#LFK Ak-14-2

Benennung
Chapter 2. To Reader
Nummer der Einheit
2
Sprache
Lettisch
Datum der Einsendung
00.05.2018
Stichwörter
öffnen

Lasītājam.

Mans dzīves ceļš ir bijis sarežģīts un to visu šeit aprakstīt būtu grūti. Tas sācies Pirmā pasaules kara laikā, bet Otrais pasaules karš pārrāva manu skaisto jaunības laiku. Tas atnesa daudz pārdzīvojumu un izmainīja visu manu dzīvi. Nekas no maniem sapņiem nepiepildījās. Nezinu, vai to nosaukt par dzīves teiku.
Mana māte bija mājskolotāja, tēvs tipogrāfijas darbinieks. Māte bija astoņus gadus vecāka par tēvu. Viņu laulība bija saskanīga un laimīga. Pirmajam pasaules karam sākoties, bēgot no vācu okupācijas viņi devās uz Pēterburgu. Tur arī es, 1917. gadā piedzimu. Kad Latvijā tika nodibināta neatkarīga valsts mēs no Krievijas atgriezāmies Latvijā. Ģimenē bez manis auga vēl mans vecākais brālis Ferdinants. Mēs izjutām vecāku mīlestību un labestību, bijām laimīgi.
Tēvs bija muzikāls, viņš spēlēja cītaru un viņam bija skaista balss. Arī man un brālim patika dziedāt, tā mūsu dzīvoklī bieži skanēja dziesmas. Mācījos vispārizglītojošā skolā, ieguvu nepabeigtu vidusskolas izglītību. Gribēju kļūt patstāvīgs un tādēļ iestājos mātes brāļa Eduarda Kurau pieminekļu kalšanas uzņēmumā, kurā izmācījos par akmeņkali-skulptoru. Mans akmeņkaļa darbs bija labi atalgots. Varēju pilnībā apgādāt sevi un daļu līdzekļu atdot "ģimenes fondam".
Ar savu dzīves biedri iepazinos 1937. gadā. Apprecējāmies 1940. gadā, kad Latviju jau bija pārņēmusi padomju vara.
Mums ir četri bērni – divas meitas un divi dēli. Mājā vienmēr ir mājojis radošs gars, vienotība un saskaņa.
Pēc 2. pasaules kara biju spiests strādāt dažādus darbus. Tikai pēdējos gados esmu atgriezies savā profesijā un strādāju kombinātā "Māksla". Man ir bijuši labi kolēģi. Mans dzīves stāsts ir neparasts. Esmu pārdzīvojis daudzas grūtības. Vairākkārt saticies ar nāvi, bet vienmēr esmu viņai iedevis "kurvīti".
Viņa no manis novērsās jo man vienmēr bija sargs – mana mīļā vecmāmiņa un viņas vārdi: ''Ja tev dēliņ kas slikts atgadās, tad tikai piedomā par mani un tu redzēsi, ka viss būs labi." Un tā vēl šodien pie viņas kapu kopiņas stāvot varu atkārtoti teikt: "Paldies tev mīļā, vecmāmiņ! Esmu izgājis cauri visām briesmām sveiks un vesels." Mana lielākā vēlēšanās kaut mana Latvija kļūtu pilnīgi brīva. Sliktākais, ka esmu jau 76. gadus vecs.

Augusts Heinrihsons. 1993. gadā.

Bildlegende



Zeige 1-2 von 2 Einträgen.
#OrtDatumTypVietas tips
  
1Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1914 - 1918Mentioned in the textCity
2Rīga
(Rīga)
1918Mentioned in the textCity

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.