Aija Priedīte

Nimi
Aija Priedīte
Dzimtais vārds
Janelsiņa
Papildu vārdi
Janelsiņa-Priedīte
Saiknes
Velta Rūķe-Draviņa - Professor
Veronika Janelsiņa - Father's sister
Kopsavilkums
Aija Priedīte (1942) – literatūrzinātniece, filoloģijas doktore (1987) par pētījumu "Als die Bäume sprechen konnten. Zur Funktion des Bildes in Kārlis Skalbes Märchen" ("Kad koki runāja. Par tēlu funkcijām Kārļa Skalbes pasakās", grāmatā 1987). Lasījusi dažādus speciālos kursus Stokholmas universitātē, sarakstījusi latviešu valodas intensīvkursa mācību grāmatu vācu studentiem "Lehrbuch der lettischen Sprache.." (1990). Vadījusi latviešu valodas intensīvkursa mācīšanu Minsteres universitātē (no 1989). Strādājusi par latviešu valodas docētāju Hamburgas universitātē (kopš 1990). Stokholmas universitātes docente; Latvijas valsts valodas apguves programmu vadītāja. Pirmā publikācija – raksts "Par Skalbes valodu un stilu" izdevumā "Raiņa un Aspazijas gadagrāmata 1980. gadam" (1979). Galvenie pētniecības virzieni: salīdzinošā literatūrzinātne, literatūrsocioloģija, folkloras un literatūras mijiedarbe, valoda trimdā un Latvijā. 2012. gadā izdota grāmatas "Zaļās zemes dievsunīšu un likteņu līdumnieku laiki" un "Stuburi: kādas Latvijas viensētas dzīve". Bijusi Latviešu valodas apguves valsts aģentūra vadītāja.
Personiska informācija
Tēvs Pēteris Janelsiņš (1916–1992) ir gleznotājas un rakstnieces Veronikas Janelsiņas brālis.

1944
: ar vecākiem devusies bēgļu gaitās uz Vāciju.
1946: pārcēlusies uz dzīvi Zviedrijā.
Kopš 1994: dzīvo Latvijā.
Citātu galerija

Par Aijas Priedītes disertāciju "Als die Bäume sprechen konnten" (1987)

"A. Priedītes mērķis nav bijis tradicionāli izvērtēt Skalbes metaforas, salīdzinājumus vai alegorijas kā teksta izdaiļojumu, bet gan pārliecināt par šī māksliniecisko līdzekļu arsenāla pakārtotību kopības jēdzienam "valodas tēls" (Bild). Metaforu viņa apzīmē par "miniatūrtēlu", piešķiŗ tai tēlu hierarchijā vismazākās vienības statusu. Pēc A. Priedītes domām tēlu sekvences ietekmē metafora spēj pārvērsties par alegoriju, bet piesliešanās sabiedriskajām un kultūras konvencijām veicina tās pārveidošanos par simbolu. "Tēlu sekvencēm apvienojoties tēlu kompleksos vai lielās tēlu ķēdēs, iespējama pasakas koptēla vai veselu krājumu vienojošas idejas rašanās." Lai novērtētu Skalbes devumu Eiropas literārās pasakas žanrā, A. Priedīte vairākās apakšnodaļās pievēršas jautājumiem par tautas pasakas un literārās pasakas attīstības vēstures īpatnībām Austrumeiropas un Rietumeiropas zemēs – saiknēm ar folkloru un daiļliteratūru, īpaši pasvītrojot faktu, ka tieši sabiedrības tēlojums satīras gaismā Skalbes pasakās idejiski tuvina viņu šī žanra autoriem citu Eiropas tautu literatūrā. Tālāk gribas uzsvērt A. Priedītes oriģinālo secinājumu par to, ka Skalbe savās pasakās "autobiografiskā materiāla ekstraktu iestrādājis valodas tēlos" un ka pasaku sociālie motīvi, "pārstrādāti subtilās gleznās, veido veselus valodas gleznu kompleksus". Ar zinātnisku precizitāti un dziļu iejūtību izstrādātas nodaļas par Skalbes pasaku genuīno saistību ar folkloru, ar tautas dziesmām, ar dainu pasaules ētiskajām vērtībām. Ņemot par izpētes objektu atsevišķas pasakas, A. Priedīte apmēram pusi no savas disertācijas veltī Skalbes asociatīvo valodas tēlu technikas izpētei. Šīs valodas gleznas viņa skata ciešā saistījumā ar visu tekstu, jo atrautībā no konteksta tās lielākajā daļā gadījumu būtu vairs vienīgi "romantiskas un banālas klišejas". Šepat autore savus Skalbes pētījumus apvieno, piemēram, ar Andersena un Vailda pasaku motīvu komparatīvistisku analīzi." [..] Lielu uzmanību disertācijas autore veltī Skalbes pasaku ģeofizisko un citu dabas elementu funkciju paralelitātes noskaidrošanai, krāsu simboliskajai nepārtrauktībai, kā arī pamatelementu personifikācijas izmantojumam (piemēram pasakā "Jūras vārava", 1913), salīdzinājumā ar literārās pasakas žanra autoriem pasaules literatūrā. Skalbes pasaku recepcijā maz vai, iespējams, līdz šim pat pilnīgi neskarta bijusi dažāda paveida mīlestības gleznu pētniecība diachroniskā aspektā. Te A. Priedītei, manuprāt, pienākas pirmatklājējas lauri. Izanalizējusi Skalbes valodas gleznu saistību ar dabas parādību kompleksu, A. Priedīte pamatoti secina, ka "paralelitāte starp dabu un dzīves nozarēm" Skalbes pasakās ir ne tikai mākslinieciskās formas līdzeklis, bet arī autora pasaules uzskata paudēja.
Zēhausa, Gundega. Disertācija par Skalbes pasaku tēliem. https://jaunagaita.net/jg172/JG172_gramatas_Seehau...

