KruojumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaŪziņu pamatskolas vākums
Atslāgvuordi
Atšifrēja Emis
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots 2016-05-16 22:09:45
Atšifrējums

54

Nu licis šaut, domājis kad nu žīdi kritis gar zemi tad ievelsies upē. Bet žīdi nav vis muļki nekrīt vis gar zemi, bet šauj ka šauj. Nu dženeralis saprot gan kad ir krāpts. Sāka no tās dienas zīdus ar ņemt rekrūšos.

54,80.

Žīda nelaime.
Kadreiz vecs žīds saticis vienu kungu un sācis žēloties, ka grūti laiki esot un maza peļna iznākot, ļaudis esot dikti gudri un uz veca, kads es esmu vairs neviens neklausas. ''Un kas tas trakākai'' vins sāk kungam sūdzeties. ''Manam dēlam Joskem bij ieks tam bezkrūtene jaaiziet.''

54,81.

Vienreiz iebraucis žīds. Ar klibu, mazu zirģeļi, bet tādu vezumu nopakājis, ka tik turies. Tanīs majās bijuši brīnum unstelīgi puiši, uz visādam negantībam gatavi. Kamēr žīds pa iekšu ņemās savu preci lielīdams un solīdams

55

tikmer puisi pācēluši žīda paunu uz augšu un ielikuši ratu apakša lielu akmeni. Kā nu žīds nāk ārā lai brauktu, puiši smejās vederus sanēmuši. Kas ir. Žīds sēzas uz vezuma augša, sacert labi zirģelim ar pātagu un nu brauks. Bet zirģelis, nenovietas, un eparko sit vai nost. ''Ui, ta māj' ir apburte!'' ui cugvaltes, ui cugvaltes!'' žīds bļauj un parmet krustu. ''Lai Dievs mane pasarg' no tādem kibelem!'' Nokāpj ost, nu kustēs gan tā lēnām uz priekšu. Un ta žīds aizbrauc solīti pa solītim. ''Redz ka nu rāpjas, tikpat kā uts!'' puiši noņirgajās.

55,82.

Tas bij labus gadus atpakaļ, es biju tad tik kadu gadu astoņu, vai deviņu, labi neatminu. Es dzīvoju Platonieku Rumpjos. Tad vēl tur ittin vecais saimnieks dzīvoja, ar jau bij baltu galvu. Aiz mājām bij dārzs un aiz sētas auga vec, vec vītols. Tur mēs bērni dikti

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.