0032-Irma-Medne-01-0091
Tekstistuse lisajaLigaB
LõpetatudJah
KinnitatudJah
Loodud2020-05-31 21:10:42
Uuendatud2020-06-01 15:16:37
Tekstistus

709

Reiz bijis vecs saimnieks, tāds pusburvis. Vedekla ar dēlu rāvušies vaiga sviedros, bet naudas nedevis, lai gan tās viņam bijis daudz. Kad manījis, ka drīz jāmirst izvilcies ar savu naudu dārzā, un gribējis zem ābeles aprakt.
Bet iztraucējuši to. Nu apracis istabas kaktā un teicis: tā rociņa kas ieliek, lai izņem. Beidzamos vārdus vedekla ienakdama dzirdejusi un vecais turpat ar nomiris. Kad taisījusēs [taisījusies] jau uz bērēm, nebijis nemaz naudas Vedekla iedomājusēs [iedomājusies] ko vecis teicis un sākusi tai vietā rakt uzgājusi ari naudu bet nevarējusi izņemt. Paņemusi veci un kašajusi ar viņa abām rokām un izcēlusi Tai brīdī kāda balss teikusi, tas labi ka ar to pašu roku izņēmāt, citādi jūs būtu nelaimīgi un nolādēti. Nauda bijusi par svētību un dzīvojuši laimīgi.

710

Reiz dzīvojis kāds zemnieks, dikti nejauks cilvēks. Viņam nebijis neviena dēla. Viņš vēlējies dēlu, kad ari no velna un par devis savu dvēseli. Velns ari devis dēlu, bet noteicis ka 20 g. vecu to ņems atpakaļ. Zemnieks ar mieru.
Dēls bijis dikti negants, to saukuši Halelus. Tās zemes ķēniņiene bijusi tā kā burve. Viņa rīkojusi balles un tos vīriešus, kuri tai patikuši, saukusi pie sevim un izēdusi acis. Halelus bijis arī kādā ballē un viņai ļoti iepaticies. Tā uzaicinājusi viņu nākošu vakaru pie sevīm. Halelus aizgājis pie burvja un prasījis, kā varot izglābties. Burvis iedevis mētelīti, kas padara neredzamu un trīs rīkstītes. Halelus ballei beidzoties iegājis pie ķēniņienes. Ēduši un dzēruši. Halelus manījis ka ķēniņienei duncis rokā un uzmetis mētelīti. Sācis ķēniņieni pērt. Tā neviena neredzējusi un saukusi sulaiņus palīgā. Tie saskrējuši, bet neviena neredzējuši.
Otru dienu Ķēniņiene prasījusi Halelusam, kur vakar palicis. Halelus teicis, ka viņam vēders sācis sāpēt, bet ķēniņiene tomēr viņu turēja aizdomās. Kā šī ņēmusi dunci, šis pēris atkal un sapēris tik slimu, ka viņa trešā naktī nomirusi.
Tad gājis tālāk. Nonācis pie kroga un prasījis naktsmājas, bet tur viss bijis ļoti pilns un modernieks teicis, lai ejot blakus pilī naktī pārgulēt, bet no tās vēl neviens dzīvs nav iznācis. Halelus ar mieru iet, jo esot gandrīz tāpat ka velns, neesot ko baidīties.
Halelus ieiet, apsēžas skaistākā istabā un piezvana, lai dod ēst. Visu viņam pienes tādas kā ēnas, dzird ka iet, bet neredz. Paēdis Halelus gāja gulēt. Pusnaktī atdarās durvis, ienāk kungs ar lielu kasti padusē un saka: "nāc, apsēdies, nodzīšu tev bārdu." Halelus saka: "Ne, es tev pa priekšu nodzīšu, tad tu varēsi man dzīt. Halelus nodzen visus matus, ari uzacis un saka: "Tagad tevi nokaušu, jo tu esi spoks." Tad pārgrieza kungam rīkli. Tas dikti priecīgs un saka: "Tagad es tevi norazierēšu kā pienākās. Ja tu man nebūtu pārgriezis rīkli, es tevi nokautu. jau igi eju apkārt, bet neviens tā nav darījis. Tagad pils skaidra. Pagrabā gaņģis, pa labo roku kambaris, tur pulka zelta. Vienu kasti vari paņemt. Halelus paņem naudu un iet pie tēva. Nu jau ir 20 g. vecs. Viņš paņem galdiņu, krēslu, bībeli, krustu un sēž upes vidū. Nāk velns, bet netiek klāt. Tad sāk bārties. "Met tās dumjības nost!" Viņš to nedara Un velns klāt netiek. Velns taisa laiviņu no velna mātes ādas un brauc, bet pavisam klāt netiek, tad saka, lai galdiņu ar bībeli apklājot, Halelus to izdara, kā velns šo grib grābt, uzmet savu manteli un paliek neredzams un sāk velnu pērt. Velns saka: "Es esmu gudrs, bet tu esi vēl gudrāks. Dzīvo ari pie tēva, bet tava dvēsele tikpat man paliks."
Halelus aiziet uz pili, kur dzīvo kāda princese. Tā pamana, ka viņš bagats un aicina pa nakti pārgulēt, bet Halelus nomanījis princeses nodomus un saka, ka būšot pļavā pārgulēt. Princese pārvērtusies par zaļu putnu,
Tektsista teksti
KrājumsArchives of Latvian Folklore
KolekcijaCollection of Irma Medne
Atslēgvārdi

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.