Augusts Baltpurviņš
Kārlis Baltpurviņš - Brāļadēls
Ieva Baltpurviņa - Muote
Inese Baltpurviņa - Mozmeita
Par Augusta Baltpurviņa daiļradi
"Ņemot īstenību, pašu tiešo dzīvi kā pamatu un romantisko izdomu (iztēli) kā notikumu veidotāju un virzītāju, Baltpurviņu viņa darbos jo sevišķi tad nodarbina psiholoģiskas problēmas. Pašanalīze, neatvairāmas dvēseles un gara cīņas norisinās Baltpurviņa tēlotos dažāda vecuma un dažādu stāvokļu cilvēkos ne tikai viņa garākos stāstos un tēlojumos, bet arī īsākās skicēs, kur pamirdz tikai daži zīmīgi dvēseles un gara kustību acumirkļi. Kā grūts pienākums tēlotiem cilvēkiem visur līdzi velkas šo iekšējo pārdzīvojumu un cīņu ēna, brīžam skaidri uztverama, bet brīžam tikai tā miglaini jaušama ("Saša", "Sirdsdraugs", "Līgava", "Viņas ēna", "Rotaļu biedri", "Nemīlētais", "Veco Glūdu burvības", "Pēdīgais cēliens" u. c.). Tie allaž jūtas karā ar kaut ko, nemierā par kaut ko. Viņi cieš, cīnās un uzvar vai arī iet bojā, šās iekšējās cīņas zaudējuši ("Saša", "Viņas ēna" u. c.). Psiholoģisko problēmu risinājumi tad arī ir Baltpurviņa talanta bagātākā un stiprākā puse, un tanīs, kā liekas, vislabāk un visilgāk uzglabāsies viņa talants, viņa dotās literāriskās vērtības. Tiesa, daudz tanīs arī tīri subjektīva elementa, kas netieši zīmīgi raksturo autora paša iekšējo pasauli, viņa paša atziņas. Bet, kā jau īsta mākslinieka darbos, šis subjektīvais elements, cieši ar pārējo tēlojamo vielu sakausēts, nav pretīgs un uzbāzīgs, nostādot autoru pašu augstāku par visu; no pieredzētā un vērotā, dzīves metos ieaustā tas grūti pat šķirams."Egle, Kārlis. Augusta Baltpurviņa mūža noslēgums. Latvju Grāmata, 1930, Nr. 3.
1906: līdz ar rakstniekiem Kārli Jēkabsonu, Zemgaliešu Birutu, Eduardu Cālīti, Kārli Štrālu, Jāni Akurateru, Kārli Krūzu un Kārli Skalbi parakstījis "Dzelmes" grupas manifestu "Mūsu mākslas principi".
"Tur [manifestā "Mūsu mākslas principi"] pastrīpotie mākslas principi, teorija, ne tikai pie Baltpurviņa, bet arī pie daudziem citiem deklarācijas atbalstītājiem stāvēja gan savrup no pašiem mākslas darbiem, taču nevar teikt, ka Baltpurviņš šo deklarāciju būtu parakstījis neapzinīgi, laikmeta modes dzīts. Viņa darbos pirms un pēc tam arvien jūtami tie estētikas, tie tīrās mākslas motīvi, ko uzsver šī deklarācija. To norāda, piemēram, kaut vai tas pats [stāsts] "Jaunais dārznieks, kurā tik daudz īstenības vērojumu, tieši reālājā dzīvē tvertu notikumu, bet kurā bagātīgi sastopam ari daudz spilgtas mākslinieka-romantiķa fantāzijas iztēles, neatkarīgas mākslinieka gribas."
Egle, Kārlis. Augusta Baltpurviņa mūža noslēgums. Latvju Grāmata, 1930, Nr. 3.
Stāstu krājumi
1907: Rakstu 1. krājums1909: Agrā rītā
1921: Starp diviem krastiem
1924: Atspīdumi drumstalās
1924: Pēdīgais cēliens
1972: Klusumam (prozas un dzejas izlase)
| Dzimšanas laiks/vieta | 21.06.1871 (tolaik Lauteres pagasts) |
|---|---|
| Izglītība | 1880 – 1884 Lauteres pagastskola Lautere Lautere, Aronas pagasts, Madonas novads 1885 – 1886 Vestienas draudzes skola Vestiena Vestiena, Vestienas pagasts, Madonas novads 1923 Kursos ieguvis vidusskolas skolotāja tiesības, nepārtraucot darbu skolā. |
| Darbavieta | 1906 Ata Ķeniņa reālskola zēniem Tērbatas iela 15/17, Rīga Tērbatas iela 15/17, Rīga, LV-1011 Skolotājs "Ķeniņu skolās, kur viņš tikko bija sācis savas latviešu valodas skolotāja gaitas, jaunatne savā starpā saukāja viņu par Kulītēnu tēvu. Jādomā, viņa ārienes un lēnās, mazliet tā kā neveiklās izturēšanās un kustību dēļ; varbūt vienkārši ari tālab, ka viņš dzimis Kulītēnos un izskatījās vairāk pēc laucinieka, nekā pēc pilsētnieka. Baltpurviņa pirmie skolotāja soļi nebija ilgi. Kā viņš pats vēlākos laikos atzinās, zināšanu un amata prasmes trūkuma dēļ, šie pirmie mēģinājumi neesot bijuši viņam arī viegli un rožaini; tos atcerēties neesot liela prieka un labuma. Taču viens bija nenoliedzams: tie saveda viņu jau tolaik diezgan cieši kopā ar jaunatni, kam radniecīga vienmēr bijusi viņa garīgā būtība, un kas mūža pēdējā posmā bija palikusi jau viņam par nešķiramu dzīves daļu." Egle. Kārlis. Augusta Baltpurviņa mūža noslēgums. Latvju Grāmata, 1930, Nr.3. 1908 – 1912 (Datums nav precizs) Rīga Rīga Strādājis par daiļkrāsotāju. "Sākumā jau gāja šā un tā, biju par daudz taisnīgs, darbā un dzīvē godīgs. Tas no biedru, bieži tāpat no meistaru puses sagādāja man rūgtus brīžus. Tomēr no sava es neatkāpos, parastajiem mālderu niķiem ne dzīvē, ne darbā nepadevos, un, jo vairāk iestrādājos, jo paliku stingrāks un drošāks, patstāvīgāks. Darba biedri, kas mani pazina, sāka no manis bīties, meistari – cienīja. Tā ar laiku es amatā biju ļoti labi iestrādājies, darbu varēju atrast viegli, un īpaši dažus gadus priekš kara cītīgi nodevos tam, kas traucēja pat rakstniecību." No sarunas ar Kārli Egli 1927. gada vasarā. Cītēts pēc: Egle, Kārlis. Augusta Baltpurviņa mūža noslēgums. Latvju Grāmata, 1930. Nr. 5. 1912 – 1914 Rīga Rīga Strādājis par daiļkrāsotāju – meistaru.
