Hanss Šmits

Attēls
Nimi
Hanss Šmits
Papildu vārdi
Schmidt, Johans Valentīns
Kopsavilkums
Vācbaltiešu komponists, pianists, mūzikas teorētiķis, pedagogs, kura darbība saistīta tiklab ar Vācijas un Austrijas mūzikas dzīvi, kā ar Igaunijas un Latvijas mūzikas kultūru. Latvijas mūzikas vēsturē ievērojams ar savu pedagoģisko darbību, kā arī ieguldījumu mūzikas publicistikā, kuras lokā arvien atradusies jaunā latviešu mūzika, tās darbinieki un attīstības gaita 19. gadsmita beigās un 20. gadsimta sākumā. Viens no jaundibinātās Latvijas Konservatorijas pirmajiem mācībspēkiem (1919–1922). Kā pavadītājs koncertējis ar ievērojamiem sava laika solistiem. Šmita dzejām rakstījuši mūziku laikabiedri-komponisti, tostarp Johannes Brāmss (Brahms). Vācu valodā tulkojis latviešu, norvēģu, krievu autoru literatūru, galvenokārt dzeju, operu tekstus. Komponējis kamermūziku, centrālais žanrs – solodziesmas.
Personiska informācija
Dzimis skolas direktora ģimenē Vīlandē. Tēvs – Gustavs Makss Šmits no Saksijas, netālu no Halles, bārenis no ārsta ģimenes, beidzis Halles universitāti un pērcēlies uz Vidzemi, kur strādājis par pedagogu Lazdonā, Rīgā, Alberta Holandera privātģimnāzijā Cēsīs, bet no 1844. gada Vīlandē nodibinājis un vadījis pats savu mācību un audzināšanas iestādi, kuru vadījis līdz savai nāvei 1874. gadā. Māte Amālija Šmita bijusi ievērojamas vācbaltiešu dzimtas – Lencu (Lenz) ģimenes pēctece. Izglītību Šmits ieguvis tēva vadītajā skolā, bet klavieru un ērģeļspēli, kā arī dziedāšanu Vīlandē apguvis pie Ādolfa Mummes (Mumme). Pēc skolas beigšanas un militārā dienesta strādājis par mājskolotāju Pērnavā. Studējis 1875.– 1878. gadā Leipcigas konservatorijā pie Ernsta Vencela (Wenzel), Karla Pjuti, Karla Reinekes (Reinecke), Hermana Krečmara (Kretzschmar) un Salomona Jadaszona (Jadassohn). Pēc studijām pārcēlies uz Berlīni, strādājis par vijolnieka Jožefa Joahima (Joachim) dēlu audzinātāju un viņa mājās iepazinies ar Johannesu Brāmsu (Brahms), bet Frankfurtē pie Mainas – ar pasaulslaveno vokālās mākslas pedagogu Jūliusu Štokhauzenu (Stockhausen) un pianisti, komponista Roberta Šūmaņa atraitni Klāru Šūmani (Schumann).
Pēc mūzikas teorijas studijām pie Frīdriha Kīla (Kiel) Berlīnes Mūzikas akadēmijā divus gadus papildinājies Vīnē pie Emīla Smetanska (Śmietański), Martina Gustava Noteboma (Nottebohm), konsultējies pie Johannesa Brāmsa. Ievērību guvušas Šmita dzejas – tām mūziku rakstījuši vairāki komponisti, to vidū arī Johanness Brāmss, kurš sacerējis mūziku Šmita "Sapfo odai" (ap 1877–1885). Vīnē Šmits publicē rakstus par mūziku, tur aizsākusies arī koncertdarbība ar dziedoni Raimundu fon Curmīlenu (zur-Mühlen), leģendāru vācbaltiešu interpretu, arī vīlandieti, Jūliusa Štokhauzerna audzēkni. 1883.–1885. gadā strādājis par ērģelnieku Kuresārē (Arensburg).
No 1885. gada bijis mūzikas recenzents laikrakstā "Rigasche Rundschau" (Rīgas Apskats) un mūzikas skolotājs Rīgā. Uzstājies koncertos kā pianists pavadītājs ar daudziem solistiem – Moniku Hunniusu (Hunnius), Raimundu fon Curmīlenu, Olgu Pļavnieci, Malvīni Vīgneri-Grīnbergu, Paulu Saksu, Amāliju Joahimu. Šmita repertuārs ietvēris Franča Šūberta (Schubert), Roberta Šūmaņa (Schumann), kā arī laikabiedru – Johannesa Brāmsa un citu autoru kompozīcijas. Dibinājis mūzikas biedrību "Crescendo". 1919.–1922. gadā bijis pasniedzējs Latvijas Konservatorijā, kur viņa audzēkņu vidū ir Lūcija Garūta.
Neraugoties uz vācisko izcelsmi un izglītību, Šmits savā profesionālajā darbībā lielu vērību pievērsis latviešu profesionālās mūzikas norisēm: apmeklējis latviešu mūzikas koncertus, piedalījies tajos, tulkojis vācu valodā Jāzepa Vītola un Alfrēda Kalniņa dziesmu tekstus, sekojis jaunu personību rašanās un attīstības gaitai, paverot tām iespējas uz plašāku publicitāti. Kā atzīmējis Jāzeps Vītols, Šmits „pirmais ārpus Latvijas robežām pieminēja latvju dziesmas, latvju skaņas” (Mūzikas Nedēļa, 1923, 14. sept, 2. lpp.), ar to domādams profesionālo latviešu skaņumākslu.
Rakstījis dzeju, tai skaitā 3 pasakas pantos, Ziemassvētku spēli u.c., sarakstījis "Sapfo odu" (ap 1877), kurai mūziku komponējis J. Brāmss, tāpat kā vēl dažām Šmita dzejām. Veicis tulkojumus vācu valodā Pētera Čaikovska (Чайкoвский) u.c. krievu komponistu operu tekstiem, tāpat arī Čaikovska romanču, Friderika Šopēna (Chopin), Edvarda Grīga (Grieg), Jāzepa Vītola, Alfrēda Kalniņa dziesmu tekstiem. Kopā ar dzejnieku Rūdolfu Blaumani vāciskojis Jāzepa Vītola "200 latviešu tautasdziesmas". Bijis ražīgs mūzikas publicists, daudzu rakstu autors.
Profesionālā darbība

