0636-E-Zemitis-01-0016
Tekstistuse lisajaSandaS
Lõpetatud
Kinnitatud
Uuendatud2018-01-04 13:23:56
Tekstistus

108

Spoki vecajā Raunas pilī.
Vecajos laikos ar Raunas pili neesot bijis labi[s]: spokojies. Taisni ap pulksten divpadsmitiem, kad nositis pilī pulkstens,uzreiz notikusi briesmīga kliegšana un ķērkšana, klausītājam mati cēlušies vai stāvus un pēc tam tūliņ pils lielajā zālē saplūduši daudz spoku un spocēni, sacēluši tādu ellešķīgu troksni, ka pils iemītniekiem gluži auksts izspiedies ārā klausoties. Gudrojuši, gudrojuši, kā spokus dabūt no pils laukā, bet pie padoma nevarējuši tikt. Te kur gadījes, kur ne, atnācis Raunā viens pusmūža vīrs un solījies Raunas pili iztīrīt no mošķiem, ka atlīdzību par to viņš tikai prasījis brīvu kortēli uz visu mūžu pilī. Pils iemītnieki bijuši ar mieru. Labi. Nākošā naktī, tikko pulkstens nosit divpadsmit, spoki arī klāt un taisa savu jandaliņu vaļā. Bet te iesteidzies arī vīrs klāt, iedrāzies spoku vidu, aizdedzinājis tādu savādu pulvēri, kas izplatīja nejauku smaku un tūliņ spoki pa galvu, pa kaklu steigušies no pils projam. Šo savu darbu vīrs izdarījis arī otrā un trešā naktī un pils tiešām visu mūžu bija mierīga no negantiem spokiem. 
Teicēja: Helena Mazpoliene 79.g.v. Cēsīs.
Tektsista teksti
KrājumsArchives of Latvian Folklore
KolekcijaCollection of Ernests Zemītis
Atslēgvārdi

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.