Andrejs Dripe

Vuords
Andrejs Dripe
Kopsavilkums
Andrejs Dripe (1929–2013) – rakstnieks, publicists un pedagogs. Ievērību guvis ar romānu "Pēdējā barjera" (1971), kurā izmantota audzinātāja darba pieredze nepilngadīgo likumpārkāpēju kolonijā. Andrejs Dripe viens no pirmajiem latviešu padomju literatūrā pievērsies problēmām, kas saistītas ar pāraudzināšanu, soda efektivitāti un soda izciešanas apstākļiem. Viņš mazāk pievērsis uzmanību mākslinieciskiem formas jautājumiem, tāpēc prozas darbos literāri tēli nereti kalpo tikai sabiedrisko uzskatu izteikšanai. Pievērsies arī publicistikai un dažādiem ceļojumu aprakstiem. Vairāku kinoscenāriju autors.
Personiskuo informaceja
Dzimis ceļu inženiera ģimenē.
No 1969: strādājis galvenokārt literāru darbu.
Citātu galerija
"Dripe pirmais latviešu literatūrā skāra tik daudzšķautņainos pāraudzināšanas samezglojumus.
Andreja Dripes skaudri publicistiskie darbi rosināja teātra un kino režisorus. Izrādes un seansus cilvēki apmeklēja blīvā neatlaidībā.
Arī lauku lūkojumos rakstnieks bija skarbi caurredzīgs. "Vēstules no kolhoza" pulcināja diskutētājus bibliotēkās, kultūras centros un lauksaimniecības uzņēmumos.
Imants Ziedonis savas grāmatas "Tik un tā" ievadā dažos lakonismos ietilpīgi izvērtē Andreju: "Dripe izmisīgi brēc: "Tāda nevar būt dzīve, tā nedrīkst būt!" Dripe brēc, kā no darba atlaists. Viņš brēc par visiem no darba atlaistajiem. Jo alkoholiķis taču ir "atlaists" no darba, pat no visas dzīves. Uz pilsētu izbēgušie lauku puikas taču ir "atlaistie". Visu laiku dežurē Dripe. Viņš visvairāk gribējis veicināt. Un aizķeroties iedibinājis veselu lauku dzīves terminoloģijas vārdnīcu: "mutes izdarības", "pirmrindnieka skumjais tēls", "mehanizētais dzērājs", "pilnā pussparā", "pēdējais masveidīga, kārtīga darba liecinieks". Mani nebaida šie vārdi Dripes grāmatā, šie spoguļvārdi, – tie jau tikai atspoguļo, mani baida paši šie jēdzieni dzīvē." Tā Imants Ziedonis.
Mūsu, lauku publicistu, brālībā Andrejs bija visasākais.
Ar Dripi bieži vien bijām sparīgos dialogos, diskutēdami par zemniekošanu, bet cilvēciski sapratāmies ļoti labi. Ar kolēģi esmu bijis visādībās un gana iepazinis. Taču neizdibinājums tomēr palicis. Andrejs vārdos sevi griezīgi kritizēja, negācijās tērpa notiekošo tuvākajā apkaimē un pasaulē. Nevarēju saprast, vai Dripe tādējādi tīšuprāt ierauj sarunbiedru valodās, vai patiešām viņš caurcaurēm ir pesimists.
Taču ar Andreju būt kopā vienmēr bija interesanti. Sprēgāja sarkastiskais humors. Pašironija. Kad vēl rakstnieks nāca uz Omulību klubiņu, bet dzirdēšana nebija tik uztveroša, publicists promejot Jānim Ķuzulim un man kā klubiņa vadoņiem allaž spieda roku, tencinādams: "Paldies, veči, es gan nekā nedzirdēju, bet bija baigi forši!"
Kad bija studentu vienību mode, Andrejs, raksturodams padomju laiku gumijas stiepšanas praksi, rakstīja: "Ieradāmies celtniecības objektā, un atklājās reti redzēta aina: visi strādā. Brīnījāmies – kas noticis, vai kāda nelaime?"
Draugi un paziņas zināja, ka Andrejs kolekcionē viskija pudeles (pilnas!). Vienunakt, kad nekur nekā vairs nevarēja dabūt, bet kompānijai slāpa, naktī ieradāmies pie Dripes. Ieraudzījām pilno plauktu un sapriecājāmies. Taču namatēvs apbēdināja: "Es korķēju vaļā tikai tad, ja attiecīgajai pudelei ir dublikāts. Šoreiz tādu nav!"
Andrejs Dripe visu mūžu bija rosinošs sapurinātājs. Punktuāls visās lietās un vietās. Teksti tapa ar tradicionāli parastajiem rakstāmajiem. Apbrīnojami glītā rokrakstā. Nesasteidzot. Un tomēr ļoti daudz pagūstot."

