0012-Uzinu-pamatskola-2-0054
AtšifriejaKristiana
Pabeigts
Apstyprynuots
Lobuots2016-04-16 18:46:35
AtšifriejumsKamdēļ jūras ūdens sāļš?
Vecos laikos dzīvojusi veca atraitne. Viņai nebijis nekā ko ēst, un pelnīt nespējusi. Nagi-ko tur vairāk teikt! Bet te vienu dienu nabadzīte itin nejauši satiek Laimes māti. Ko nu gaidīt! -tūdaļ klūp klāt un lūdzās ar asarām lai palīdzot. Un tas līdzēja Laimes māmiņa iedod tādas savādas dzirnaviņas, pamācīdama :"Ja tev kas aptrūkst, saki tikai tos vārdus'' ''Riņķī, riņķī dzirnaviņas, tūļiņ miltus malt!''-būs pārtika papilnam, un ja gribi dzirnaviņas apturēt tad saki :''Mierā, mierā dzirnaviņas, diezgan bija malts!'' Nu bijis atraitnei pārtikas diezgan. Bet pēc kāda laika gadījies skauģis; kāds jūras braucējs- ieklausījušies par tādām brīnum dzirnaviņām-ņēmās bez kādas runas nespējniecei nozagt viņas. Atraikne raud mājās-šis aizbrauc pa jūru ka nolīgojās vien, un iedomājās vai pasauli saķēris, cik laimīgs. Brauc, brauc, iegribās ēst, apskatās, viss ir, tikai sāli aizmirsis mājā: Ko nu gaidīt-tūliņ dzirnaviņām murā "Riņķī, riņķī, dzirnaviņas, tūliņ sāli malt!" Dzirnaviņas griežas, ka put vien. Drīzi jo drīzi sāls diezgan. Nu vajadzētu apturēt. Bet-ka tu izčabējis-aizmirsis atturamos vārdus.  Gan minstās ša gan tā- nevar- kā aizgrūsts. Bet dzirnaviņs pa visu to laiku maļ, ka maļ. Drīzi jau liela sāls kaudze kuģī- vēl jūrnieks minstās. Drīzi kuģis pilns- vēl minstas, sāk ju gandrīz grimt- vēl minstas. Uz vienu reizi grābs šīs dzirnaviņas un sviedīs jūrā: bet sviežot roka samisējās: dzirnaviņas atsitās pret kuģa sienu un pārplīsa vairāk gabalos. Bet gabali tuliņ cits pēc cita un nu maļ pa kaktu kaktiem sāli vien
Fails0012-Uzinu-pamatskola-2-0054
Atšifrēt tekstu
KruojumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaŪziņu pamatskolas vākums
Atslāgvuordi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.