Add comment

TranscriberIeva Tihovska
Completed
Accepted
Updated2016-01-29 20:45:22
Transcription (text)4. burtnica.
22.2.33

Romani rodoskīri paramiša.
Čigānu tautas pasaka
Džadža dēls un atraitnes meita.
File1389-04-01
Transcribe text
TranscriberIeva Tihovska
Completed
Accepted
Updated2016-01-25 00:46:53
Transcription (text)Romani paramiša
Čigānu pasaka

14

Isis jekvar rom džadžos te isis
Bija reiz čigāns ? un bija
leske jek jedženo čhāvo bāro bā-
viņam viens vienīg dēls liels no
ribnastir zoralo zorjasa šukar šukasa
auguma specīgs spēkos skaists ar skaistumu
godžāro godžasa isis nin godno so
gudris gudrībās bija ar vērts koc
ločija džadžoske jek feņu dasav isis
dzimis ? viens tikai tāds bija
ano svetos. Dojavdža dīves so isis
pasaule. Atnāca diena ka bija
podufinen, džadžoskīre čhaveke romņa.
padomāt ? dēlam sievu.
Zagīne, džadžos peskīre romņasa ob-
sagāja ? ar savu sievu ap-
rakirenpen čhāveske romņa roden.
runāties dēlam sievu meklēt.
File1389-04-03
Transcribe text
TranscriberIeva Tihovska
Completed
Accepted
Updated2016-01-25 01:02:00
Transcription (text)Džadžos phenela peskīre romņake,
? teic savai sievai,
Čhebi das džinen romenge, vaš dava.
vaidzes [vajadzēs] dot zināt čigāniem, par to.
Zakherdža džadžos romengīre phure-
saaicināja ? čigānu veca-
dīren, te phenela lenge: "mil mānu-
jus un teic viņiem: mīlie cilvē-
ša", mangas Tumen kēren tumenge.
ki, lūdzu Jūs dariet Jums
kokorenge do mištipen, den sāral
pašiem to labu dodiet visur
znač so čhebi romane čha, vaše mīre
ziņu ka vajāga čigānu meiču priekš mana
čhāveske te lake čhebi jāl dasajake sav
dēla un viņai vajāga būt tādai kāds
isi mīro čhāvo sobi jone dujendir
ir mans dēls lai viņi no diviem
jān jek, te lengīre čhāve sobi jān
būtu viens un viņu bērni lai būtu
dasai pat saij jone kokore isi,
tādi paši kādi viņi paši ir,
te ja Tumenge isi džinibnaskīri
un ja Jums ir zinama
togi dasaja, mangas Tumen keren mange džindlo.
tāda, tad lūdzu Jūs darat man zināmu.
Pošli da rakirben sāre radikhlepen te
Pēc šīs sarunas visi saskatijas un 
ni kon, ni lav našmijandija rakirel
ne viens, ne vārda neiedrošinājas runāt
ne džadžos halija so sarenge lenge
bet ? saprata ka visiem viņiem
isi džinli ne našmijinena phenen
ir zinama bet neiedrošinajas teikt
togi džadžos ušča opre te rakirla,
tad ? uzcelas augšā un runā,
džinav mīre pšala so Tume kamena
zinu mani brāļi ko Jūs gribat
mange phenen, do bogoskīre pšilva
man teikt, to nabaga atraitnes
dakīre čha saji isi džindli sāre svetoske.
mātes meitu, kuŗa ir zināma visa pasaule.