Vispārējs raksturojums

Šmita profesionālā darbība bijusi saistīta gan ar Vācijas un Austrijas mūzikas dzīvi, gan ar Igaunijas un Latvijas mūzikas kultūru.
Pirmo muzikālo izglītību Šmits ieguvis Vīlandē. Pēc skolas beigšanas un militārā dienesta strādājis par mājskolotāju Pērnavā. Studējis 1875.– 1878. gadā Leipcigas konservatorijā, pēc studijām pārcēlies uz Berlīni, kur strādājis par vijolnieka Jožefa Joahima dēlu audzinātāju un iepazinies ar Johannesu Brāmsu, Jūliusu Štokhauzenu un Klāru Šūmani. Pēc mūzikas teorijas studijām pie Frīdriha Kīla Berlīnes Mūzikas akadēmijā divus gadus papildinājies Vīnē pie Emīla Smetanska, Martina Gustava Noteboma, konsultējies pie Johannesa Brāmsa.

Ievērību guvušas Šmita dzejas – tām mūziku rakstījuši vairāki komponisti, to vidū arī Johanness Brāmss, kurš sacerējis mūziku Šmita "Sapfo odai" (ap 1877–1885). Vīnē Šmits publicējis rakstus par mūziku, tur aizsākusies arī koncertdarbība ar dziedoni Raimundu fon Curmīlenu, leģendāru vācbaltiešu dziedoni, arī vīlandieti, Jūliusa Štokhauzerna audzēkni. 1883.–1885. gadā strādājis par ērģelnieku Kuresārē (Arensburg).

No 1885. gada bijis mūzikas recenzents laikrakstā Rigasche Rundschau un mūzikas skolotājs Rīgā. Uzstājies koncertos kā pianists pavadītājs ar daudziem solistiem – Moniku Hunniusu, Raimundu fon Curmīlenu, Olgu Pļavnieci, Malvīni Vīgneri-Grīnbergu, Paulu Saksu, Amāliju Joahimu. Šmita repertuārs ietvēris Franča Šūberta, Roberta Šūmaņa, kā arī laikabiedru – Johannesa Brāmsa un citu autoru kompozīcijas. Dibinājis mūzikas biedrību Crescendo. 1919.–1922. gadā bijis pasniedzējs Latvijas Konservatorijā, kur viņa audzēkņu vidū bijusi Lūcija Garūta.

