KruojumsAutobiogrāfiju krājums
KolekcijaĪss dzīves stāsts. Sākts 1944. g. augustā
Atslāgvuordi
Atšifrēja Zane_Bicevska
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots 2019-07-01 17:04:15
Atšifrējums

devās kantorī. Tur viņi uzrādīja savas produktu kartiņas un saimniece nogrieza kuponus, saņemdama naudu. Pircējs saņēma zīmīti uz kuŗas bija rakstīts kas izsniedzams. Vai nu ogles vai kartupeļi un daudzums. Tad nu es izdevu. Būdams diezgan kustīgs, pateikdams kādu glaimu un maisu ielikdams ratiņus bieži vien saņēmu no pircēja dzeramnaudu vai kādus smēķus. (Vāciešiem gandrīz katram bija mazi ratiņi, kuŗos varēja pārvilkt smagākas lietas.) Pati saimniece man maksāja ar lielām pūlēm tikai 5 markas nedēļā. Ar dzeramnaudām salasiju otras piecas dažu nedēļu pat 10 markas. Naudu jau nebija še kur likt, jo izdošanas še nebija nekādas iespējamas. Reizi nedēļā aizgāju uz kīno un un ja bija iespējams svētdienu pavadiju alus veikalā, sūkdams pa 20 feniņiem kausu "alus". Ar svētdienām parasti bija tā, ka vajadzēja jau pirms pusdienām pazust no mājām, citādi vienmēr radās kāds darbs. Tā vienu svētdienu atbrauca viens ar smago mašīnu un man vienam pašam bija tā jāpiemet ar oglēm. Dabīgi ka saimnieks tādu pircēju nedzina prom kaut arī bija svētdiena. Un lai gan man šī diena bija brīva, tad tā ka biju viens no strādniekiem mājā tad šim uzdevums piekrita man, jo saimnieks pats nekur roku nepielika. Un man pāris stundas no dienas šā bija galā, pie kam pusstundu pēc tam bija jālamājās ar Gerdu lai dabūtu siltu ūdeni ko nomazgāties.Pats pie svēršanas nebiju muļķis. Devu pircējiem preci virs svara ar kilogramiem - tad ja pa savu laipnību saņēmu pretī no viņiem maizi jeb cigaretes. Moraliski tas varbūt nebija attaisnojami, bet tā ka redzēju kā iedzīvojas saimnieks un kā viņi mani izdzina - tad sirdsapziņas pārmetumus nejutu. Par viņa iedzīvošanās kāri varēja spriest no tā vien ka viņiem gadu atpakaļ amerikāņi bija sadedzinājuši automašīnu - to sašaujot no gaisa. Un tagad gads vēl nebija apkārt, kad viņš jau bija iegādājies jaunu mašīnu. Tāpat nepietika viņam ka biju nostrādājies pa dienu, bet cēla augšā mani naktī, kad atbrauca kāda mašīna kuŗa bija jāizlādē.
Ar saviem līdzcilvēkiem satiku diezgan labi, vislabāk gan ar istabas kaimiņu Grigoriju. Arī ar Gerhardu varēja iztikt. Turpretī ar Gerdu sadzīvot galīgi nevarēja.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.