Ne me Tumenge rakirava, so romni
bet es Jums saku ka sieva
File1389-04-04
Transcribe text
TranscriberIeva Tihovska
Completed
Accepted
Updated2016-01-25 01:33:07
Transcription (text)mīri te jake me, kamasa barvale 
mana un ta es, vēlamies bagato
romeskīre čhā saji isi nadūr men- 
čigānu meiču, kuŗa ir netāļu no 
dir ane karčma. Romengīre phuredīr 
mums krogā. Čigānu vecaji
an jek glos dīne goli: lači Joi isi,
viena balsi sauca: laba viņa ir,
ne godžasa te bučasa, nāni godno
bet ar prātu un darbiem nav vērta
tīre čhāveske, ne jake so Tume, dād
tavam dēlam, bet ta ka Jūs, tēvs
te daij, la, kamena togi Joi mejāl
un māte, viņas gribat tad viņa lai butu
Tumāri bori.
Jūsu jauņuve.
Šunen mīre mila  
Klausaities [klausāties] mani mīlie
pšala. Čhāvo mīro, umbladžola vaše
brāļi. Dēls mans, kaŗjas [karas] pēc
bogitko romane pšilve dakīre čhake.
nabaga atraitnes čigānu mātes meitas.
Pošļi da rakirbena sāre gīne, svako
pēc šām sarunām visi gāja, katris
pe peskīri rīg. Džadžos kherdža peskīre
romņa te rakirla lake, so me keras
uz savu pusi. ? sauc savu sievu
ta rakirla lake, so me keras
un runa ar viņas, ko mēs lai daram,
sāre romengīre phuredīra dodžindle
visi čigānu vecaji piezīst
so pšilve dakīri čhaij isi locini vaš
ka atraitnes mātes meita ir dzimusi priekš
māre čhāveske. Daij šunindoi dova
mūsu dēla. Māte dzirdēdama to
gijasis telle godžatir. Joi rakirla peskīre
būtu nogājusi no prāta. viņa runa savam
romeske: mīro milo romoro mejačhel
vīram: mans mīlo vīriņ laipaliek [lai paliek]
žin taša, togi me tuke so fididīr phenava.
līdz rītam, tad es tev ko labāki pasacīšu.
Tašarlatir tikni zorica, javdža ko džadžos
Rīta mazā gaismiņā, nāca pie ?
File1389-04-05
Transcribe text
TranscriberIeva Tihovska
Completed
Accepted
Updated2016-02-02 00:59:41
Transcription (text)leskīri romni, te phenela leske: dikta
viņa sieva, un teic viņam: skaties
me da dīves dosikavava so da lazarji,
es sodien pieradišu ka šie (?)
zliņi nāni godna mīre čhāveske te jake
atkritumi nav vērti manam dēlam un ta
pat me dosikava mīre čhāveske dokokoro.
Džadžoskīrī romni čhudža zaden sivones.
? sieva pavēleja aizjūkt [aizjūgt] zilo.
Džadžoskīro čhāvo halija so daij leskīri
? dēls pamanija ko māte
kamela kerel. Gija ke joi, te mangela la:
grib darīt. Gāja pie viņas, un lūdza viņas:
mīri milo dajori phen mange šmales
mana mīļa memiņ teic man droši
so tu kamesa keres me tuke pomoži-
ko tu gribi darīt es tev palīdzešu
nava, tu džines so me vašti būt so
tu zini ka es varu daudz ko
vikerav, dova so vār mānuša
izdarīt, to ko citi cilvēki
nakamena kanden, daij leskīri no-
negrib ticēt, māte ..
mukša šēro pomišlidža te phenela
nokāra galvu padomajusī un teica
mo čhāvo! tu džines so me tut
mans dēls! tu zini ka es tevi
miļinava sir mīre jakha, te me
mīlu ka savas acis, un es
merava ja feņu me dolav šunav
miršu ja tiko [tikko] es dabūšu dzirdēt
so tuke džala hindes. Čhāvo lakīro zaras otphendža:
ka tev iet slikti. Viņas dēls tulīn atbildeja:
Mīri milo dajori, džinav so tu
Mana mīļa memiņ [māmiņ] zinu ka tu
man miļinesa te me tut naku-
mani mīli un es tevi nema-
tedīr miļinova sir tu man, te
zāk mīlu ka tu mani,
File1389-04-06
Transcribe text
TranscriberIeva Tihovska
Completed
Accepted
Updated2016-01-25 14:45:26
Transcription (text)dosikavava dova, so me lava
pieradīšu to, ka es ņemšu
mange, lačo te milo romņa te
man labu un mīļu sievu un
tuke borja fidedīr čhatir tirjatir.
tev jaunuve labaku par pasas meitu.
