Dagnija Amtmane-Valdmane

Dagnija Amtmane-Valdmane

Dagna

Tija Katrīna Banga - Mātesmāsa
Teodors Amtmanis - Tāvs
Alfrēds Amtmanis-Briedītis - Tēvabrālis
Voldemārs Valdmanis - Veirs
Jūlija Amtmane - Muote

Dagnija Amtmane Valdmane (1912–1985) – aktrise. Bērnību pavadījusi kopā ar māti un brāli Torolfu Rūjienas pusē. Pusaudzes gados Rīgā apmeklē Vīgneres plastikas skolu. 22 gadu vecumā dodas uz Maskavu pie tēva, Teodora Amtmaņa, lai apgūtu aktiermeistarību. Vispirms apgūst krievu valodu un pēc gada tiek uzņemta Maskavā Dailes teātra studijā. Atgriežoties Rīgā, tiek uzņemta Nacionālā teātra saimē.

Tēvs – aktieris un režisors Teodors Amtmanis (1883–1938), māte – aktrise Jūlija Amtmane (dz. Banga, 1887–1954).

1938. gadā apprecējusies ar scenogrāfu, vēlāko Latvijas PSR Tautas mākslinieku Voldemāru Valdmani (1905–1966).

"Jauna sieva gaidīja pirmā bērna piedzimšanu, kad pirms apmērām 28 gadiem Rīgas jaunā teātrī izrādīja "Helgelandes varoņus". Torulfu tēloja Teodors Amtmanis, viņas vīrs. Amtmanis par lugu bija bezgala sajūsmā un sievai paziņoja: bērnu nosauksim ziemeļnieku varones vārdā, viņa būs mūsu Jordisa.
Bērns izrādījās puisēns un nes Torulfa vārdu, bet pēc gada pusotra, viņam pasaulē sekoja māsiņa. Tā bija tik maza un sīciņa, ka māte pretojās: "Jordisa? Tik liels vārds tik mazam radījumam! Nē." Tā izvēlējās maigāko – Dagnija.
Pagājuši gadi. Dagnija Amtmane tomēr kļuvusi Jordisa. Tur, uz Nacionālā teātra skatuves dēļiem, savā pirmā lielā lomā lugā, kuŗai viņai jāpateicas par savu vārdu. "Helgelandes varoņos" – lugā, kas meitu ne mazāk sajūsmo, kā kādreiz viņas tēvu.
Dagnija Amtmane nepieder pie aktieriem, kas savu skatuvisko tēlojumu pamatā liek ikdienas domāšanu. Viņa dzīvo lomā. Viņa patiesi ir Jordisa, kamēr krīt priekškars un skatītāju kamols teātŗa priekšā izirst.
"Skatuvisko prātu" – labi varētu atvietot ar apzīmējumu – simts, nē, vismaz simts divdesmit procentīgas skatuvnieku asinis. Tēvs – aktieris, vēlāk Jaunā teātra direktors, vēl vēlāk Maskavas Reālistiskā teātra mākslinieciskais vadītājs. Māte viņa ceļa biedre uz skatuves līdz pasaules kaŗa sākumam, vēlāk, ar bērniem palikusi viena dzimtenē, turpina aktrises darbu. Mātes māsa Tija Banga, tēva brālis Amtmanis-Briedis, krustmāte Lilija Štengele, brālis gan pavēlu atklājis, ka teātris saistošāks par kīno, bet pavasarī cer beigt aktieŗu skolu. Teātŗa atmosfēra no pašas bērnības – kā tā lai neietekmētu mazo meiteni Dagniju?"
Kādēļ Dagnijai jāpārvēršas Jordisā? Mūsu Mājas Viesis, Nr. 1, 01.01.1938.

Dagnijai Amtmanei-Valdmanei jau kopš skolas laikiem bijusi vēlme spēlēt teātri, taču skolā to nav bijis iespējams realizēt. Vēlāk jaunā sieviete sākusi apmeklēt Beatrises Vīgneres plastikas skolu, kur stundas ķermeni padarījušas vieglu un vijīgu, taču jūtas un prāts ar deju neapmierinājies. Tad viņa kļuvusi par koristi, kurai reizēm uzticētas arī pāris vārdu lomas, taču arī tas Dagniju nav apmierinājis un jaunā sieviete nolēmusi braukt pie tēva uz Maskavu studēt aktierspēli. Pirmo gadu viņa pavadījusi, apgūstot valodu, kā arī mācoties daudzus aktierspēles noslēpumus no tēva, tad kā brīvklausītāja uzņemta Maskavas Dailes teātra studijā. Jau pēc pusgada Dagnija kļuvusi par ierindas studenti, kā arī saņēmusi izcilniekiem paredzētu stipendiju. Pēc trīs gadiem sieviete atgriezusies Latvijā un sākusi strādāt Latvijas Nacionālajā teātrī kā aktrise.