KruojumsAutobiogrāfiju krājums
KolekcijaImanta Jansona dienasgrāmata
Atslāgvuordi
Atšifrēja Kirmis
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots 2019-06-12 23:12:04
Atšifrējums līdz mūsu attiecības bij atkal agrākās un mēs sirsnīgi smējam par visu notikušo. Brītiņu sēdējam jūrmalā. Stāstīju meitenei kādreiz lasīto romānu "Guntis un Daila", kuru iesāku stāstīt jau iepriekšējā vakarā. Braucam mājā. tad.
Svētdien 1.augustā
Pēc ilga laika vēstule no Elainas.
Mīļais draugs!
Tavu vēstuli un foto saņēmu 14.V. Tā sagādāja man daudz, daudz prieka, ka tīri nemanot acīs iemirdzējās asaras kā arvien, kad domāju par Tevi, jo tā draudzība un mīla, ko dāvāju Tev nezudīs nekad, kaut dzīve mūs šķirs uz mūžu.
Tu zini kā Tevi mīlēju. Tā mīla nav zudusi, tā kvēlo vēl arvien. Ir mirkļi, kad šaubos varbūt man jāatsakās no Tevis un jāmēģina saprast cits cilvēks.
Tagad cenšos visus atgrūst, jo atzīstu mīlēt tikai vienu. Vīrieši gan saka, ka es esot jocīga un nesaprotama, jo nevarot saprast no kā es dzīvē vados. Bet avr arī dzīvot no gaišām siltām atmiņā ko nevar atņemt neviens
Tā dzīvoju, mīlēdama dzīvniekus darbu, kaut arī tas sagādā nogurumu, neveiksmes. Bet no kļūdām jāmācas un labāk vairāk mācīties jaunam nekā vecam. Tādēļ daudz nebēdāju.
Tagad pie mums dzimtenē jau klāt vasara.. Sakas siena pļaušana. Visu laiku bij stipri lietains, bet šodien kā svētdienā spīd spoža saulīte. Sāk ziedēt manas rozes, tik nav ar tam ko pušķot. Tā patreiz ir pie mums.
Tad to fotografiju nodevu Butiņas brālītim pagājušā nedēļā. satiku viņas mammu. Tā teica ka viņa negribot ar Tevi vairāk sarakstīties. Citādi viņiem klājas labi.
Patreiz neraksti arī man, jo nezinu savu jauno adresi. Kad dabūšu pastāvīgu adresi, tad tuliņ rakstišu.
Neaizmirsti - atceries!

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.