Togi daij phendža; ne šun, so me
Tad māte teica; nu klausies, ko es
kerava, da dīves beļveļa me džava
darišu šinī dienas vakarā es iešu
(pie) ke barvele dadeske čhai te nin
ke do barvele dadeske chai te nin
pie to bagato tēva meitu un ari
ke do bedi, bogitko dādeskīri čhai,
pie tas sliktās, nabaga teva meitas
riskirava mīri pharuni nevi jandraka
pārplesīšu mana zīda jauno svārku
te (dava) džava ane māri karčma
un iešu mūsu krogā
te dava do barvali lači dādeske čhake
un došu tai bagatai labai teva meitai
me zasuvel. Džava jake pat ke do bogitko
bedi dādeskīri čhai an do tokos, te nin
lai sašuj. Ešu [iešu] ta pat pie tās nabaga
sliktās tēva meitas iekš tās rijas, un ari
dava mīri purani jandraka zasuvel
došu manus vecos svārkus lai sašuj,
togi pošļi dova janava te dosikavava
tad pēc tam atnesišu un pieradīšu
saij isi lači te saij isi hindi, džuli
kāda ir laba un kāda ir slikta, sieviete
te nin pophenava sir lačom lengo khēra-
(tuno) un ari pasacišu ka atradu viņu mājas
tuno, togi tu mo čhāvoro haļosa kona tu
vietu, tad tu man dēliņ sapratīsi kuŗu
meles romņake. Čhāvo porikirdža dake.
lai ņemtu par sievu. Dēls pateicas mātei.
Čhāvo pošļi dova nikoneske nadžini kin-
Dēls pēc tam paslēpšu [paslepus] nopirka
dža tikne sujorja te pharune thava te
mazās šujamādatas un zīda diegus un
File1389-04-07
Transcribe text
TranscriberIeva Tihovska
Completed
Accepted
Updated2016-01-25 15:48:47
Transcription (text)bičadža pšilve dakīre čhake ano tokos.
aizsūtija atraitnes mātes meitai rijā,
te phendža megaruvel, sav molos
un teica lai uzglābā kādu reiz
čhebini. Džadžoskīri romni čhudža
vajadzēs. ? sieva pavēlēja
meraden sivones, te bešča te gija.
lai aizjūdz zilo, sēdās un aizjāja.
Beļveļa gija ane karčma ke barvali
Vakarā iegāja krogā pie bagatās čigānu meičas ar pārplēstu svārku
romeskīri čhaij pšriskirdi jandrakasa te mangela: mīri milo čhojori
un lūdz: mana mīļa meitiņ
zasu mange mīri khangirjakīri jan-
sašuj man, manus baznicas svārkus
draka riskirdžom ke tu javindoi piri
kuŗus parplēsu pie tevis nākdama pāri
bār ļipindoi. Barvali dādeskīri čhaij
sētai kāpdāma. Bagāta tēva meita
lija bāri suvibnaskīri suij te grubo
paņema lielo šujamo adatu un rupju lina diegu un nedaudz sadiedzejusi [sadiegusi]
ļenitko thav te nabūt zasudža te phendža kana isi lačes, fididīr našti
un teica nu ir labi, labaki nevar.
Džadžoskīri romni tirdija telle phāruni
? sieva izģērba zīda jauno
nēvi zasudli jandraka te garudža krig.
sašūto svārku un noglābāja.
