Māra Zālīte

IllustrationMāra Zālīte
NameMāra Zālīte
Additional namesĶuzule
Gendersieviete
SaiknesIlze Ķuzule - Skrastiņa - Daughter
NationalityLatvian
Occupationspoet
author
play writer
public employee
Linkhttp://www.marazalite.lv/category/emuari/
KopsavilkumsDzejniece un dramaturģe Māra Zālīte (1952) pirmajos dzejoļu krājumos atklājusi 1970. gadu jaunatnes tēlu un tai raksturīgo problemātiku. 1980. gados pievērsusies dramaturģijai, risinot globālus jautājumus, sintezējot arhetipālas situācijas, mītisko un 20. gadsimta aktualitātes. Sarakstījusi autobiogrāfiskus romānus "Pieci pirksti" (2013) un "Paradīzes putni" (2018). Nozīmīga sabiedriskā darbiniece.
Personal informationDzimusi politiski represēto ģimenē. 1956. gadā ģimene atgriezās Latvijā, un bērnību Māra Zālīte pavadīja Slampes "Kalna Ķivuļos".
Quotations

Par Māras Zālītes dzeju

Dzejoļu krājumos "Vakar zaļajā zālē" (1977) un "Rīt varbūt" (1979) atklāts 70. gadu Latvijas jaunatnes koptēls ar tai raksturīgu dzīvesveidu un problemātiku. Šis dzejas liriskais "es" atspoguļo sabiedrībā valdošās nihilisma un atsvešinātības tendences. Vadmotīvs – personības veidošanās problēmas, dzīves jēgas meklējumi. Indivīda un sabiedrības vērtības kritēriji – ētiskais progress, garīgums, radošā aktivitāte. Saturiski un intonatīvi daudzveidīgajā krājumā "Nav vārdam vietas" (1985) parādību konkrētais tēlojums saistīts ar filozofiskiem vispārinājumiem. Dzejnieces personība visspēcīgāk atklājas simboliskajā Mātes – dzīves harmonizētājas misijas tēlojumā un dziļajā piederības apziņā savai zemei un tautai. Tautas likteņtēma vismonolītāk skan krājumā "Debesis, debesis" (1988) – dziļa traģisma piesātinātajā dzejā par gadsimtu verdzībā pazemotās latviešu tautas postu un sāpēm, tās brīvības alkām un cerībām. Dramatiskām kolīzijām bagāta 90. gadu pieredze koncentrēta krājumā "Apkārtne" (1997). Apkārtnes tēlā ietvertā cilvēka un viņa laika problēmas atklājas asos kontrastos starp brīvības apziņu un haosu, cerībām un to zudumu, atmodas laika ideālu gaišumu un garīgu depresiju. Zālītes dzejai raksturīga intonatīva daudzveidība, formai – konkrēta tēlainība, tautas valodā sakņota izteiksmes vienkāršība un dabiskums."
Dzidra Vārdaune. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003.

Par Māras Zālītes dramaturģiju

"[Zālītes dramaturģijā] risināti globāli jautājumi, sintezēti vienlaikus darbojošies aktuālie un pārlaicīgie motīvi. Arhetipālas situācijas, mītiskas pasaules atmosfēra saplūst ar 20. gs. konkrētību. Lugā "Pilna Māras istabiņa" (periodikā un teātrrī 1983, grāmatā 1987) dominē indivīda un sabiedrības atbildības problēma, meklēti cēloņi cilvēcības degradācijas procesam. Lugas darbība risināta divos plānos – sadzīviskajā un simboliskajā. Lugā "Tiesa" (periodikā 1984, teātrī 1985, grāmatā 1987) tautas degradācija parādīta kā nežēlīgas verdzības rezultāts. Otrs motīvs – cilvēka tieksme pēc laimes, pēc brīvības. Šis motīvs saistīts ar vienotības ideju, kas ietverta dziesmā – tautas garīgā spēka un nākotnes cerību simbolā. Lugā "Dzīvais ūdens" (periodikā 1987, teātrī 1988, grāmatā 2001) mītiskā un aktuālā savienojums izpaužas vistiešāk. Pamatkonflikts – starp patiesību un meliem. Atklāts melu teorijas atihumānais raksturs. Indivīds tiek nostādīts konfliktsituācijās – izvēles priekšā starp patiesību, pienākumu, ilgām, mīlestību, kas ir savstarpēji saistītas parādības."
Dzidra Vārdaune. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003.
Work1972: pirmā nozīmīgā publikācija – dzejolis "Balādīte" žurnālā "Karogs" (Nr. 1).

