0636-E-Zemitis-01-0014
TranscriberSandaS
Completed
Accepted
Updated2017-12-11 13:52:08
Transcription (text)bija jāiet kājām gar Sveču kalnu, jo tas bija tas īsākais ceļš. Izgājis. Bet jau no mājas izejo[t] Rīgas kungam bijusi slikta dūša, tā kā neko labu neparedzējis. Lijis arī smalks lietutiņš. Ceļš bijis dubļains, tā kā dažā vietā kungam bijis ko brist līdz puskamašām. Drīz arī tas ieraudzīja eglaini, kuŗas vidū atradās Sveču kalns. Lietus bija pārstājis līt, bet toties uznāca vējš. Sevišķi dūša saplaka kungam tad, kad tas iegāja eglainē: vējš nejauki gaudoja egļu zaros, un tā vien likās, it kā kāds vaidētu. Kungam bikses vien trīcēja un tas drīzi vien centās tikt gaŗām Sveču kalnām, kuŗš tam tagad atradās taisni iesāņus, bet kas to deva! - Sacēlās milzīgs vējš un norāva kungam cepuri no galvas. Kungs aiz bailēm i nedomāja vairs par cepuri, bet deva kājām vaļu; bet tavu brīnumu! Kungs uz priekšu nekur netika, uz vietas vien mīņājās un kur gadījies, kur ne, te šim blakus piesities balts tēls, kas neesot nekas cits bijis, kā sveču kalna spoks, un arī tas sācis tāpat skriešus mīņāties uz vietas. Smējies, pagāns, kā negudrs. Kungs aiz bailēm vairs nespējis i locekli pakustināt, turpat zemē nokritis ka rudzu kūlis. Otrā rītā zemīši, pie kuŗiem arī Rīgas kungs gribējis iet, atraduši to guļam uz cūku staļļa jumtiņa, bet kunga cepuri bijusi iekritusi vircas bedrē. 
Teicējs: Pēters Zemītis, 64.g.v. Pļaviņās; noklausījies : E.Zemītis, Pļaviņās. 

107

Apraktā nauda.
Pasaka.
Reiz kādā vasaras naktī nabaga sieva esot redzējusi šādu sapni: kur gadījies, kur nē, šai piesities, liels, bārzdains vecis un prasījis, vai šai vajagot naudu, - ka gan nabaga sievai naudas nevajadzēs. Labi, lai tad tūliņ nākošā dienā paņemot lāpstu un lai ejot uz bērzu birzīti aiz Raudānu mājām. Birzītē vienā lielā, vecā bērzā esot  iegtriezts krusts, no šī koka lai atmērijot divdesmi divus soļus uz rītiem un tad lai tik rokot. Bet palīgā nevienam neesot brīv iet, vienai pašai šai tas darbs esot jādara. No rīta pamodusies sieva, nodomājusi, ka nieki vien esot, ko tas vecais sapnī muldējis. Pataisījusi vīram brokastis, izvadījusi to darbā un sēdusies pie darba - adīšanas. Bet kuŗam cilvēkam tad nu nauda liek mieru! Tāpat arī nabaga sievai. Ap pus-
Transcribe text
RepositoryArchives of Latvian Folklore
CollectionCollection of Ernests Zemītis
Keywords

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.