(togi gija ano tokos purani paruni jandrakasa, saji isis pšeriskirdi opratunestir žin telle)
Togi gija ano tokos ke do bogitko dake
Tad iegāja rijā pie tās nabāgu mātes
čhaij, te rakirla lake le da purani
meitas un saka, viņai: ņem šos vecos
jandraka te sir biļisir zasu, joi zaras
svārkus un ka neka sasuj, viņa tulīn
zarodija pharuno thava te tikni suij
uzmeklēja zīda diegus un mazo adatu
File1389-04-08
Transcribe text
TranscriberIeva Tihovska
Completed
Accepted
Updated2016-01-25 16:08:55
Transcription (text)te mangja džadžoskirja romņa meviur-
un lūdza ? sievu laizģērbj [lai izģērbj] 
jel riskirdi jandraka, ne džadzoskīri
plēstos svārkus, bet ?
romni rakirla lake, na jake pat pe 
sieva runa viņai, ne ta pat uz
mange sir bilisir zasu, joi dova ker-
manis ka neka sašuj, viņa to
dža sudža pe lake ne jake zasudža
darija šuva uz viņas neizģērbtus bet ta,
so čhebandija mišto dikhes sobi lathes
sašuvusi ka vajadzēja labi ieskatities.
Džadžoskīri romni togi obdikša lako
? sieva tad apskatijās viņas
khēratuno. Tokos isis čistes višulado te
dzīves vietu. Rija bija tīra izslaucīta un
ružensa vitrušume te brezensa vičhudlo sāral isis čisto. Isis lake tikne pšalore
ar rozēm izkaisīts rijas klons un ar berziem izpuškota. Bija ari viņai mazi brālēni.
te pheņorja ne sāre jone mištes uzrikir-
un masēnes [māsīcas] bet visi viņi labi apkopti
de. Javdža khēre džadžoskīri romni, ne
Parbrauca mājas ? sieva, bet
peskīri čhāveske, bogitko pšilve dakēre
savam dēlam, trūcīgo atranes [atraitnes] mātes
čha namukša lell romņake. Čhāvo
meitu neļāva ņemt par sievu. Dēls sasli-
zanasvalandija tugatir te nahāra pošļi
ma no sirdēstiem [sirdsēstiem] un neilgi pēc tam
dova meija. Jek rat, zaras pošļi lesko
nomira. Vienā naktī tulīn pēc viņa
meriben, keļi isis pšilve dakīri čhaij
miršanas, kad bija atraitnes mātes meita
ano tokos jedženi khēre tikne čhāvo-
rijā viena, ar maziem bērniņiem mājā.
rensa do molos rati otklišča džadžoskīro mūlo čhāvo pe sivone henštos greske, ano tokos ke bogitko pšilve
Tanī reizā naktī atjāja mirušais dēls uz zila, lepna zirga, rijā pie nabāga
File1389-04-09
Transcribe text
TranscriberIeva Tihovska
Completed
Accepted
Updated2016-01-25 16:56:18
Transcription (text)dakīrī čhaij te rakirla lake jov sigo
atraitnes mātes meitas un runa, nāc ātri
beš pal mīro dumo te nāšas mīre
sēdies aiz manas muguras un muksim
dādestir. Me tut miļina te našti ha-
no mana tēva. Es tevi mīlu un nevaru
redīr be tīro džīvav. Jov signedīr te beš.
bez tevis ilgāki vairs dzīvot. Nāc ātrāki un sēdies.
Džadžoskīro čhāvo nameija ne feņu pomeija, Ušča opre trunatir te
? dēls nebij miris bet tikai paģībis, uzcelies no zārka un tūlīn pēc tam
Vilidžija peskīres sivo henstos čhudža
izveda savu lepno zilo zirgu uzlika
les savaris te zen te oblijapes kļeļ
viņam iemauktus un sedlus un
ke pšilvi dakīri čhaij te lel la, te
apsolījās jāt pie atraitnes mātes meitas un ņemt viņas un aizbēgt, uz
nāšēl ano vār cudzo svetos, Te jake jov kerdža sir oblijapes.
citās svešās zemēs, un ta viņš ari darija ka bija solījies.