1988: librets Zigmāra Liepiņa rokoperai "Lāčplēsis" (teātrī 1988, grāmatā 1991).
1992: kopā ar komponistu Zigmāru Liepiņu skatuvei kā mūziklu bērniem piemērojusi vācu rakstnieka Mihaela Endes romānu "Momo" (pirmizrāde VEF Kultūras pilī).
1993: kopā ar komponistu Raimondu Paulu – mūzikls "Meža gulbji" (pēc Hansa Kristiana Andersena pasakas motīviem, teātrī 1993, grāmatā 1995).
1998: kopā ar komponistu Jāni Lūsēnu – mūzikls "Kaupēn, mans mīļais!" (teātrī 1998, grāmatā 2000).
1999: kopā ar komponistu Jāni Lūsēnu – mūzikls "Indriķa hronika" (teātrī 1999, grāmatā 2000).
2000: kopā ar komponistu Jāni Lūsēnu – "Putnu opera".
2000: kopā ar komponistu Jāni Lūsēnu – "Neglītais pīlēns".
2001: kopā ar komponistu Jāni Lūsēnu – "Sfinksa".
2001: kopā ar komponstu Uldi Marhilēviču – "Tobāgo!" (teātrī 2001, periodikā 2002).

Recepcija mūzikā

Māras Zālītes dzeju komponējuši: Arturs Maskats, Zigmars Liepiņš, Valts Pūce, Jānis Porietis, Uldis Stabulnieks, Ilona Breģe, Imants Kalniņš u. c.

Dalība padomēs

1999: ZA goda locekle.
1999–2006: Triju Zvaigžņu ordeņa domes locekle.
2002–2004: Valsts valodas komisijas priekšsēdētāja.
2006–2007: Ordeņa kapitula locekle.
No 2005: Kokneses fonda padomes locekle.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Uzticības padomes locekle
RepositoriesLatvijas literatūra
Latvijas teātris
Birth place18.02.1952

Krasnojarska
Krasnoyarsk, Krasnoyarsk Krai, Russia
Educated1967

Slampes astoņgadīgā skola
Slampe
Slampe, Slampes pagasts, Tukuma novads
1970

Murjāņu sporta internātskola
Murjāņi
Murjāņi, Krimuldas pagasts, Krimuldas novads
1970–1975

Latvijas Valsts universitāte
Rīga
Rīga

Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļa

Working place1974–1975

Latvian Soviet Writers’ Union
Rīga
Rīga

Tehniskā sekretāre


1975–1979

Latvian Soviet Writers’ Union
Rīga
Rīga
Referente

1977–1990

Magazine "Flame"
Rīga
Rīga

Dzejas konsultante


1980–1982

Rīgas jauno literātu studija
Rīga
Rīga
Vadītāja

1989–2000

Žurnāls "Karogs"
Rīga
Rīga
Galvenā redaktore

2000–2008

Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra / Latvijas Autoru apvienība
Rīga
Rīga

Prezidente

Dalība organizācijās1979

Latvian Soviet Writers’ Union
Rīga
Rīga
Apbalvojumi
1982
Vladimira Majakovska prēmija
Prēmija piešķirta par dzejoli "Tik un tā".