Hānbergs, Ēriks. Aizgājis sapurinātājs Andrejs Dripe. Kultūras Diena, 2013, 7. nov.
Profesionaluo darbeiba
1956: pirmā publikācija – stāsts "Lielās zivis" žurnāla "Bērnība" 7. numurā.

Proza

1956: "Lielās zivis".
1956: "Mežciema puikas".
1962: "Četri ceturkšņi".
1966: "Ceļa zīmes".
1970: "Cietā galva".
1971: "Pēdējā barjera".
1973: "Tā tas varētu būt".
1975: "Kolonijas audzinātāja piezīmes".
1977: "Kaķi maisā".
1978: "Bet kā ar meitenēm?".
1989: "Mazā brīvība".

Ievērību guvis ar romānu "Pēdējā barjera" (1971), kurā izmantota audzinātāja darba pieredze nepilngadīgo likumpārkāpēju kolonijā. Andrejs Dripe viens no pirmajiem latviešu padomju literatūrā pievērsies problēmām, kas saistītas ar pāraudzināšanu, soda efektivitāti un soda izciešanas apstākļiem. Šo tematiku Dripe turpināja aprakstu grāmatā "Kolonijas audzinātāja piezīmes" (1975), "Bet kā ar meitenēm?" (1978).

Publicistika

1976: "Brīnumu meklējot".
1981: "Vēstules no kolhoza"
1984: "No piesardzīga optimista pozīcijas".
1986: "Līdzatvestais".

Memuāri

1993–1994: "Bez skaistas maskas" (1–3).

Darbība kinodramaturģijā

1970: kinoscenārijs filmai "Uzbērums".
1973: kinoscenārijs filmai "Cāļus skaita rudenī".
1978: kinoscenārijs filmai "Tavs dēls" (kopā ar Gunāru Piesi).
1978: kinoscenārijs dokumentālai filmai "Sieviete, kuru gaida" (kopā ar Tālivaldi Margēviču).
Dzimšanas vieta05.06.1929
Rīga
Rīga
Dzīvesvieta1925–1941
Rīga
Rīga

1941–1944
Valmiera
Valmiera

1944–1960
Rīga
Rīga

1960–1977
Cēsis
Cēsis, Cēsu novads

1977–2013
Rīga
Rīga
Izglītojies1949
Rīgas 1. vidusskola
Raiņa bulvāris 8, Rīga
Raiņa bulvāris 8, Rīga, Latvija, LV-1050

1950
Rīgas 4. vidusskola
Zvārdes iela 1, Rīga
Zvārdes iela 1, Rīga, LV-1004

Beidzis pedagoģijas klasi.