Lija peskirja vidikhļa te nāšča ane dūr cudžo phu te, doi džividža hāra berša peskīre miļonasa. Dodžividža čhāven te čhāvenge čhāven.
Paņēma savu izredzēto un aizbēga tālu svešā zemē, tur dzīvoja ilgus gadus ar savu izredzēto. Piedzivoja bērna bērnus.

15

Vār phenena da paramiša, so Džadžoske
Citi stāsta šo pasaku ka ?
čhāvo pomeija te zaras garudle.
dēls paģīda [paģība] un tūlīn apbēdīja.
Ano trito dīves jov atklišča rati ke pšilvi dakīri čhaij kedi nasis lakīri
Treša dienā viņš atjāja naktī pie atraitnes mātes meitas, kad nebija viņas māte
daij khēre, te dija goli: ušti te zauri tut
mājas, un sauca: celies un labi saģērbjies [saģērbies]
File1389-04-10
Transcribe text
Date of submission22.02.1933
TitleDžadža dēls un atraitnes meita
Genrefolklore of other nationalities
folk tale of other nationalities
LanguagesLatvian
Roma
CollectorJānis Leimanis
Files
Keywords
Isis jekvar rom džadžos te isis
Bija reiz čigāns ? un bija
leske jek jedženo čhāvo bāro bā-
viņam viens vienīg dēls liels no
ribnastir zoralo zorjasa šukar šukasa
auguma specīgs spēkos skaists ar skaistumu
godžāro godžasa isis nin godno so
gudris gudrībās bija ar vērts koc
ločija džadžoske jek feņu dasav isis
dzimis ? viens tikai tāds bija
ano svetos. Dojavdža dīves so isis
pasaule. Atnāca diena ka bija
podufinen, džadžoskīre čhaveke romņa.
padomāt ? dēlam sievu.
Zagīne, džadžos peskīre romņasa ob-
sagāja ? ar savu sievu ap-
rakirenpen čhāveske romņa roden.
runāties dēlam sievu meklēt.
Džadžos phenela peskīre romņake,
? teic savai sievai,
Čhebi das džinen romenge, vaš dava.
vaidzes [vajadzēs] dot zināt čigāniem, par to.
Zakherdža džadžos romengīre phure-
saaicināja ? čigānu veca-
dīren, te phenela lenge: "mil mānu-
jus un teic viņiem: mīlie cilvē-
ša", mangas Tumen kēren tumenge.
ki, lūdzu Jūs dariet Jums
kokorenge do mištipen, den sāral
pašiem to labu dodiet visur
znač so čhebi romane čha, vaše mīre
ziņu ka vajāga čigānu meiču priekš mana
čhāveske te lake čhebi jāl dasajake sav
dēla un viņai vajāga būt tādai kāds
isi mīro čhāvo sobi jone dujendir
ir mans dēls lai viņi no diviem
jān jek, te lengīre čhāve sobi jān
būtu viens un viņu bērni lai būtu
dasai pat saij jone kokore isi,
tādi paši kādi viņi paši ir,
te ja Tumenge isi džinibnaskīri
un ja Jums ir zinama
togi dasaja, mangas Tumen keren mange džindlo.
tāda, tad lūdzu Jūs darat man zināmu.
Pošli da rakirben sāre radikhlepen te
Pēc šīs sarunas visi saskatijas un 
ni kon, ni lav našmijandija rakirel
ne viens, ne vārda neiedrošinājas runāt
ne džadžos halija so sarenge lenge
bet ? saprata ka visiem viņiem
isi džinli ne našmijinena phenen
ir zinama bet neiedrošinajas teikt
togi džadžos ušča opre te rakirla,
tad ? uzcelas augšā un runā,
džinav mīre pšala so Tume kamena
zinu mani brāļi ko Jūs gribat
mange phenen, do bogoskīre pšilva
man teikt, to nabaga atraitnes
dakīre čha saji isi džindli sāre svetoske.
mātes meitu, kuŗa ir zināma visa pasaule.
