Jausma Ābrama

Zeltīte

Jausma Ābrama (1912–1994) – tulkotāja. Izglītību ieguvusi Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes Romāņu valodu nodaļā (1930–1944). Tulkojusi no franču valodas franču klasiķu Stendāla, Onorē de Balzaka, Aleksandra Dimā, Prospera Merimē, Žoržas Sandas, Alfonsa Dodē, Emīla Zolā, Anatola Fransa, Romēna Rolāna, Rože Martēna di Gāra, Andrē Moruā, Luija Aragona, Filipa Eriā un Fransuā Moriaka romānus. Franču-latviešu valodas vārdnīcas līdzautore (1957, papildināts un paplašināts izdevums 1973. gadā). Tulkojusi arī no krievu valodas, galvenokārt krievu padomju rakstnieku darbus. Jausmu Ābramu kā tulkotāju raksturo augsta profesionalitāte, izkopta stila izjūta un literārā gaume.

1912: 30. jūnijā dzimusi Jāņa Ābrama un viņa sievas Lilijas Amandas Hedvigas (dzimušas Zvirgzdiņas) ģimenē. Tēvs bijis cepurnieks, māte – kantoriste.
50. gados: bija liegts strādāt izdevniecībā.

Par tulkotāju Jausmu Ābramu
“Jausmas Ābramas tulkojumu kvalitāti nodrošina gan solīdās zināšanas tulkošanas praktiskajā darbā, gan augsti izkoptais talants, gan lielā inteliģence, kas palīdz orientēties jebkurā jomā. Ar ko gan, tulkojot daiļliteratūru, nav jāsaduras! Tulkotājs nevar būt vienlīdz zinošs medicīnā, jūrniecībā, mūzika utt., bet tulkotājam ir jāprot “meklēt rakstos”. Arī to Jausma Ābrama prot. Turklāt viņa ir apveltīta ar smalku stila izjūtu un gaumi.”
Milda Grīnfelde. Citēts pēc: P. P. Latviešu lasītājam. Dzimtenes Balss, 1982, 15. jūlijs.

"Jausmas Ābramas erudīto, asredzīgo, atjautīgo personību vērīgs lasītājs būs uztvēris viņas tulkojumos. Visi, kas tiekas ar tulkotāju, veldzējas viņas bagāto domu, labvēlības, optimisma un humora starojumā. Ik notikums, novērojums, pat pašas piedzīvots negadījums un slimība tiek stāstīti tēlaini, asprātīgi, ar šarmantu rotaļīgumu, un klausītājs tiek apdāvināts ar dzīvesprieku un vitalitāti. Spēcīgi, sulīgi literāro darbu raksturi patīk pašai tulkotājai, un darbā gandarījumu sagādā tieši grūtās, sarežģītās vietas, kad sevi jāurda, kad īstie vārdi jāmeklē, jāgaida, jāuztausta."

Amatniece, Lauma. Īstie vārdi jāmeklē. Karogs, 1982, Nr. 6.

1938: pirmais nozīmīgais tulkojums – vācu rakstnieka Eriha Kestnera romāns "Trīs vīri kurortā" ("Grāmatu Draugs").