1986
LĻKJS prēmija
Prēmija piešķirta par sabiedriski aktuālu tēmu risinājumu augstā mākslinieciskā līmenī lugās "Pilna Māras istabiņa" un "Tiesa", dzejoļu krājumā "Nav vārdam vietas" un aktīvu sabiedrisko darbību.

1987
Andreja Upīša prēmija (Skrīveri)
Prēmija piešķirta par pēdējo piecu gadu devumu dramaturģijā (lugas "Divas dramatiskas poēmas" ("Pilna Māras istabiņa", "Tiesa"), "Dzīvais ūdens").

1988
Ojāra Vācieša prēmija
Prēmija piešķirta par dramatiskajām poēmām, pēdējo gadu devumu dzejā un libretu rokoperai "Lāčplēsis".

1992
Aspazijas prēmija

1993
Johana Gotfrīda Herdera prēmija

1995
Triju Zvaigžņu ordenis
IV šķira
Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece ar Ordeņa domes 1995. gada 8. novembra lēmumu.

2000
1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme

2001
Autortiesību bezgalības balva
Autortiesību bezgalības balva par rokoperas "Indriķa hronika" un tās fragmentu izmantojumu Latvijas Nacionālajā teātrī, Latvijas radio, koncertos un mehāniskajā ierakstā.

2001
Annual Latvian Literary Award
Dramaturģija
Balva piešķirta par lugu krājumu "Sauciet to par teātri".

2002
Autortiesību bezgalības balva
Autortiesību bezgalības balva par muzikāli dramatiskā darba "Tobago" izmantojumu.

2003
Autortiesību bezgalības balva
Autortiesību bezgalības balva par operas "Putnu opera" iestudējumu Latvijas Nacionālajā operā un ārpus Latvijas - Vanemuines teātrī Igaunijā, kā arī par tās izmantojumu Latvijas Radio, LTV un koncertos.

2004
Autortiesību bezgalības balva
Autortiesību bezgalības balva par radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā visvairāk izpildīto muzikālo darbu - dziesmu "Tuvu tuvu". Darbs publicēts arī nošu krājumā.

2004
Autortiesību bezgalības balva
Autortiesību bezgalības balva par radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā visvairāk izpildīto muzikālo darbu - dziesmu "Tik un tā". Darbs publicēts arī nošu krājumā.

2004
Annual Latvian Literary Award
Dramaturģija
Balva piešķirta par darbu "Zemes nodoklis".

2007
Autortiesību bezgalības balva
Autortiesību bezgalības balva par lugas “Zemes nodoklis" (2003) ilgstošu un plašu izmantojumu - iestudējumiem Latvijas Dailes teātrī, Rīgas Krievu teātrī, amatierteātros, kā arī teātros ASV, Lietuvā, Igaunijā, Slovēnijā, Vācijā un lugas publicēšanu lugu k

2008
Atzinības krusts
II šķira
Ordeņa lielvirsniece ar Ordeņa kapitula 2008. gada 14. oktobra lēmumu. (Ordenis pasniegts 2008. gada 12. novembrī Rīgas pilī.)

2009
Autortiesību bezgalības balva
Autortiesību bezgalības balva par rokoperas "Lāčplēsis" (pirmizrāde Rīgas Sporta manēžā 1988. gada 23. augustā) atjaunojumu koncertiestudējumā Burtnieku estrādē un plašu darba izmantojumu.

2012
Starptautiskā Jāņa Baltvilka balva
Bērnu literatūra
Balva piešķirta par literāro pasaku "Tango un Tūtiņa ciemos".

2013
Annual Latvian Literary Award
Proza
Balva piešķirta par grāmatu "Pieci pirksti".

2015
Lielā lasītāju balva
Oriģinālproza
Balva piešķirta par romānu "Pieci pirksti".

2017
Autortiesību bezgalības balva
Autortiesību bezgalības balva par dziesmu "Veltījums", kas skanējusi televīzijā, sabiedriskajos un komerciālajos radiokanālos un publiskā izpildījumā – koncertos, ne vien Latvijā, bet arī Vācijā.