Šmits savā profesionālajā darbībā lielu vērību pievērsis profesionālajai latviešu mūzikai kā publicists, pedagogs, koncertējošs pianists, kas pavadījis latviešu dziedoņus.

Rakstījis dzeju, tai skaitā 3 pasakas pantos, "Ziemassvētku spēli", sarakstījis "Sapfo odu" (ap 1877), kurai mūziku komponējis Johanness Brāmss. Veicis tulkojumus vācu valodā Pētera Čaikovska un citu krievu komponistu operu tekstiem, Pētera Čaikovska romanču, Friderika Šopēna, Edvarda Grīga, Jāzepa Vītola, Alfrēda Kalniņa dziesmu tekstiem. Kopā ar dzejnieku Rūdolfu Blaumani vāciskojis Jāzepa Vītola "200 latviešu tautasdziesmas".

Laika līnija

1875–1878

Studijas Leipcigas konservatorijā

1878

Pārceļas uz Berlīni, tad 2 gadus papildinās Vīnē, koncertē, darbojas kā publicists

1883–1885

Ērģelnieks Kuresārē

1885

Sākas Rīgas periods, kura laikā Šmits darbojas laikrakstā Rigasche Rundschau, koncertē, strādā par mūzikas skolotāju

1919–1922

Pasniedzējs jaundibinātajā Latvijas Konservatorijā

Darbi

Publicēti 13 solodziesmu opusi:
Bērnu dziesmas op. 1, 6 dziesmasop. 2, klavierdarbu cikls No jaunām dienām (Aus jungen Tagen) op. 3, Dažādu tautu dziesmas op. 4, Mīlas dziesmas op. 5, 4 dueti op. 6, Lauku dziesmas (Ländliche Lieder) op. 7, Vientuļās dziesmas (Einsame Lieder) op. 8, 5 dziesmas op. 9, Dziesmas op. 10, Dziesmas op. 11, Ganu dziesmas (Hirtenlieder) op. 12

Literārie darbi:
Dzejoļi, tai skaitā Sapfo oda (ap 1877), 3 pasakas pantos, Ziemassvētku spēle, tulkojumi vācu valodā Pētera Čaikovska un citu krievu komponistu operu tekstiem, Pētera Čaikovska romanču, Friderika Šopēna, Edvarda Grīga, Jāzepa Vītola, Alfrēda Kalniņadziesmu tekstiem un latviešu tautasdziesmām, mūzikas publicistika

Bibliogrāfija

Breģe, Ilona. Cittautu mūziķi Latvijā. 1401–1939. Rīga: Zinātne, 2001, 177.–178. lpp.
Deutschbaltisches biographisches Lexikon 1710–1960. Köln, Wien: Böhlau Verlag, 1970, S. 687, 930.
E[ckhardt],H. G. Hans Schmidt starb am 29. August 1923. Rigasche Rundschau, 1933, 28. Aug.
Grāvītis, Oļģerts. Materiāli komponistes radošās personības izgaismojumam. Latviešu mūzika XVII. Rīga: Liesma, 1985, 156.-158. lpp.
Hernried, R. Der Dichter von Brahms’ „Sappischer Ode”. Rigasche Rundschau, 1933, 19. Aug.
Hugo Riemanns Musik Lexikon, 11. Aufl., bearb. von Alfr. Einstein. Berlin: Max Hesses Verlag, 1919, S. 1631, Sp. 2105.
Hunnius, Monika. Mein Weg zur Kunst. Heilbronn: Sulzer, 1925, S. 356
Kalbeck,Max. Johannes Brahms, Bd. 3. Berlin: Deutsche Brahms-Gesellschaft, 1912, S. 299., 300
Kalniņš, Alfrēds. [Hansa Šmita nekrologs.] Latvijas Vēstnesis, 1923, 1. sept.
Kalniņš Alfrēds. Hansa Šmidta piemiņai. Latvijas Vēstnesis, 1923, 3. Sept.
Melngailis, Emilis. Hanss Šmidts ┼. Jaunākās Ziņas, 1923, 31. aug.
Mensenkampff, Ernst Eduard. Menschen und Schicksale aus dem alten Livland. Tilsit, Leipzig, Riga: Holzner Verlag, [1943], S. 178, 431, 435
Torgāns, Jānis. Das Beispiel Hans Schmidt (1854–1923). Musik und Migration in Ostmitteleuropa (= Schriften des Bundesinstituts für Kultur und Geschichte der Deutschen im Östlichen Europa. Bd. 23, Hrsg. Heike Müns). München: R. Oldenbourg Verlag, 2005, S. 51–59
Rudolph, Moritz. Rigaer Theater- und Tonkünstler-Lexikon nebst Geschichte des Rigaer Theaters und der Musikalischen Gesellschaft. Riga: Komissions-Verlag von N. Kymmel, 1890, S. 213
Scheunchen, Helmut. Lexikon deutschbaltischer Musik. Wedemark-Elze: Verlag Harro von Hirschheydt, 2002, S. 225–227.Torgāns, Jānis. Hans Schmidt, Dichter der Sappischen Ode. Seine Bedeutung als Musiker und Mensch. Brahms-Studien , Bd. 8. Hamburg: Patriotische Gesellschaft von 1765, 1990, S. 71–81.

