vēsturiskā teika

Vēsturiskā teika (a22) vēsta par tautas atmiņā saglabātiem, nereti tipizētiem vēsturiskiem notikumiem, vietām un personām. Lai gan vēsturisko teiku pamatā izmantota vēsturiskā viela, tās ne vienmēr atspoguļo vēsturisko realitāti (piem., tā saucamie zviedru vai franču kapi bieži attiecas uz daudz senāku laiku apbedījumu vietām u.tml.). Daži raksturīgākie vēsturisko teiku motīvi:

  • aizvēsturisko laiku pilskalni un ezeru mītnes; to “nogrimšana”;
  • senās svētvietas, tajās veiktā ziedošana; mācītāju cīņa pret “elkdievību” pielūgšanu;
  • viduslaiku un jauno laiku pilsētas, pilis un muižas, to būvniecība, slepenās ejas u.tml.;
  • baznīcas, to būvniecība; baznīcās iemūrētie cilvēki; nogrimušās baznīcas un baznīcu zvani;
  • senie kari un karavadoņi, kauju vietas, kara ceļi, aprakstās kara kases, kara kapi u. tml.;
  • tiesa un senās soda vietas (Soda, Rata, Karātavu kalni u. tml.), tajās izpildītie nāvessodi;
  • raganu vajāšana, prāvas, ūdens pārbaudes un dedzināšana;
  • muiža, muižkungi, klaušas;
  • slimību epidēmijas (mēris) – pārklājas ar mitoloģiskajām teikām.

Vēsturisko teiku paraugs: Almas Ancelāne (sast.) "Vēsturiskās teikas", 1988 (kaut nodaļās par pilsētām un ciemiem daudz izcelšanās teiku).

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.