0010-Apes-pamatskola-01-0004
AtšifriejaEmis
Pabeigts
Apstyprynuots
Lobuots2016-03-25 13:55:07
Atšifriejums                                    [10]                26.III.23.            4.
                                               Uķos no Z. Lupaskalnes 70 g. vecas noklausījies E. Lupaskalns.
      Kādreiz uz kuģa divi draugi noderējuši. Viens teicis, ka viņš tikšot pie viņa sievas un otrs atkal, kad ne. Vienreiz tas kungs, kurš teicis, ka tikšot pie biedra sievas, staigājis ļoti bēdīgs. Pie viņa pienākusi veca vecene un prasījusi: par ko šis tik bēdīgs, tad kungs izstāstījis, kā viņš esot noderējis, un kā lai viņš tiekot pie sava drauga sievas. Vecene teikusi, šī viņam izpalīdzot. Kādā lietainā dienā pie pils kurā dzīvojusi tā sieva, kur vajadzējis tam kungam tikt, atnākusi sieva ar raudošu bērnu un lūgusies, lai šo ielaižot pilī. Sulainis arī ielaidis. Sieva ar bērnu palikusi pie tām durīm, kur tā kundze dzīvojusi un kad neviens neredz, iegājusi istabā un paņēmusi kundzes gredzenu, kur bijis viņas vārds iekšā un kapseli kurā bijusi vīra potogrāfija. Vecene to gredzenu un kapsuli iedevusi tam kungam, kuram viņa solījusies izpalīdzēt. Kungs tos aiznesis savam draugam, ar kuru noderējis un stāstījis, ka viņa sieva šim to devusi. Vīrs par to sadusmojis un licis atsaukt savu sievu. Kad sieva atnākusi, viņš to uzreiz iesviedis jūrā. Jūrā zvejnieki vilkuši tīklus un izvilkuši sievieti. Viņi to aizveduši pie krasta un izlaiduši no laivas ārā. Sieva nosēdusies zem resna koka un sēdējusi. Uz koka galotnes uzlaidusies dzeguze un teikusi viena pilsēta tagad no ūdens ejot bojā, bet ja būšot kāds cilvēks kas uzejot kādā augstākā vietā un teicot trīs reiz: Āmen, Āmen, Āmen. Tad tā pilsēta
Fails0010-Apes-pamatskola-01-0004
Atšifrēt tekstu
KruojumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaApes pamatskolas vākums
Atslāgvuordi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.