KruojumsAutobiogrāfiju krājums
KolekcijaDainas Rozenblates Atmiņu zīmējumi
Atslāgvuordi
Atšifrēja ed.gars
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots 2019-02-21 21:45:33
Atšifrējums Kāds cilvēks pazaudējis savu galvu šeit, neticis pētīts, kāpēc tikai galva? Vai tā savas zemes aizstāvēja, vai ienaidnieka galva? Vai muižas vagara nosista strādnieka galva? Visa mūsu zeme pilna ar nezināmiem kauliem, ar dzīvotām un nedzīvotām dzīvēm.
Mums bērniem šeit bija aizliegts vieniem nākt. Neskatoties uz visiem noliegumiem un bailēm, tomēr reiz bijām spiesti pārkāpt šo aizliegumu. - Reiz pusdienas laikā saņēmām dūšu un tur gājām.
Lieta tāda, ka dzirdējām tantiņu stāstot tēvam;
kaķenītei Boltei esot bērni, laikam vecajā rijā. Lai nu novācot, kur gan rudenī tos likšot kas gan tik vēlā laikā vairs vēlēšoties ņemt mazus kaķēniņus. Bija vasaras beigas. Labība nokulta. Pie rijas stāvēja daudzas lielas salmu kaudzes, kuras nebija saliktas šķūnī. Tur vajadzēja atstāt brīvu vietu lauksaimniecības mašīnām, kuras tur novietoja pa ziemu. Gar vienu šķūņa malu tomēr bija nolikta salmu slikte, uz tās vienīgi varēja būt tie kaķēni. Tēvs visā visumā bija maigas dabas cilvēks, bet viņam kā mājas saimniekam nācās paveikt šos melnos darbus. Liekas, tas viņam ļoti nepatika. Un tā tajā pašā dienā un brīdī viņš tur neaizgāja. Pie lietas ķērāmies mēs - uz karstām pēdām. Zinādami, ka kaķēniņus, kad viņi būs paaugušies, ar vaļējām acīm, tos neviens vairs neaiztiks. Uzdevums vienkāršs - Atrast kaķīšus un paslēpt tos, kamēr tie paaugās. Par tālāko nedomājām, kur viņus liks. Lai dzīvo visi mūsu mājās, būs jautrāka dzīvošana. Bolte mums ļoti uzticējās. Laikam nojauzdama labos nodomus, kad mēs to pabarojām un nolikām uz rijas ceļa, viņa steigšus devās turp. Atlika tikai sekot. Uzkāpusi sliktē tā aizveda mūs uz pažobeli, kur gulēja veseli seši mazulīši. - Balti, melni, raibi, un tik skaisti ņaudīši. Ātri noturējām apspriedi. Nolēmām tos paslēpt salmu kaudzēs. Kaudžu vidū, nepieejamākā vietā izrakām aliņu, kurā ielikām mazos kaķa bērnus. Bolte uzticīgi mums sekoja mūsu izvēli atzina pilnīgi pieņemamu. Palika mierīgi guļot ar saviem mazuļiem.
Vēlāk dzirdējām, ka tēvs stāstīja: viņš esot izmeklējies nevarot atrast, kur Bolte bērnus apslēpusi. Mēs klusējām un izlikāmies neko nezinām. Šad tad klusām pa pusdienas laikiem aizskrējām paskatīties, kā mūsu lolojumi jūtās.
Kādu vakaru, kad pie pienmājiņas kāsām pienu, uz savu kārtējo piena bļodiņu ar putām, Bolte bija nolēmusi atvest visu savu saimi. Mammai un tantiņai par šausmām, bet mums par lielu prieku, kaķenīte nāca pa rijas kalniņu atskatīdamās, reizēm apstādamās, ņurkstēdama, saukdama tai sekot visus savus sešus bērnus. Tie viņai, cik nu katris spēja raiti sekoja. Beidzot viss jauki beidzās. Netikām pārāk rāti. Noteica nu gan: "Ak, tu palaidņi, jūs jau laikam viņiem palīdzējāt!" Mēs priecīgi izstāstījām, ko viņu labā bijām darījuši. Kaķēni palika dzīvot pienmājiņā. Saulītē tie visi spēlējās palēkdamies un kūleņodami. Cilvēki garām braucot tos bija ievērojuši un visus paņēma audzināšanā uz dažādām mājām. Viens vienīgs, pats skaistākais balts runcis palika pie mums pašiem dzīvot. Viņš nodzīvoja ilgu mūžu, te klaiņodams, te atkal atgriezdamies. Bolte tam lielam slīmestam pat pienesa pelītes, kad viņas bērneļi kārtējo reizi bija pazuduši. Ne katrreiz to nosargāt. Beidzot runcis vairs nepārnāca no saviem klaiņojumiem. Vai nu sveši suņi vai lapsas to bija satikušas. Pārāk skaists un tālu mirdzošs bija viņa baltais kažoks.
Vēlāk, kad es un Lauma jau dzīvojām Rīgā un brālis palika vienas mājās, kaķenītes bērni pazuda arvien biežāk. To redzēdama tā reiz sadomāja, ka vislabākais būtu, ja viņa bērnus laistu pasaulē tieši brāļa gultā. Viņas uzticība, mums bērniem, bija tik liela. No šī gudrā pasākuma gan nekas nebija iznācis. Brālis stipri satraucies. Piesteigusies tantiņa un kaķenīti aiznesusi uz kūti, kur atkal bērneļi pazuduši. Tā kā baltais runcis, viņas palaidnīgais dēls bieži vien atradies savās apgaitās, tad Bolte vismaz brāli apgādājusi ar savam noķertajām pelītēm. Tikai viņš arī

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.