Mudīte Austriņa

Vuords
Mudīte Austriņa
Saiknes
Antons Austriņš - Tāvs
Kārlis Skalbe - Krysttāvs
Nūdarbis
Kopsavilkums
Literāte Mudīte Austriņa (1924–1991) dzimusi rakstnieka Antona Austriņa ģimenē un uzaugusi literārā vidē. Beigusi Rīgas pilsētas 2. vidusskolu, uzsākusi filoloģijas studijas Latvijas Universitātē, tomēr tās nav pabeigusi. 1944. gada decembrī devusies bēgļu gaitās uz Vāciju, kur aizsākusi 1946. gadā sākusi publicēties, rakstot gan literāras apceres par tēvu Antonu Austriņu un krusttēvu rakstnieku Kārli Skalbi, gan arī literārus darbus. Studējusi romānistiku un mākslas vēsturi Tībingenas universitātē. 1949. gada beigās izceļoja uz ASV. Ieguvusi mākslas zinātnieces izglītību Kolumbijas universitātē, strādājusi par konsultanti mākslas salonos, izdevniecībās. Aktīvi iesaistījās Ņujorkas latviešu literārajā dzīvē, piedalījās literāros sarīkojumos, publicēja apceres par mākslu un literatūru, īsprozā radīja savu īpatnēju žanru, nodēvējot to par "baletiņiem". Bijusi jauniešu izdevuma "Raksti" redaktore". Rakstījusi atmiņas latviešu kultūras darbiniekiem, kā arī literārus darbus, kas publicēti periodikā Vairākkārt viesojusies Latvijā. Latvijas skices apkopotas grāmatā "Rīgas mirkļi" (1988).
Personiskuo informaceja
Dzimusi rakstnieka Antona Austriņa (1884–1934) un Martas (dzim. Zapoļska; 1893–1992) ģimenē. Tēvs meitai veltījis vairākus dzejoļus.

Mirusi ceļā no Rīgas uz Vecpiebalgu, Cēsu tuvumā.
Citātu galerija

Mudīte Austriņa par dzīvi trimdā"

"Man Amerikā iet ļoti labi, bet es NEMĪLU un nekad neiemīlēšu šo zemi, kur viss mehānika un komforts, un blakus sāpēm, cerībām un ilgām pēc Latvijas tagad ilgas pēc Eiropas, tās gadu simteņiem, gara un domām."

Vēstulē Lizetei Skalbei 1950. gadā 31. martā.

Par Mudītes Austriņas personību un daiļradi


"Mudītes galvenā interese bija rakstniecība un rakstnieki. Sevišķi rosīgi viņa piedalījās Ņujorkas Elles Ķēķa rakstnieku saimes visdažādākos pasākumos un sarīkojumos trimdas pirmajā desmitgadē – gan ar saviem darbiem, gan ierosmēm, idejām, Elles ķēķinieki Mudīti, "Elles Ķēķa mūzu", kā to dēvējis dzejnieks Gunārs Saliņš, ir pieminējuši savos darbos, veltījuši viņai savas dzejas. Lielais vairums Mudītes Austriņas literāro sacerējumu grāmatās nav kopoti."

Krēsliņš, Jānis. Mudīti Austriņu pieminot. Laiks, 1991, 17. jūl.

"Bērnībā mazā Mudīte bija sava tēva nedaudzo bērnu dzejoļu iedvesmotāja un varone. Gunars Saliņš stāsta, ka pieaugusi viņa spējusi būt arī "Elles ķēķa" spožo personību plejādes mūza. [..] Jebkuros apstākļos viņa palika "īsts dzejniekbērns" un no visām ikdienišķās dzīves piedāvātajām iespējam savai eksistences videi un dzīves veidam izvēlējās vismazāk prozaiskās".

Cīrule, Maruta. Mudītes Austriņa trimdas laiks. Varavīksne 1995. Rīga: Liesma, 1995, 104. lpp.
Profesionaluo darbeiba

Pirmās literārās publikācijas

1946: apcere "Saules koks" komponista Jāņa Zālīša piemiņai laikrakstā "Latviešu Ziņas" 25. decembrī.
1948: literāras skices / miniatūras "Mīlestības" žurnālā "Ilustrētais Vārds" Nr. 49.
1951: tēlojums / skice "Jāņu vainags" laikrakstā "Latvija" 23. jūnijā.
1956: stāsts "Cepure" laikrakstā "Latvija", 10. marts.

