0012-Uzinu-pamatskola-1-0043
AtšifriejaEmis
Pabeigts
Apstyprynuots
Lobuots2016-05-16 22:30:53
Atšifriejums

58

jau vēls un ku ta tumš, pāra soļus tik vareja redzet. Kā nāku pie tāda tiltiņa, apskatos atpakaļ un ko domā, redzu uguns strīpiņa nevisai gara un ar nevisa plata, kustas man pakaļ. Es apstajos un skatos, vai ta nepienāks tuvāku. Bet nekā, šī ar stāv, un varbūt soļus desmit no manīm. Paejos viņai pretim, šī iet atpakaļ, eju es uz otru pusi, uduntiņa [uguntiņa] man pakaļ. Es ta sabaidos un sāku skriet, klupdams un krisdams, atskatos uguntiņa skrej man pakaļ. Un ta es vienas bailēs parnācu līdz pat mājām, bet uguns man uz pēdam pakaļ. Pārgājis māja, mājnieki brinās kur es ta esot cīnījies kad ta esot piekaitis un nosvīdis. Pastastu stāstu viņiem ka mani uguns ķēruši. Majnieki pasaka paldievs Dievam ka esot izbēdzis jo ta esot kāda briesmekla dvēsele, kas tagad ķerot cilvēkus un kurus noķer tie jaiet lidz

59

uz elli. Ta gandrīž es tiku vella nagos.
Teicēja: Lavīze Mītrin.

59,84.

Kad aitas cērp tad azaidā jāvāra biezputra, tad aitām aug bieza vilna.

59,85.

Ja meitas grib kādu ieceretu puisi pa vīru dabūt, tad ir jadara tā, kad cērp aitas, tad tai meitai pašai janocērp tekuļa kulīti, tā villiņa jāsagrauzdē, un tam puisim jāiebāž nepamanot kabatā. Tad tas pusis ar paņem.

59,86.

Kad vērpj, kārš, ada vai vilnu plucina tad nekad nedrīgst est, jo tad drēbes dikti ēd kodes.

59,87.

Vakarā, zinams tik vairāk ziemas vakarā. Kad ir svece aizdekta, ja tad ap uguns liesmiņu
Fails0012-Uzinu-pamatskola-1-0043
Atšifrēt tekstu
KruojumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaŪziņu pamatskolas vākums
Atslāgvuordi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.