Edgars Andersons

Edgars Andersons

Tamāra Vilsone - Bijusī sieva

Edgars Andersons (1920–1989) – vēsturnieks, tulkotājs. Specializējies Eiropas, sevišķi Ziemeļu un Austrumeiropas vēsturē, Amerikas, sevišķi Dienvidamerikas vēsturē, vispārīgajā historiogrāfijā, militārajā un diplomātijas vēsturē. Nozīmīgas Edgara Andersona grāmatas par Latvijas vēstures jautājumiem – "Tobago", "Latvijas vēsture, 1914–1920", "Tur plīvoja Kurzemes karogi", "Senie kurzemnieki Amerikā un Tobago kolonizācija", "Latvijas vēsture, 1920–1940. Ārpolītika" (1–2), tajās sniegts plašs faktu materiāls. Sakārtojis un tulkojis divas ziemeļamerikāņu prozas antoloģijas, sakārtojis Ādolfa Kaktiņa atmiņas "Dzīves opera". Viens no žurnāla "Treji Vārti" redaktoriem un "Latvju enciklopēdijas, 1962–1982" galvenais redaktors. Baltijas studiju veicināšanas apvienības (Association for the Advancement of Baltic Studies (AABS)) dibinātājs.

Dzimis Voldemāra un Emīlijas Almas Andersonu ģimenē.

Kopš 1957: konsultējis ASV federālo valdību un Kalifornijas štata valdību vēsturē.
Bija arī padomnieks vēsturē, diplomātijā, muzeju un arhīvu jautājumos ASV valdības iestādēm, Hūvera institūtam un vairākām
universitātēm.

---

Vēstures pētījumi un monogrāfijas

1959: British policy toward the Baltic States 1918–1920.
1959: The Couronians and the West Indies.
1962: Tobago (Hirschhheydt).
1967: Latvijas vēsture, 1914–1920 (Daugava, atkārtots izdevums 1982)
1968: Latvia – Past and Present... (Latvju Grāmata).
1969: Die Militärische Situation der baltichen Staaten.
1970: Tur plīvoja Kurzemes karogi (Daugava).
1970: Senie kurzemnieki Amerikā un Tobago kolonizācija (Daugava).
1981: The United States and the Soviet Union in the 1980s (San José State University).
1981: Die politische Einstellung Englands zu den baltischen Staaten, 1940–1946 (Verlag Herder-Institut).
1982: Finnish-Baltic relations, 1918–1940.
1982–1984: Latvijas vēsture, 1920–1940. Ārpolītika (2 sējumi, Daugava).
1983: Latvijas bruņotie spēki un to priekšvēsture (Daugavas vanagu apgāds).

Sastādītājs

1953: Cross Road Country Latvia (Latvju Grāmata).
1965: Ādolfs Kaktiņš. Dzīves opera: atmiņu tēlojumi (redaktors, pēcvārda autors).

Galvenais redaktors

1983–2006: Latvju enciklopēdija, 1962–1982 (5 sējumi, Amerikas Latviešu apvienības Latviešu institūts).

---

Edgars Andersons ir vairāku rakstu, recenziju un kritisku eseju autors, kas publicēti dažādos izdevumos: "American Historical Rewiew", "Baltic Rewiew", "Baltische Briefe", "Baltische Hefte", "Caribbean Quarterly", "Caribbean Studies", "Ceļa Zīmes", "Church History", "Daugavas Vanagu Mēnešraksts", "East European Quarterly", "Hispanic American Historical Review", "History", "Izglītības Mēnešraksts", "Jahrbücher für Geschichte Osteuropas", "Journal of Baltic Studies", "Journal of Central European Studies", "Latvju Domas", "Lituanus", "Mitteilungen aus baltischen Leben", "Revue Canadienne d’étude Slaves", "Russian Review", "Sauksme", "Scandinavian Studies", "Swedish Pioneer Historical Quarterly", "Treji Vārti", "Universitas", "Western Folklore", "Zeitschrift für Ostforschung" u. c.

---

Tulkojumi no angļu valodas

1946: rediģē Latviešu studentu centrālās savienības Apskatu un Biļetenu (līdz 1949); pirmā publikācija – amerikāņu rakstnieka Servuda Andersona stāstu "Nāve mežā", sarakstot arī apcerējumu par autoru (rakstu krājums "Kalve").
1949: Rietumu apvārsnis: ziemeļamerikāņu prozas antoloģija (Hanava: Gaismas Pils; arī sastādītājs, papildinājis ar rakstnieku biogrāfijām un apcerējumiem).
1949: Rietumu pasaule : Ziemeļamerikas prozas antoloģija (Frankfurte pie Mainas: Gaismas Pils; arī sastādītājs, papildinājis ar rakstnieku biogrāfijām un apcerējumiem).

---

Pagodinājumi

Saņēmis vairākas stipendijas gan no ASV, gan zviedru, dāņu, holandiešu, Trinidādas un Tobāgo iestādēm un organizācijām.
1969: izraudzīts par izcilu profesoru Livingstona universitātē, Alabamā.
1972–1973: atzīts par izcilu audzinātāju Amerikā.
1973–1974: atzīts par izcilu profesoru Sanhosē universitātē.
1980–1981: atzīts par prezidenta izcilu zinātnieku.
1982: saņēmis Kalifornijas gubernatora "zelta rokas spiedienu" (profesūru uz mūžu).