No sarunas ar Kārli Egli 1927. gada vasarā. Citēts pēc: Egle, Kārlis. Augusta Baltpurviņa mūža noslēgums. Latvju Grāmata, 1930. Nr. 5. 1915 – 1916 Madona Madona, Madonas novads Bēgļu apgādāšanas nodaļas sekretārs 1915 – 1916 Lazdona Lazdona, Lazdonas pagasts, Madonas novads Kurzemes bēgļu apgādāšanas nodaļas sekretārs 1917 – 1920 Madonas vidusskola Madona Madona, Madonas novads Strādājis par skolotāju 1920 – 1926 Alūksnes vidusskola Alūksne Alūksne, Alūksnes novads Latviešu valodas un literatūras skolotājs 1926 – 1930 Gaujienas vidusskola Gaujiena Gaujiena, Gaujienas pagasts, Smiltenes novads Latviešu valodas un literatūras skolotājs |
| Dienests | 1892 – 1895 Krievijas Impērijas armija |
| Miršanas laiks/vieta | 27.03.1930 Gaujiena Gaujiena, Gaujienas pagasts, Smiltenes novads |
| Apglabāts | 04.04.1930 Rīgas Pirmie Meža kapi Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026 |
| Kolekcejis | 4 |
|---|---|
| Vīneibys | Teicējs(1) Iesūtītājs(228) |
| Darbi | Darba autors(78) Tulkotājs(2) Recepcijas persona(23) |
| Biļdis | Persona attēlā(4) |
Kartes leģenda
| # | Vīta | Datums | Tips | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Gaujiena (Gaujiena, Gaujienas pagasts, Smiltenes novads) | 27.03.1930 | Miršanas laiks/vieta | Ciems |
| 2 | Rīgas Pirmie Meža kapi (Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026) | 04.04.1930 | Apglabāts | Kapsēta |
| 3 | Lautere (Lautere, Aronas pagasts, Madonas novads) | 1880 - 1884 | Izglītība | Ciems |
| 4 | Vestiena (Vestiena, Vestienas pagasts, Madonas novads) | 1885 - 1886 | Izglītība | Ciems |
| 5 | Tērbatas iela 15/17, Rīga (Tērbatas iela 15/17, Rīga, LV-1011) | 1906 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 6 | Rīga (Rīga) | 1908 - 1912 | Darbavieta | Pilsēta |
| 7 | Madona (Madona, Madonas novads) | 1915 - 1916 | Darbavieta | Pilsēta |
| 8 | Lazdona (Lazdona, Lazdonas pagasts, Madonas novads) | 1915 - 1916 | Darbavieta | Ciems |
| 9 | Madona (Madona, Madonas novads) | 1917 - 1920 | Darbavieta | Pilsēta |
| 10 | Alūksne (Alūksne, Alūksnes novads) | 1920 - 1926 | Darbavieta | Pilsēta |
| 11 | Gaujiena (Gaujiena, Gaujienas pagasts, Smiltenes novads) | 1926 - 1930 | Darbavieta | Ciems |
| 12 | Rīga (Rīga) | 1912 - 1914 | Darbavieta | Pilsēta |
Labdien!
Lūdzam piedalīties aptaujā, kuras mērķis ir noskaidrot mūsu resursa "Garamantas.lv (LFK digitālais arhīvs)" (Latviešu folkloras krātuves digitālais arhīvs) izmantotāju vērtējumus. Būsim ļoti pateicīgi, ja atbildēsiet uz jautājumiem, tādējādi palīdzot to veidot labāku.
Aptauja ir anonīma, un tās aizpildīšana aizņems aptuveni 3-5 minūtes.
Aptaujas anketa izstrādāta valsts līmeņa projekta "Humanitāro zinātņu digitālie resursi: integrācija un attīstība" ietvaros. Sadarbībā ar "Garamantas.lv (LFK digitālais arhīvs)" to īsteno LU LFMI un LKA pētnieku grupa Jāņa Daugavieša vadībā (Janis.Daugavietis@lulfmi.lv).