Tulkojumi

No franču valodas
1941: Dodē, Alfonss. Karaļi trimdā. Rīga: VAPP Daiļliteratūras apgādniecība.
1945: Voltērs. Rakstu izlase. Rīga: Grāmatu apgāds.
1947: Stendāls. Parmas klosteris. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1949: Aragons, Luijs. Stāsti. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1952: Zolā, Emīls. Žermināls. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1953: Balzaks, Onorē de. Zaudētās ilūzijas. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1954: Franss, Anatols. Stāstu izlase. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1956: Balzaks, Onorē de. Zaudētās ilūzijas. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1956: Stendāls. Parmas klosteris. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1957: Montans, Ivs. Saules pilna galva. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1957: Stendāls. Parmas klosteris. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1958: Aragons, Luijs. Komunisti. (Kopā ar Martu Grantovsku.) Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1959: Dimā, Aleksandrs. Trīs musketieri. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1961: Gārs, Rožē Martēns di. Tibo dzimta. (Kopā ar Eliju Klieni.) Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1962: Mopasans, Gijs de. Mīlulis. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1964: Balzaks, Onorē de. Kurtizāņu spožums un posts. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1965: Eriā, Filips. Busardelu ģimene. Rīga: Liesma.
1965: Eriā, Filips. Samaitātie bērni. Rīga: Liesma.
1965: Eriā, Filips. Zeltītie režģi. Rīga: Liesma.
1967: Dodē, Alfonss. Knauķis. Rīga: Liesma.
1968: Moruā, Andrē. Trīs Dimā. Rīga: Liesma.
1970: Moruā, Andrē. Prometejs jeb Balzaka dzīve. Rīga: Liesma.
1971: Moruā, Andrē. Žorža Sanda. Rīga: Liesma.
1972: Moljērs, Žans Batists. Komēdijas. (Kopā ar Mildu Grīnfeldi, Ēvaldu Valteru.) Rīga: Liesma.
1973: Eriā. Filips. Laiks mīlēt. Rīga: Liesma.
1973: Sanda, Žorža. Konsuela. Rīga: Liesma.
1975: Sanda, Žorža. Grāfiene fon Rudolštate. Rīga: Liesma.
1977: Moriaks, Fransuā. Terēze Dekeirū; Odžu ņudzeklis. (Kopā ar Lūciju Rambeku.) Rīga: Liesma.
1980: Mopasāns, Gijs de. Kāda dzīve; Montoriola. Rīga: Liesma.
1985: Dimā, Aleksandrs. Trīs musketieri. Rīga: Zvaigzne ABC.
1985: Gārs, Rožē Martēns di. Tibo dzimta. (Kopā ar Eliju Klieni.) Rīga: Liesma.
1986: Merimē, Prospers. Kolomba; Karmena. Rīga: Liesma.
1987: Gonkūri, Edmons un Žils de. Žerminija Lasertē; Brāļi Zemgano; Fostēna. (Kopā ar Mildu Grīnfeldi.) Rīga: Zvaigzne.
1988: Eriā, Filips. Busardeli (romānu tetraloģija). Rīga: Zvaigzne.
1992: Sanda, Žorža. Grāfiene fon Rudolštate. Rīga: Korro.
1992: Sanda, Žorža. Konsuela. Rīga: Korro.
1993: Stendāls. Parmas klosteris. Rīga: Liesma.
2008: Dimā, Aleksandrs. Trīs musketieri. Rīga: Zvaigzne ABC.
2013: Dimā, Aleksandrs. Trīs musketieri. Rīga: Zvaigzne ABC.
2015: Mopasans, Gijs de. Mīlulis. Rīga: J.L.V.
2017: Merimē, Prospers. Karmena: Andalūzijas sapnis. Rīga: J.L.V.
2017: Merimē, Prospers. Kolomba. Rīga: J.L.V.

No krievu valodas
1941: Gorkijs, Maksims. Pasakas par Itāliju. Rīga: VAPP Jaunatnes rakstu apgādniecība.
1945: Makarenko, Antons. Pedagoģiskā poēma. Rīga: VAPP.
1946: Birjukovs, Nikolajs. Kaija. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1946: Gorkijs, Maksims. Pasakas par Itāliju. Rīga: Latvijas Laikrakstu un žurnālu izdevniecība.
1947: Gruzdevs, Ilja. Maksima Gorkija dzīve un piedzīvojumi. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1947: Pļaviļščikovs, Nikolajs. Trūkstošais ķēdes loceklis. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1948: Sjomuškins, Tihons. Alitets aiziet kalnos. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1949: Lagins, Lazars. Patents "AV". Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1954: Priļežajeva, Marija. Pie Volgas. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1956: Sjomuškins, Tihons. Alitets aiziet kalnos. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1981: Gorkijs, Maksims. Meitene un nāve; Cilvēks. (Kopā ar Jūliju Vanagu.) Rīga: liesma.

No vācu valodas
1938: Kestners, Erihs. Trīs vīri kūrortā. Rīga: Grāmatu Draugs.