Ne me Tumenge rakirava, so romni
bet es Jums saku ka sievamīri te jake me, kamasa barvale 
mana un ta es, vēlamies bagato
romeskīre čhā saji isi nadūr men- 
čigānu meiču, kuŗa ir netāļu no 
dir ane karčma. Romengīre phuredīr 
mums krogā. Čigānu vecaji
an jek glos dīne goli: lači Joi isi,
viena balsi sauca: laba viņa ir,
ne godžasa te bučasa, nāni godno
bet ar prātu un darbiem nav vērta
tīre čhāveske, ne jake so Tume, dād
tavam dēlam, bet ta ka Jūs, tēvs
te daij, la, kamena togi Joi mejāl
un māte, viņas gribat tad viņa lai butu
Tumāri bori.
Jūsu jauņuve.
Šunen mīre mila  
Klausaities [klausāties] mani mīlie
pšala. Čhāvo mīro, umbladžola vaše
brāļi. Dēls mans, kaŗjas [karas] pēc
bogitko romane pšilve dakīre čhake.
nabaga atraitnes čigānu mātes meitas.
Pošļi da rakirbena sāre gīne, svako
pēc šām sarunām visi gāja, katris
pe peskīri rīg. Džadžos kherdža peskīre
romņa te rakirla lake, so me keras
uz savu pusi. ? sauc savu sievu
ta rakirla lake, so me keras
un runa ar viņas, ko mēs lai daram,
sāre romengīre phuredīra dodžindle
visi čigānu vecaji piezīst
so pšilve dakīri čhaij isi locini vaš
ka atraitnes mātes meita ir dzimusi priekš
māre čhāveske. Daij šunindoi dova
mūsu dēla. Māte dzirdēdama to
gijasis telle godžatir. Joi rakirla peskīre
būtu nogājusi no prāta. viņa runa savam
romeske: mīro milo romoro mejačhel
vīram: mans mīlo vīriņ laipaliek [lai paliek]
žin taša, togi me tuke so fididīr phenava.
līdz rītam, tad es tev ko labāki pasacīšu.
Tašarlatir tikni zorica, javdža ko džadžos
Rīta mazā gaismiņā, nāca pie ?leskīri romni, te phenela leske: dikta
viņa sieva, un teic viņam: skaties
me da dīves dosikavava so da lazarji,
es sodien pieradišu ka šie (?)
zliņi nāni godna mīre čhāveske te jake
atkritumi nav vērti manam dēlam un ta
pat me dosikava mīre čhāveske dokokoro.
Džadžoskīrī romni čhudža zaden sivones.
? sieva pavēleja aizjūkt [aizjūgt] zilo.
Džadžoskīro čhāvo halija so daij leskīri
? dēls pamanija ko māte
kamela kerel. Gija ke joi, te mangela la:
grib darīt. Gāja pie viņas, un lūdza viņas:
mīri milo dajori phen mange šmales
mana mīļa memiņ teic man droši
so tu kamesa keres me tuke pomoži-
ko tu gribi darīt es tev palīdzešu
nava, tu džines so me vašti būt so
tu zini ka es varu daudz ko
vikerav, dova so vār mānuša
izdarīt, to ko citi cilvēki
nakamena kanden, daij leskīri no-
negrib ticēt, māte ..
mukša šēro pomišlidža te phenela
nokāra galvu padomajusī un teica
mo čhāvo! tu džines so me tut
mans dēls! tu zini ka es tevi
miļinava sir mīre jakha, te me
mīlu ka savas acis, un es
merava ja feņu me dolav šunav
miršu ja tiko [tikko] es dabūšu dzirdēt
so tuke džala hindes. Čhāvo lakīro zaras otphendža:
ka tev iet slikti. Viņas dēls tulīn atbildeja:
Mīri milo dajori, džinav so tu
Mana mīļa memiņ [māmiņ] zinu ka tu
man miļinesa te me tut naku-
mani mīli un es tevi nema-
tedīr miļinova sir tu man, te
zāk mīlu ka tu mani,dosikavava dova, so me lava
pieradīšu to, ka es ņemšu
mange, lačo te milo romņa te
man labu un mīļu sievu un
tuke borja fidedīr čhatir tirjatir.
tev jaunuve labaku par pasas meitu.
