redzējuši, garām iedami. Bet, tā kā no raganām bail, tad visi tai vietai jau ar gabalu gājuši garām.
Bet reiz kāds mazs ganu zēns gribējis kļūt par varoni, tas ir, drošsirdīgāko savā pagastā. Atkal, kad zēns iedomājies iet turp, tam sameties bail, un tas nācis atpakaļ. Bet, kad tas tā bija jau sešas dienas nogājis un vienmēr atgriezies atpakaļ, tad vēl iedomājies iet septīto dienu.
Ganu zēns gājis. Nonācis pie strautiņa, tas paslēpjas krūmos, bet vēl nekā nav. Bet lejā pie strautiņa nevar nekur tālu redzēt, tāpēc viņš uzkāpj uz kalniņa un noslēpjas tur aiz krūma. Viņš nu šā sēd un trīc jau no bailēm, bet zēnam tik liela ziņkārība, ka tas skatās tomēr uz visām pusēm un gaida, kad nāks raganas. Nav jau arī zēnam ilgi jāgaida, kad viņš dzird, ka akmens skan, it kā rupja, asa balss teiktu 12 reizes: “Tam-tam-tam-tam!” Un uzreiz pie akmens rodas zemes šķēlums, un no tā izskrej septiņas raganas. Tām roku nagi ir degoši uguņi un tāpat arī acis ir kā uguns. Mati tām visām bija melni un netīrās copās vilkās gar zemi. Nu vēl nekas, bet raganas ir saķērušas sev rokā resno krodzinieku un visas tam apkārt riņķo savu riebīgo danci. Bet krodzinieks tur bļauj: “O-o, u-u, i-i, u-u, kā sāp! Laižiet mani mierā un ēdiet kādu citu, plosiet kādu citu, tikai ne mani!” - “Bet mēs gribam tevi plosīt! Rādi šurp savus matus, lai mēs tos tev no galvas varētu noplūkt!” Un tā raganas danco ap krodzinieku, līdz viņu nogrūž lejā atpakaļ bedrē, un sešas raganas tam līdz. Tad vēl bija dzirdami krodzinieka kliedzieni, bet drīz tie apklusa, un bedre aizvērās. Uz kalna palika tikai viena ragana. Tā paņēma veļu, ko bija nolikusi uz akmeņa, un aizdimboja lejā pie strauta. Ganuzēns redzēja, ka tā nometa pie strauta zemē veļu un sāka pa vienam mazgāt. Tagad zēns noskārta, ka tā ir velnu un raganu veļa un ka raganas ir velnu sievas.
Kad tā bija veļu jau pēc saviem ieskatiem pamazgājusi, tad tā uznāca atkal uz kalna, uzlika veļu uz akmeņa un sāka velēties. Te zēns redzēja, ka ragana uzsita sev uz pirksta tik stipri, ka no sāpēm iegrima zemē. Zēns gribēja pieiet tuvāk un apskatīties to veļu, bet tad jau izdzirdēja troksni. No apakšzemes iznāca cita ragana. Tā savus matus bija saspraudusi gaisā virs galvas ar dzelzi. Iepriekšējām raganām acīs spīdēja zaļa uguns, bet šai uguns acīs bija brūngan-dzelteni sarkana. Viņa ņēma veļu un velēja, bet nu jau visa veļa bija izvelēta, bet ar pašu beidzamo sitienu tā sev tā uzsita uz pirksta, ka no pirksta izšļāca melnas asinis, un ragana no dusmām iegrima ar visu veļu zemē. Un asinis bija uzzīmējušas uz akmens pašu raganu, kad tā velējas. Un vēl tagad tur uz akmeņa ir tāds kā zīmējums, kur apmēram izskatās, ka ragana velējas.
Zēns aizgāja mājās, bet vēl neko nestāstīja nevienam, bet aizgāja atkal. Un šoreiz viņam nebija nemaz jau ilgi vairs jāgaida, kad akmens skanēja 12 un no bedres izkāpa 100 raganu, un visām tām bija veļa padusē. Tās, nejauki ķērkdamas, ar savām uguņainām acīm apgaismojot ceļu, devās lejā pie strauta. Kad tās bija veļu izmazgājušas, tad visas, tāpat ķērkdamas, skrēja ap akmeni un velēja savu veļu. Daudzi sitieni trāpīja pa citu raganu mugurām. Zēns gan bailēs trīcēja, bet tad dziedāja gaiļi, un visas raganas atkal iegrima zemē. Un zēns devās mājās un visu to atkal izstāstīja citiem ganu puikām.
Šis akmens vēl tagad laikam tur stāv un tur ir ragana velējas uzzīmēta.

Bildlegende





Zeige 1-5 von 5 Einträgen.
#OrtDatumTypVietas tips
  
1Raganu kalns
("Ozolkalni", Rencēnu pagasts, Valmieras novads)
Nicht angegebenMentioned in the textMountain, mountain range
2Rencēnu pagasts
(Rencēnu pagasts, Valmieras novads)
Nicht angegebenMentioned in the textParish
3Jaunā muiža
("Muižnieciņi", Rencēnu pagasts, Valmieras novads, LV-4232)
Nicht angegebenMentioned in the textManor house
4Raganu kalna akmens
("Ozolkalni", Rencēnu pagasts, Valmieras novads)
Nicht angegebenMentioned in the textStone
5Rencēni
(Rencēni, Rencēnu pagasts, Valmieras novads)
1939Place and time of recordingVillage

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.