0023-Karla-Bukuma-vakums-12-0142
Tekstistuse lisajaLigaB
LõpetatudJah
KinnitatudJah
Loodud2017-04-20 08:33:09
Uuendatud2019-05-11 19:12:52
TekstistusDievs ar knisliem kaudamies buvē savu nakošo govju kūti. Turpat blakus mezā un krūmos ganas velna melnās govis. Laiks loti karsts. Velna govganam bija ko noskrieties kad tām astes gaisā liek uz krūmiem kur dabū berzēties. Kad Dievam kūts gatava, Dievs liek savai raditai saulei krietni sildīt, lai izžūtu viņa celtās kūts sienas vēl atver durvis. Dievs sagādājis dažādas "perves", sagādā acis, izdrāž pulkas. Salasa velna vecās iskaptis [izkaptis] saliek paslieksne, kūts iekšas pusē. Laiks loti karsts knisli krīt velna govim virsu. Govis no knisliem bēgdamas astes gaisā bizo. Gans skriedams valdidams loti piekusis, viņam uzmacies Dieva sūtitais miegs apgulies. Pa to laiku, kamer gans guļ govis no odiem, Dunduriem, musām un citiem asins sucējiem glābdamās sabizo Dieva kūti. Nu Dievs ķerās pie darba: govis pārkrāso pat baltas raibas slaunainas brūnas. Ieliek otru aci, iedzen pulkas pierē, apaļie nagi uz velna vecam izkaptim pārgriesti [pārgriezti]. Kad velna govju gans, melnā dzilna no miega atmodies, govis neviena. Nu skrien pa mežu mekle sauc tpru tpru telīt tpru tpru bet nekur nevienas. Pa mežu skrienot gans piekust.
Tektsista teksti
KrājumsArchives of Latvian Folklore
KolekcijaCollection of Kārlis Bukums
Atslēgvārdi

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.