KruojumsAutobiogrāfiju krājums
KolekcijaSilvijas Gruntes dzīvesstāsts "Gals un sākums"
Atslāgvuordi
Atšifrēja DainisP
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots 2019-09-12 16:22:21
Atšifrējums

nelabumu, ka šķita jākāpj ārā un jāiet kājām. Bet māmiņa lūdz paciesties, vēl tikai mazu gabaliņu izturēt. Pie Sātu pienotavas ir pietura ar sagaidītājiem. Redzot mīļo draugu sunīti Musi un vectētiņu, pāriet viss nelabums. Pāris simts metru un viņi ir mājās. Tuvākās dienās viss jāapskata, jāpārbauda, vai viss pa vecam un nekas nav mainījies. Un tiešām pļaviņā tāpat kā pagājušā gadā zied violetais bezdelīgactiņu paklājs ar augstiem sviest pureņu puduriem, kas izskatās kā dzelteni cālīši, tik daudz rozā laimīšu, kuras gan sauc arī par dzegužpuķēm, un Silvija domā, ka zina kāpēc. Dzeguzes tajās puķēs mēdza spļaudīties, vai gan citādi tās būtu tā apspļaudītas. Liels prieks par atkal satiktiem un sadzirdētiem putniem. Silvija tic, ka tie ir tie paši pagājušā gada cīruļi, kas tepat virs galvas savu dziesmiņu: „Vīrs, vīrs svīķurbīts”- velta tikai viņai. Mazā graciozā cielaviņa viņu atceras, vai gan citādi tik droši tuvotos? Mājas strazdu būrīši uz kūtiņas jumta visi aiz ņemti, un, tik interesanti vērot strazdu ģimeņu darbošanos. Pie kūts durvīm pārdroši mūrē sev ligzdiņas, tikko atlidojušās bezdelīgas, nu gluži kā no pasaku grāmatas par „Īkstīti”. Tik daudz ko vērot un iztēloties!

Tomēr arī rotaļām ir savs laiks. Skalu cilvēciņus var ietērpt vis brīnumainākos tērpos gan māllēpeņu lapu samtā, gan apses lapu brokātā, gan dievkociņa mežģīnēs, tik daudz lapu, tik daudz ģērbu! Līdzpaņemtai lellei te nav ar ko lepoties. Nav robežu izdomai, jo katrs čiekuriņš, akmentiņš ,vai kārklu vica, rosina iztēli, un rotaļa gatava. Ja vecmammai kūtiņā tikai viena gotiņa, Silvijai ir vesels ganāmpulks no salasītiem čiekuriem, kuru tuvējā mežiņā netrūkst. Stalti, jo stalti ir kārklu klūgu kumeļi, gan koši sarkanbrūni, gan zeltaini un pelēkzaļi un, ja piesien vēl vectētiņam izprasīto diegu grožus, tad zirgu skriešanās sacīkstes var sākties.

Ar laiku arī draugi sarodas. No Sātu pienotavas Manguļu Agucis, bet droši vien Agris, jo Agucis tikai mīļvārdiņš, bet no Sātu kroga veikala Milleru Ilmāriņš ar saviem koka stumjamiem divriteņiem itin bieži dodas ciemoties uz Paegļiem. Tas ir tuvu, un lielceļš tajos laikos nav bīstams. Ciemiņi parasti ierodas ar pašu lasītiem puķu pušķiem un uzstāj, lai saņēmēja pasaka, kurš smukāks. Jau agri mazajai dāmai jāmācās būt taktiskai un diplomātei, lai mazie kavalieri nesaķīvētos un varētu sākties iecerētās rotaļas. Puķu pušķi tiek salikti trauciņos un Musīša būda tiek vēl papildus izrotāta. Spēlēt veikalus drīz apnīk, tad var auļot ar kārklu vicām.

Interesanti ir kopā plunčāties pa Abavu, kur puisēniem izdodas noķert arī kādu zivi, bet Silvijai tīši vai netīši tās no tīkliņa palaist brīvībā. Tad draudzībai uz kādu laiku ir beigas. Bet atmiņas par zvejošanu ar tādu ierīci, ko sauc par kabi, ir ļoti patīkamas. Kabi, tādu divspārnu tīkla ierīci, apkalpo trīs vīri. Kabe pieder vectētiņam un zveju, parasti sestdienas vakaros, organizē viņš. Dažreiz skaistos, siltos vakaros, gar krastu vērot zveju, atļauts arī Silvijai un mammai. Pirmās zivis met krastā skatītājām, kas skaļi kliedz no sajūsmas. Vēlāk, kad nakts rasa sakrīt zālē un kļūst tumšs, mammucītis ved Silviju mājās, bet zvejnieki

9

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.