0011-Pilskalnes-pamatskola-0043
Tekstistuse lisajaEmis
Lõpetatud
Kinnitatud
Uuendatud2016-05-16 14:46:53
Tekstistus

49,11.

Stāsts.
Senos laikos meitas gājušas uz pirti adit zeķes un ko katra macējusi. Vienu reiz sanākušas pirtī un sakušas katra savu darbu strādat uz vienu reiz sākušas osti loti nejauku ožu nu meitas brinajušās un vaicajušās vaj tu mosen bišku apestejis ari otr vaicajusi kāmēr no pirts aukšas sācis rupju balsi runat es jau mosen bišku apestejūs meitas stipri pārbaudejušās un skrējušas no pirts laukā. Pēdejo skrienam meitu velns sakeris un pārplēsis uz pusēm no tā laika meitas vairs negājušas uz pirti vakaros ipaši sesdienas vakaros tas bījis meitām par pamācību.

49,12.

Stasts.
Viena meitene bijus loti palaidna. Vienu vakar tā aisskrēja uz balliti. Vakārā viņa pārnākusi mājās negajusi istabā gulēt bet uz darza atgulas. Aizmigusi meitene dzird ka vinu kas modnot. Viņa klaūsās ka modinātajs saks ej pēc maksas par savu labo dzīvi. Meitene sajutusi savas briesmas tuvumā un sākuse skaitīt paterus. Velns paguvis tikai tos vārdus pateikt ka tava laime un pazudis no tās reizes meitene negājusi pa ballēm un dzivoja dievbijigi Beigas.
Tektsista teksti
KrājumsArchives of Latvian Folklore
KolekcijaCollection of Pilskalne Primary School
Atslēgvārdi

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.