0032-Irma-Medne-01-0088
Tekstistuse lisajaLigaB
LõpetatudJah
KinnitatudJah
Loodud2020-05-31 19:44:13
Uuendatud2020-06-01 13:58:28
Tekstistus

699

Kadam nabaga cilvēkam jau bijuši 6 bērni, kad piedzimis septītais. Neviens negribejis nākt kūmās. Izmeklējies, bet neviens nenācis. Aizgājis uz mēžu, staigājis un saticis vecu cilveku. Prasijis, kur tu ej, - mekleju savam bernam krusttēvu. - Ņem mani - kas tu esi? - esmu Dievs - es tevi negribu, tu neesi labs, esi netaisns, vienam dod tikdaudz bērnu ka man un muižniekam ir tik viens, divi. Es tevi negribu - gājis tālāk, saticis vienu pavisam nejauku cilvēku. Tapat prasījis - šis esot velns, bet vīrs atsacījis, kas nu velnu gribot. Gājis talāk, saticis vel vienu. Tapat prasījis ko meklējot, tā un tā. Lai ņemot viņu, viņš esot nāve. Vīrs bijis ar mieru un teicis, ja tu esi labs, tu netaupi neviena, bagatus, nabagus, visus kauj nost.
Nokristījuši ar. Bērna tevs nu lūdzis navi lai kā viņam palīdzot. Nāve teikuse [teikusi]: ej mežā, salasi zālītes un savāri, jo katra zalīte ir medicina. Ar tām tu varēsi visus slimus ārstēt. Bet ievēro: ja es stāvu kājgali, tad tas cilveks paliks vesels, ja es stāvu galvgalī, tad nemaz nemēģini ko darīt, tam jāmirst. Ta gājis ilgu laiku un vīrs palicis bagats Vienreiz nāve uzlūgusi šo ciemā. Aizgājuši ar, nāve vadajusi pa visām istabām, tik vienā nevedusi, vīrs briesmīgi gribejis tur tikt. Beidzot nave ielaidusi un bijusi augšā skaista zila debess un pilna ar degošām svecītem, bijušas citas, tikko kā iedegušās, citas pus nodegušas, citas pavisam nodegušas. Vīrs prasijis ko tas nozīmē. Nāve teikusi: svecītes, kas tikko sāk degt ir ta cilveka, kas nupat dzimst, pusnodegušās - pusmūža, pavisam - sirmgalvja. Vīrs gribejis briesmīgi, lai parāda viņa svecīti bet nāve to nedarījusi. Vīrs drīz palicis slims un ieraudzījis nāvi stāvam galvgalī, nu zinājis, ka jāmirst, bet ļoti negribējis. Nave saka, lai taisās uz aiziešanu, diezgan esot dzīvojis un laimīgi, viņa svece esot nodegusi. Vīrs lūdzis nāvi, lai jel pagarinot viņa svecīti, bet nāve teikusi, ka to nevar. Tad domājis navi izjokot un lūdzis vel vienu dienu. Pa to laiku licis sev uztaisīt tādu gultu ar federēm, ka ar kāju piespiež tā griežās riņķī. Ka nu nāve nostājusēs [nostājusies] galvgalī vīrs paspiedis un nāve uzreiz atradusēs [atradusies] kajgalā, jo gulta apgriezusēs [apgriezusies]. Ta saturējis navi 3 dienas. Beidzot nave labi uzmanījusēs [uzmanījusies] un ka klupusi virsū, ta ari dabujusi.

700

Kādai nabaga sieviņai piedzimusi meitiņa bet nebijis neviena, kas nāk kūmās, jo bijusi ļoti nabadzīga. Aizgājusi uz mežu, satikusi skaistu, skaistu sievieti gariem zelta matiem. Tā bijusi māte Marija. izstāstījusi viņai savas bēdas, Marija solījusēs [solījusies] iet par krustmāti un iedevusi saujiņu maizes drusku, lai iejaucot tās abrā. Sieviņa gājusi bēdīga uz mājām, kas gan tiks no vienas saujiņas. Tomēr iejaukusi, no rīta bijusi pierūgusi pilna abra. Izcepusi maiziti un bijusi priecīga Svētdien bērnu kristījuši un Marija bijusi par krustmāti. Meitene augusi, bet bijusi ļoti nerātna. Marija atnākusi ciemos un prasījusi kādēļ viņa tāda. Jā, māte esot nabaga, nevarot viņai visu dot, ko viņa gribot. Meitenei bija ap 5 gadi. Māte nopūtusēs [nopūtusies] un teikusi ka labak viņai meita [meitas] nemaz nebūtu. Mārija teikusi, lai atdodot viņai, ņemšot pie sevis debesīs. Māte bijusi ar mieru. Dzīvojusi jau ilgu laiku debesīs, bijusi ja [jau] 15 g. veca, Mārija taisījusēs [taisījusies] uz kautkur aiziešanu, nodevusi visas atslēgas meitenei, kuru ari saukuši par Mariju un noteikusi, ka brīv visās istabās iet, bet vienā nē. Meitene izstaigājusi visas, tomēr iegājusi ari aizliegtā Tur bijis ļoti skaisti, pilns ar enģelīšiem, kuri dziedājuši, meitene mudīgi skrējusi atpakaļ, bet nosmērējusi pirkstu ar asinim. Atnākusi Marija un zinājusi, ka meitene bijusi aizliegtā istabā. Prasījusi meitenei, tā teikusi ne, neesot bijusi. Marija 3 reiz prasījusi, meitene spītīgi teikusi nē. Tad Marija nometusi to no debesīm un teikusi, lai ejot pie mātes, ceļu jau zinot, esot liela diezgan, lai varētu maizi nopelnīt, bet viņa būšot kādu laiku mēma. Meitenei bijuši gari dzelteni mati, iekāpusi kokā un domājusi palikt tur pa nakti. Izdzirdusi taures skaņas. Kāds ķēniņš bijis nomaldījies un saucis savējos. Meitene bijusi ļoti skaista, ķēniņš to uzreiz iemīlējis un paņēmis sev līdz un
Tektsista teksti
KrājumsArchives of Latvian Folklore
KolekcijaCollection of Irma Medne
Atslēgvārdi

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.