Profesionālā darbība
Zinātniskā darbība
1987
: Stokholmas universitātē ieguvusi filoloģijas doktores grādu par pētījumu "Als die Bäume sprechen konnten: zur Funktion des Bildes in Kārlis Skalbes Märchen. Ein Beitrag zum europäischen Kunstmärchen ("Kad koki runāja. Par tēlu funkcijām Kārļa Skalbes pasakās""; publicēts Stockholm: Almqvist & Wiksell International, 1987, sērijā Acta Universitatis Stockhomiensis, Stockholm studies in Baltic languages, University of Stockholm).

Publikācijas cittautu izdevumos "Baltisches Jahrbuch" (Vācija), "Horisont" (Zviedrija), "Journal of Baltic Studies" (ASV) un citviet.

Citi pētījumi

2012: "Zaļās zemes dievsunīšu un likteņu līdumnieku laiki".
2012: "Stuburi: kādas Latvijas viensētas dzīve".

Citas grāmatas
1991: Latviešu kultūras darbinieki ārzemēs: (trimdas sākums) (Rīga: Latvijas Zinību biedrība).
1999: Lettisch intensiv!: das Lehrbuch der lettischen Sprache / kopā ar Andreas Ludden.

Tulkojusi Astrīdes Lindgrēnas un Bjerna Berga grāmatu "Trakais Emīls" (1973, Bromma: Atvase).
Birth time/place03.07.1942
Rīga
Rīga
Educationnezināms – 1961
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden

Beigusi Dienvidstokholmas meiteņu ģimnāziju.


1976 – 1980
Stokholmas Universitāte
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden

Studējusi Humanitāro zinību fakultātē.


1987
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden

Mācījies doktorantūrā, izstrādājusi doktora disertāciju:"Als die Baume sprechen konnten. Zur Funktion des Bildes in Kārlis Skalbes Marchen" ("Kad koki runāja. Par tēlu funkcijām Kārļa Skalbes pasakās").

Working place1980 – 1994
Stokholmas Universitāte
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden

1991–1994: Baltu valodu katedras vadītāja.


1989 – 1990
University of Münster
Bispinghof 3, 48143 Münster, Germany
Bispinghof 3, 48143 Münster, Germany

1990 – 1994
Hamburgas universitāte
Hamburga
Hamburg, Germany

1994 – 2006
Rīga
Rīga
Latviešu valodas apguves valsts programmas / aģentūras direktore.
Participation in organisationsAkadēmiskā organizācija "Ramave"

Eiropa
Europe
Eiropas Latviešu jaunatnes apvienība.
Apbalvojumi
1984
Annas Ābeles fonda balva
Balva piešķirta par darbu vācu valodā "Verbi Kārļa Skalbes "Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties".

2002
The Order of Three Stars

2002
Latvijas Republikas Ministru kabineta Atzinības raksts
Par radošu un aktīvu darbu latviešu valodas apguves valsts programmas darbības nodrošināšanā.

Kartes leģenda









Näitan 9 üksusest 1-9.
#KohtKuupäevTüüpVietas tips
  
1Rīga
(Rīga)
03.07.1942Birth time/placeCity
2Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
1987EducationCity
3Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
1961EducationCity
4Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
1976 - 1980EducationCity
5Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
1980 - 1994Working placeCity
6Bispinghof 3, 48143 Münster, Germany1989 - 1990Working placeBuilding, house
7Hamburga
(Hamburg, Germany)
1990 - 1994Working placeCity
8Rīga
(Rīga)
1994 - 2006Working placeCity
9Eiropa
(Europe)
(Nav norādīts)Participation in organisationsRegion, area

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.