Vairākkārt rakstījusi par tēvu Antonu Austriņu, par krusttēvu Kārli Skalbi ("Atmiņas par manu krusttēvu", Latvju Domas", 1946, 10., 17., 24. janv.), par Veltas Sniķeres dzeju ("Piezīmes par Veltas Sniķeres dzeju un sirreālism", "Raksti", 1952), par Jāni Veseli ("Raksti", 1953). Daudzi raksti publicēti 1951. gada Vācijas laikrakstā "Latvija", Ņujorkas "Latvju Žurnālā", "LaRAs LAPA". Rakstījusi par latviešu rakstniekiem un gleznotājiem.

Publicējusi tēlojumus, atmiņas, īsprozas skices laikrakstos "Latvija", "Laiks", jauniešu izdevumos "Raksti" (darbojās redakcijā 1953. g.) un "Ulubele", "Zintis" (angļu valodā), publicējusi par māksliniekiem Jāni Cielavu, Rolandu Kaņepu, Ludolfs Libertu (par mākslas izstādēm), Viestartu Aistaru; piedalījusies literāros sarīkojumos.

Literārie darbi

1988: literārās skices "Rīgas mirkļi".


Ilgu laiku strādāja lielajā Ņujorkas grāmatu apgāda "Harcourt, Brace, Jovanovich" vizuālo materiālu bibliotēkā un vairākus gadus viņa vadīja mākslas galerijas "Vendo Nubes" Filadelfijā un "Tristamba Sausalito" Kalifornijā.
Dzimšanas vieta19.01.1924
Rīga
Rīga

DzīvesvietaSausalito
Sausalito, California, United States, 94965

Divus gadus nodzīvoja (20. gs. 50. gadu beigas / 60. gadu sākums) dzīvoja Kalifornijā, vadīja mākslas galeriju "Tristamba Sausalito".


00.12.1944–00.01.1945
Kēnica
Könitz, Unterwellenborn, Thuringia, Germany
1945
Lībeka
Lübeck, Schleswig-Holstein, Germany

Latviešu DP nometne.


00.01.1945–00.05.1945
Badkūlungsborna
Kühlungsborn, Germany
1946–1949
Tībingene
Tübingen, Baden-Württemberg, Germany
00.12.1949
Ņujorka
New York, USA

1949. gada decembrī aizceļoja uz ASV.

IzglītojiesKolumbijas universitāte
Ņujorka
New York, USA

Studējusi romāņu kultūru un mākslas zinātnes.


1942
Rīgas pilsētas 2. vidusskola
Rīga
Rīga
1942–1944
Latvijas Universitāte
Filoloģijas un filozofijas fakultāte

1946–1949
Tībingene
Tübingen, Baden-Württemberg, Germany

Studējusi romanistiku un mākslas vēsturi Tībingenas universitātē (astoņus semestrus).

DarbavietaŅujorka
New York, USA

Ilgus gadus strādājusi Ņujorkas grāmatu apgāda "Harcourt, Brace, Jovanovich" vizuālo materiālu bibliotēkā.


Filadelfija
Philadelphia, PA, USA
Vairākus gadus vadīja mākslas galeriju "Vendo Nubes".

Sausalito
Sausalito, California, United States, 94965
Vairākus gadus vadīja mākslas galeriju "Tristamba Sausalito" Kalifornijā.
Emigrē00.12.1944
Vācija
Germany
00.12.1949
Amerikas Savienotās Valstis
United States
Ceļojums1963
Anglija
England, United Kingdom
1963
Spānija
Spain
1963
Itālija
Italy
1963
Francija
France
1963
Beļģija
Belgium
1973
Ķelne
Cologne, North Rhine-Westphalia, Germany
Piedalījusies Eiropas Latviešu dziesmu svētkos.

1987
Vecpiebalga
Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads

Apmeklēja arī kādreizējās tēva mājas "Kaikašus".

Miršanas vieta02.07.1991
Cēsis
Cēsis, Cēsu novads

ApglabātsRīga
Rīga

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.