Torgāns, Jānis. Hanss Šmits kā mūziķis un cilvēks vācu, latviešu, igauņu un krievu mūzikā. Gadsimtu skaņulokā (aut. V. Lindenberga, J. Torgāns, L. Fūrmane), Rīga: Zinātne, 1997, 165.–177. lpp.
Vītols, Jāzeps. Latviešu mūzikas drauga Hansa Šmidta piemiņai. Mūzikas Apskats, 1933, Nr.2, 46. –48. lpp.
Vītols, Jāzeps. Hanss Šmidts ┼. Mūzikas Nedēļa, 1923, 14. sept., 2. lpp.
Westerman, Gerhart von. Musikleben in Riga Anfang des 20. Jh. Baltische Hefte, 1962, Juli
Zālītis, Jānis. Paula Saksa koncerts.Jaunākās Ziņas, 1926, Nr. 29


Informāciju sagatavojusi Ilze Šarkovska-Liepiņa
Birth time/place08.11.1854
Vīlande
Viljandi, Viljandi County, Estonia
ResidenceVīlande
Viljandi, Viljandi County, Estonia

Leipciga
Leipzig, Germany

Berlīne
Berlin, Germany

Frankfurte pie Mainas
Frankfurt am Main, Hesse, Germany

Vīne
Vienna, Austria

Kuresāre
Kuressaare, Saare County, Estonia

Rīga
Rīga
EducationGustava Maksa Šmita Vīlandes privātskola
Vīlande
Viljandi, Viljandi County, Estonia

1875 – 1878
University of Music and Theatre Leipzig
Leipciga
Leipzig, Germany

Studijas Leipcigas konservatorijā


1878 – 1883
Berlīnes Mūzikas akadēmija
Studijas pie Frīdriha Kīla Berlīnes Mūzikas akadēmijā, tad seko 2 gadi, papildinoties Vīnē pie Emīla Smetanska, Martina Gustava Noteboma, konsultācijas kompozīcijā pie Johannesa Brāmsa
Place/time of death29.08.1923
Rīga
Rīga

Kartes leģenda









Näitan 11 üksusest 1-11.
#KohtKuupäevTüüpVietas tips
  
1Vīlande
(Viljandi, Viljandi County, Estonia)
08.11.1854Birth time/placeCity
2Vīlande
(Viljandi, Viljandi County, Estonia)
(Nav norādīts)ResidenceCity
3Leipciga
(Leipzig, Germany)
(Nav norādīts)ResidenceCity
4Berlīne
(Berlin, Germany)
(Nav norādīts)ResidenceCity
5Frankfurte pie Mainas
(Frankfurt am Main, Hesse, Germany)
(Nav norādīts)ResidenceCity
6Vīne
(Vienna, Austria)
(Nav norādīts)ResidenceCity
7Kuresāre
(Kuressaare, Saare County, Estonia)
(Nav norādīts)ResidenceCity
8Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)ResidenceCity
9Rīga
(Rīga)
29.08.1923Place/time of deathCity
10Vīlande
(Viljandi, Viljandi County, Estonia)
(Nav norādīts)EducationCity
11Leipciga
(Leipzig, Germany)
1875 - 1878EducationCity

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.