Togi daij phendža; ne šun, so me
Tad māte teica; nu klausies, ko es
kerava, da dīves beļveļa me džava
darišu šinī dienas vakarā es iešu
(pie) ke barvele dadeske čhai te nin
ke do barvele dadeske chai te nin
pie to bagato tēva meitu un ari
ke do bedi, bogitko dādeskīri čhai,
pie tas sliktās, nabaga teva meitas
riskirava mīri pharuni nevi jandraka
pārplesīšu mana zīda jauno svārku
te (dava) džava ane māri karčma
un iešu mūsu krogā
te dava do barvali lači dādeske čhake
un došu tai bagatai labai teva meitai
me zasuvel. Džava jake pat ke do bogitko
bedi dādeskīri čhai an do tokos, te nin
lai sašuj. Ešu [iešu] ta pat pie tās nabaga
sliktās tēva meitas iekš tās rijas, un ari
dava mīri purani jandraka zasuvel
došu manus vecos svārkus lai sašuj,
togi pošļi dova janava te dosikavava
tad pēc tam atnesišu un pieradīšu
saij isi lači te saij isi hindi, džuli
kāda ir laba un kāda ir slikta, sieviete
te nin pophenava sir lačom lengo khēra-
(tuno) un ari pasacišu ka atradu viņu mājas
tuno, togi tu mo čhāvoro haļosa kona tu
vietu, tad tu man dēliņ sapratīsi kuŗu
meles romņake. Čhāvo porikirdža dake.
lai ņemtu par sievu. Dēls pateicas mātei.
Čhāvo pošļi dova nikoneske nadžini kin-
Dēls pēc tam paslēpšu [paslepus] nopirka
dža tikne sujorja te pharune thava te
mazās šujamādatas un zīda diegus unbičadža pšilve dakīre čhake ano tokos.
aizsūtija atraitnes mātes meitai rijā,
te phendža megaruvel, sav molos
un teica lai uzglābā kādu reiz
čhebini. Džadžoskīri romni čhudža
vajadzēs. ? sieva pavēlēja
meraden sivones, te bešča te gija.
lai aizjūdz zilo, sēdās un aizjāja.
Beļveļa gija ane karčma ke barvali
Vakarā iegāja krogā pie bagatās čigānu meičas ar pārplēstu svārku
romeskīri čhaij pšriskirdi jandrakasa te mangela: mīri milo čhojori
un lūdz: mana mīļa meitiņ
zasu mange mīri khangirjakīri jan-
sašuj man, manus baznicas svārkus
draka riskirdžom ke tu javindoi piri
kuŗus parplēsu pie tevis nākdama pāri
bār ļipindoi. Barvali dādeskīri čhaij
sētai kāpdāma. Bagāta tēva meita
lija bāri suvibnaskīri suij te grubo
paņema lielo šujamo adatu un rupju lina diegu un nedaudz sadiedzejusi [sadiegusi]
ļenitko thav te nabūt zasudža te phendža kana isi lačes, fididīr našti
un teica nu ir labi, labaki nevar.
Džadžoskīri romni tirdija telle phāruni
? sieva izģērba zīda jauno
nēvi zasudli jandraka te garudža krig.
sašūto svārku un noglābāja.
