Ak161-Ligitas-Vucenas-dienasgramatas-01-0006
TranscriberIvars Šteinbergs
CompletedYes
AcceptedYes
Updated2020-02-20 20:05:45
Transcription (text)mums vēl bija desmitie un nedaudz astoto.
Jau uz tīrumu ejot un arī darbā skrējām un kliedzām, gājām raibā barā, vispār jaukā diena mūsu garastāvokli bija attiecīgi noskaņojusi. Daudz dziedājām, daudz draiskojām, bet arī darbu darījām. Par visiem pārstaigājām 12 ha. Kolchoznieki mūs laipni saņēma un pavadīja, vārdu sakot, bijām gaidīti talcinieki. To liecināja baltā maize, medus un piens palaunagā.
Mājās braukšana bija neparasta - bez grūstīšanās. Mašīna bez bortiem un pamatīgi piebāzta. Tomēr ne tāpēc. Mēs, meitenes, bijām aizrāvušās ar dziedāšanu un ne vienkāršu, bet ar zemo pievilkšanu, kaut kas līdzīgs dziedāšanai tercās. Nebija gan arī mūsu kustīgāko pušu – Imanta, Ulda, Jāņa un Rūda. Tie aizgāja pa taisnāko ceļu un izrādījās mums priekšā.
Ir gan mums slinkošana!

1953. gada 19. septembrī.
Trešā sestdiena sākās ar četrinieku ģeometrijā. Ne jau nezināšanas pēc, bet neveikli rēķināju - aizmirsies reizes rēķins. Tas ir pirmais četrinieks vārdos. Darīšu visu, lai viņš neiekļūtu liecībā.
Klases sanāksmē es paziņoju, ka negribu pievienoties nolīdzināšanās domai, ka izstājos no klases kolektiva mācību jautājumā. Interesanti, pat tik kategorisks paziņojums neradija sakustēšanos. Tikai Aija prasīja, kurš mani nosaucis par atkritēju. Mirdza pati slējās augšā un "izliecās", ka viņa apmēram tā teikusi attiecībā uz gramat. mājas darbu. Patiesībā tā arī iznāk. Es vairs tikai viena varu. Un ko Mirdza vārdiem pasaka, to klusībā sev visi pārdomājuši. Mirdza ir visatklātākā.
Pēc stundām Vairim pirmā skolēnu sanāksme. Viņam šodien būs tikai 5. un 6. klases un skol. Brantas referats par viņas braucienu uz Kaukazu. Cik jauki, ka varu paklausīties, kā jaunajām priekšsēdētājam iet. Reizes trīs abi Vairis u Jānis N"ak pie manis un prasa kā tas un kā tas jādara, ko teikt un ko prasīt. Mirdzas vārdiem runājot, man tas glaimo.
Mazie trokšņaini. Vairis veicas tā nekas. Tikai puisis par ātri un par klusi runā. Tā pēc sanāksmes viņam ar'pateicu. Iznāca draudzīga kritika. Vairis jau sāk interesēties, ko vēl darīt, lai ievestu kārtību. Ja tā būs arī turpmāk, tad gan jau sapratīsimies.
Tad vēl par referātu. Noklausīšos, kā mums vidusskolniekiem stāstīs, tad varēs spriest.
Bez šīs dzīves nevar neievērot arī mājas dzīvi, kas ar savu skaudrumu vienmēr sevi atgādina. Aizeju mājās nav maizes. Nu tas nekas – ēdīs vakarā, kad papa atensīs kukulīti. Rīkoju lielo sestdienu. Es tomēr esmu bagāta. Vienreiz palokos un trīs nedēļas varu dzīvot tīrām drēbēm.
Ojārs ir pavisam nejauks. Šodien nezin kā savas dusmas izgāzt, par to, ka es mamai pateicu, ka viņš skolotājai nav atprasījies. Pēdējais sliņķis. Pa trim četrām stundām viņš pēkšņi var uzmūrēt skursteni līdz jumtam (kāds pusmetrs) un līdz šim nevarēja.
Mama ar kaļķi gludina manai istabai sienu. Ai, kas par mālderi! Vai tiešām mums ar mamu tie mūrnieka darbi jādara. Ojārs vēl mani par ekspluatatoru nosauc, ka es pati nemālējot. Man pašreiz vairs ērtības neinteresē. Vēl krāsns noderētu... Bet pašreiz par visu svarīgākas mācības.
Šovakar gan tikai savu lapu izlasīju. Daudz gan vārdiņu neiznāca, ko atzīmēt, bet
Transcribe text
RepositoryAutobiography Collection
CollectionDiaries of Ligita Vucena
Keywords
Items#LFK Ak-161-1

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.