1957: Franču-latviešu vārdnīca. (Kopā ar Ilgu Zandreiteri). Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība. (1973. gadā – papildināts un pārstrādāts izdevums.)

Latvijas literatūra
Latvijas teātris

Dzimšanas laiks/vieta	30.06.1912 Rīga Rīga
Izglītība	1920–1924 Natālijas Draudziņas ģimnāzija Ģertrūdes iela 32, Rīga Ģertrūdes iela 32, Rīga, LV-1011 1924–1930 Rīgas pilsētas 1. ģimnāzija Raiņa bulvāris 8, Rīga Raiņa bulvāris 8, Rīga, Latvija, LV-1050 1930–1944 Latvijas Universitāte Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050 Pabeigtas studijas Filoloģijas un filozofijas fakultātē; studiju virziens: romāņu filoloģija (materiālo apstākļu dēļ – ar pārtraukumiem). 1947. gadā tiek vēlreiz uzņemta Latvijas Valsts universitātes Romāņu valodu nodaļā, lai varētu aizstāvēt diplomdarbu un saņemt padomju varas akceptētu diplomu, jo nacistiskās okupācijas laikā iegūtais netiek atzīts par derīgu.
Darbavieta	1935–1940 Rīga Rīga Tirdzniecības-rūpniecības kamera, kantoriste 1940–1941 VAPP Daiļliteratūras apgādniecība Rīga Rīga Tulkotāja 1942–1942 Rīga Rīga Statistikas pārvalde, jaunākā kancelejas ierēdne 00.11.1944–00.02.1945 Latvijas Padomju rakstnieku savienība Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 Bibliotēkas pārzine 17.02.1945–10.12.1945 VAPP Daiļliteratūras apgādniecība Rīga Rīga Redaktore 00.12.1945–00.12.1946 Žurnāls "Bērnība" Rīga Rīga Skolu daļas vadītāja, pēc tam – literārā līdzstrādniece
Dalība organizācijās	1957–1990 Latvijas Padomju rakstnieku savienība Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 Biedre 1990–1994 Latvijas Rakstnieku savienība Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 Biedre
Miršanas laiks/vieta	14.03.1994 Rīga Rīga
Apglabāts	Rīgas Pirmie Meža kapi Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026

Kolekcejis	1
Darbi	Recepcijas persona(6)
Biļdis	Persona attēlā(5)

Kartes leģenda

Dzimšanas laiks/vieta:

Miršanas laiks/vieta:

Apglabāts:

Izglītība:

Darbavieta:

Dalība organizācijās:

Showing 1-14 of 14 items.

#	Vīta	Datums	Tips	Vietas tips

1	Rīga (Rīga)	30.06.1912	Dzimšanas laiks/vieta	Pilsēta
2	Rīga (Rīga)	14.03.1994	Miršanas laiks/vieta	Pilsēta
3	Rīgas Pirmie Meža kapi (Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026)	(Nav nūruodeits)	Apglabāts	Kapsēta
4	Ģertrūdes iela 32, Rīga (Ģertrūdes iela 32, Rīga, LV-1011)	1920 - 1924	Izglītība	Ēka, māja
5	Raiņa bulvāris 8, Rīga (Raiņa bulvāris 8, Rīga, Latvija, LV-1050)	1924 - 1930	Izglītība	Ēka, māja
6	Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)	1930 - 1944	Izglītība	Ēka, māja
7	Rīga (Rīga)	1935 - 1940	Darbavieta	Pilsēta
8	Rīga (Rīga)	1940 - 1941	Darbavieta	Pilsēta
9	Rīga (Rīga)	1942 - 1942	Darbavieta	Pilsēta
10	Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)	01.11.1944 - 01.02.1945	Darbavieta	Ēka, māja
11	Rīga (Rīga)	17.02.1945 - 10.12.1945	Darbavieta	Pilsēta
12	Rīga (Rīga)	01.12.1945 - 01.12.1946	Darbavieta	Pilsēta
13	Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)	1957 - 1990	Dalība organizācijās	Ēka, māja
14	Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)	1990 - 1994	Dalība organizācijās	Ēka, māja