1964
Latvijas Valsts universitāte
Rīga
Rīga
Ģeogrāfijas fakultāte

1943–1944
Valmiera
Valmiera

Valmieras 2. tautskola

Darbavieta1950–1960 (Datums nav precizs)
Atašienes septiņgadīgā skola
Atašiene (latgaliski)
Atašiene, Atašienes pagasts, Krustpils novads

Skolotājs


1950–1960 (Datums nav precizs)
Palsmanes vidusskola
Palsmane
Palsmane, Palsmanes pagasts, Smiltenes novads
Skolotājs

1950–1960 (Datums nav precizs)
Spaliņu pamatskola
Palsmane
Palsmane, Palsmanes pagasts, Smiltenes novads
Skolotājs

1950–1960 (Datums nav precizs)
Ķempu septiņgadīgā skola
Ķempes
Ķempes , Variņu pagasts, Smiltenes novads
Skolotājs

1960–1969
Cēsu darba kolonija nepilngadīgajiem
Līgatnes iela 6, Cēsis
Līgatnes iela 6, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101
Pedagogs

1965–1969
Cēsu Vēstures un mākslas muzejs
Pils laukums 9, Cēsis
Pils laukums 9, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101
Zinātniskais līdzstrādnieks

1979
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Valdes sekretārs

1981–1985
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Prozas konsultants
Dalība organizācijās1964–1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050

Biedrs


1990–2013
Latvijas Rakstnieku savienība
Lāčplēša iela 48/50 – 12
Lāčplēša iela 48/50 - 12, Rīga, LV-1011

Biedrs

Miršanas vieta03.11.2013
Rīga
Rīga
Apbalvojumi
1976
LĻKJS prēmija
Literatūrā, mākslā, žurnālistikā un arhitektūrā
Prēmija piešķirta par aprakstu krājumu "Kolonijas audzinātāja piezīmes" u.c. darbiem, kuros risinātas aktuālas mūsdienu jaunatnes dzīves problēmas.

1979
LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks
Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 21.
#VītaDatumsTipsVietas tipsTeksta fragments
   
1Rīga
(Rīga)
1925 - 1941DzīvesvietaPilsēta
2Rīga
(Rīga)
05.06.1929Dzimšanas vietaPilsēta
3Valmiera
(Valmiera)
1941 - 1944DzīvesvietaPilsēta
4Valmiera
(Valmiera)
1943 - 1944IzglītojiesPilsēta
5Rīga
(Rīga)
1964IzglītojiesPilsēta
6Rīga
(Rīga)
1944 - 1960DzīvesvietaPilsēta
7Atašiene (latgaliski)
(Atašiene, Atašienes pagasts, Krustpils novads)
1950 - 1960DarbavietaCiems
8Palsmane
(Palsmane, Palsmanes pagasts, Smiltenes novads)
1950 - 1960DarbavietaCiems
9Palsmane
(Palsmane, Palsmanes pagasts, Smiltenes novads)
1950 - 1960DarbavietaCiems
10Ķempes
(Ķempes , Variņu pagasts, Smiltenes novads)
1950 - 1960DarbavietaCiems
11Cēsis
(Cēsis, Cēsu novads)
1960 - 1977DzīvesvietaPilsēta
12Līgatnes iela 6, Cēsis
(Līgatnes iela 6, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101)
1960 - 1969DarbavietaĒka, māja
13Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1964 - 1990Dalība organizācijāsĒka, māja
14Pils laukums 9, Cēsis
(Pils laukums 9, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101)
1965 - 1969DarbavietaĒka, māja
15Rīga
(Rīga)
1977 - 2013DzīvesvietaPilsēta
16Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1979DarbavietaĒka, māja
17Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1981 - 1985DarbavietaĒka, māja
18Lāčplēša iela 48/50 – 12
(Lāčplēša iela 48/50 - 12, Rīga, LV-1011)
1990 - 2013Dalība organizācijāsDzīvoklis
19Rīga
(Rīga)
03.11.2013Miršanas vietaPilsēta
20Raiņa bulvāris 8, Rīga
(Raiņa bulvāris 8, Rīga, Latvija, LV-1050)
1949IzglītojiesĒka, māja

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.