0709-Stanislavs-Apsenieks-0005
Tekstistuse lisajaKristīne Po
LõpetatudJah
KinnitatudJah
Uuendatud2021-10-01 11:40:34
Tekstistuscylvakam tū atdūd, tu jau nazynōšūt pat kū darēt ar jū. Tod ērglis sasabōria uz videjās mōsas, lai dūdūt kasteiti jo cytaidi šis byutu nūmirs. Videjō mōsa nadevia kasteites. Otkon ērglis paņēma medinīku un aizalaidia uz jaunōkū mōsu. Tur ari taipat barōja un dzirdēja mednīku, bet daudz lobōk. Mednīks pi jaunōkōs mōsas nūdzeivōja trejs nedeļas. Kad jau laiks beja pagōjis un mednīks gribēja braukt uz mōjom tod jaunōkō mōsa paprasēja nu mednīka kū šis gribūt par brōļa izglōbšonu? Mednīks atteicia ka nikō cyta nagribūt kai tikai vacōtāva kasteites. Jaunōkō mōsa sūlēja vysu kas vin tai beja, bet tikai šōs vacōtāva kasteites navarūt dūt, jo kungi un kēneņi asūt karōjuši ap tū un naasūt dabōjuši, bet kai tad tev taidam vacam varūt dūt? Tad ērglis sacēja uz jaunōkū mōsu, lai dūdūt mednīkam kasteiti, jo cytaidi šis vairs nayutu dzeivs. Jaunōkō mōsa īsažālōja mednīka un tei atdevia sovu vacōtāva kasteiti. Kad mednīks beja dabōjis sovas kasteites sādās ērgļam uz mugoras. Ērglis mednīku nesia par tū pat jyuru atpakaļ un teicia: lai kasteitē nasaver cykom tikšūt mōjā. Ērglis pōrnesia medniku par jyuru natōli nu tō ustobas un teicia, ka tagad pats atrasšūt ceļu uz mōjom. Skrīdams atpakaļ ērglis kaut kū nūmurmynōja, bet vecs - mednīks tō nasaprota. Atsasveicynōjis ērglis nu sova glōbēja deviās atpakaļ, bet mednīks palyka sēžūt uz calma. Tagad mednīkam īsagōdōja, ka tam mōjā palyka sīva. Tys ātri laidias uz mōju, bet pusceļā tam īsagōgōja pasavērtīs skreinītē. Jo varbyut ērglis byus kaut kū īlicis un tod viņš aizness uz mōjom par kū sīva ļūti pasasmīs. Tys ņēmia un attaisēja kasteiti. Kai tikai mednīks atvēria kasteites vōku, tai tyuleņ izaplete lela, lela piļsāta kurā beja daudz vysvysaida skaistuma. Mednīks ļūti nūskuma, ka tai beja padarējis un sōka vysaidi mēginōt piļsātu salikt kastītē kad pi viņa pīgōja lels veirs un teicia uz mednīku: šis varūt kastītē vysu salikt tai kai bejis, bet tikai, lai atdūdūt tū kō nazyns kū mōjōs pametis. Mednīks pōrdūmōja, pōrdūmōja: nikō taida nasadūmōja jo nikas sevišks navar byut un beja ar mīru. Lelais veirs sōka dorbōtīs, lai piļsātu īlikt skreineitē, un ātri vin panōce. Veceits - mednīks devēs laimīgs uz sovu mōju. Mednīks nicik tōli vēļ nabeja pagōjis, kad lelais veirs kai yudinī īkrita. Tagad mednīks saprota ar kū tam bejušas dareišonas. Lelais cylvaks beja valns. Mednīkam natōli nu sovas mōjas izgōja prīkšā divi dāli un tō sīva ar bārnu uz rūkom. Mednīks saprota ka ir sovu dālu pōrdevis valnam, jo tō viņš izejūt nabeja atstōjis mōjōs, bet kū vairs izdarītam lai padora. Mednīks nūdūmōja par piļsātas salikšonu nikō nastōstēt, ari ka pōrdevis sovu dālu valnam. Kad
Tektsista teksti
KrājumsArchives of Latvian Folklore
KolekcijaCollection of Staņislavs Apšenieks
Atslēgvārdi
Vienības#LFK-709-1

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.