(togi gija ano tokos purani paruni jandrakasa, saji isis pšeriskirdi opratunestir žin telle)
Togi gija ano tokos ke do bogitko dake
Tad iegāja rijā pie tās nabāgu mātes
čhaij, te rakirla lake le da purani
meitas un saka, viņai: ņem šos vecos
jandraka te sir biļisir zasu, joi zaras
svārkus un ka neka sasuj, viņa tulīn
zarodija pharuno thava te tikni suij
uzmeklēja zīda diegus un mazo adatute mangja džadžoskirja romņa meviur-
un lūdza ? sievu laizģērbj [lai izģērbj] 
jel riskirdi jandraka, ne džadzoskīri
plēstos svārkus, bet ?
romni rakirla lake, na jake pat pe 
sieva runa viņai, ne ta pat uz
mange sir bilisir zasu, joi dova ker-
manis ka neka sašuj, viņa to
dža sudža pe lake ne jake zasudža
darija šuva uz viņas neizģērbtus bet ta,
so čhebandija mišto dikhes sobi lathes
sašuvusi ka vajadzēja labi ieskatities.
Džadžoskīri romni togi obdikša lako
? sieva tad apskatijās viņas
khēratuno. Tokos isis čistes višulado te
dzīves vietu. Rija bija tīra izslaucīta un
ružensa vitrušume te brezensa vičhudlo sāral isis čisto. Isis lake tikne pšalore
ar rozēm izkaisīts rijas klons un ar berziem izpuškota. Bija ari viņai mazi brālēni.
te pheņorja ne sāre jone mištes uzrikir-
un masēnes [māsīcas] bet visi viņi labi apkopti
de. Javdža khēre džadžoskīri romni, ne
Parbrauca mājas ? sieva, bet
peskīri čhāveske, bogitko pšilve dakēre
savam dēlam, trūcīgo atranes [atraitnes] mātes
čha namukša lell romņake. Čhāvo
meitu neļāva ņemt par sievu. Dēls sasli-
zanasvalandija tugatir te nahāra pošļi
ma no sirdēstiem [sirdsēstiem] un neilgi pēc tam
dova meija. Jek rat, zaras pošļi lesko
nomira. Vienā naktī tulīn pēc viņa
meriben, keļi isis pšilve dakīri čhaij
miršanas, kad bija atraitnes mātes meita
ano tokos jedženi khēre tikne čhāvo-
rijā viena, ar maziem bērniņiem mājā.
rensa do molos rati otklišča džadžoskīro mūlo čhāvo pe sivone henštos greske, ano tokos ke bogitko pšilve
Tanī reizā naktī atjāja mirušais dēls uz zila, lepna zirga, rijā pie nabāgadakīrī čhaij te rakirla lake jov sigo
atraitnes mātes meitas un runa, nāc ātri
beš pal mīro dumo te nāšas mīre
sēdies aiz manas muguras un muksim
dādestir. Me tut miļina te našti ha-
no mana tēva. Es tevi mīlu un nevaru
redīr be tīro džīvav. Jov signedīr te beš.
bez tevis ilgāki vairs dzīvot. Nāc ātrāki un sēdies.
Džadžoskīro čhāvo nameija ne feņu pomeija, Ušča opre trunatir te
? dēls nebij miris bet tikai paģībis, uzcelies no zārka un tūlīn pēc tam
Vilidžija peskīres sivo henstos čhudža
izveda savu lepno zilo zirgu uzlika
les savaris te zen te oblijapes kļeļ
viņam iemauktus un sedlus un
ke pšilvi dakīri čhaij te lel la, te
apsolījās jāt pie atraitnes mātes meitas un ņemt viņas un aizbēgt, uz
nāšēl ano vār cudzo svetos, Te jake jov kerdža sir oblijapes.
citās svešās zemēs, un ta viņš ari darija ka bija solījies.
Lija peskirja vidikhļa te nāšča ane dūr cudžo phu te, doi džividža hāra berša peskīre miļonasa. Dodžividža čhāven te čhāvenge čhāven.
Paņēma savu izredzēto un aizbēga tālu svešā zemē, tur dzīvoja ilgus gadus ar savu izredzēto. Piedzivoja bērna bērnus.