Ludis Bērziņš

Vuords
Ludis Bērziņš
Dzymtais vuords
Ludvigs Ernests Bērziņš
Pseidonims
Pabērzis, Pabērzs
Saiknes
Kopsavilkums
Ludis Bērziņš (Ludvigs Ernests Bērziņš; 1870-1965) - pedagogs, folklorists, literatūrvēsturnieks, dzejnieks. Dzimis Džūkstes pagasta Rīpelēs saimnieka ģimenē.
Personiskuo informaceja
Dzimis saimnieka ģimenē kā jaunākais no septiņiem brāļiem. Viņa tēvs Ansis ir cēlies no kalpu kārtas, dzimis Apšupes Karšās, bet savā jaunībā uzņēmās Rīpeļu saimniecību; māte Gotlība Bērziņa, dzimusi Kleinberģe ir saimnieka meita no Meža muižas Kalniņiem.
No Bērziņu dzimtas rīmes taisījuši ir vecākie brāļi Jānis un Indriķis, bet jaunākie brāļi Roberts un Ludvigs tikuši pie izglītības un izveidojušies par redzamiem dzejniekiem.

1908: 9. augustā apprecas ar Minnu Šmitcheni no Talsiem, salaulājās Jēzus baznīcā Pēterpilī.
1904: Jēkabmiesta pilsētas pašvaldība atver tirdzniecības skolu zēniem un aicina L. Bērziņu par inspektoru. Viņš ar prieku pieņem priekšlikumu, jo tagad viņam ir izdevība strādāt savas tautas
vidū.
1906: atver savu tirdzniecības skolu meitenēm.
1909: rudenī Dubultos atvērta pirmā latviešu zēnu ģimnāzija.

1915: Dubultu ģimnāziju evakuēja uz Tērbatu.
1918: rudenī pārcēlās uz Limbažiem, kur atver reālģimnaziju ar latviešu mācības valodu un kopš
lielinieku laikiem tas ir arī vikāra mācītājs Limbažos.
1925: ievēlēts par Jelgavas klasiskās ģimnāzijas goda biedru.
1933: Latvijas Universitātē pasniegts goda doktora (Dr. h. c.) diploms.


Citātu galerija
"Mūsu literātūrā Ludis Bērziņš pazīstams kā latviešu literatūras pētnieks, kā dzejnieks, tulkotājs un arī kā redaktors („Druvas“ redaktors 1912. gadā). L. Bērziņa literatūras vēsturnieka darbība nav visai plaša, bet viscaur ar zinātnisku akcentu, jo zinātne nav nejaušu novērojumu kopums, bet pamatotu atziņu sistēma. Sevišķi liela vērtība ir viņa pētījumiem par tautas dziesmu metriku (pamatliekošie raksti „ Austrumā" 1894. g. un 1896. gadā). Šai nozarē Ludim Bērziņam pieder pirmā vieta, pēc viņa spriedumiem orientējas visi lietpratēji. Studijās par tautas dziesmu poētiku (Dažāda veida atkārtojumi latviešu tautas dziesmās), Rīgas zinību Komisijā 18. krājumā, Ludis Bērziņš izlieto jaunlaiku poētikas ieguvumus."

Mauriņa, Zenta. Ludis Bērziņš. Ilustrēts Žurnāls, Nr. 2, 1928.

"Sava mūža divdesmitos gados Ludis Bērziņš pats mācījies, dzejojis un rakstījis ievērojamus zinātniskus darbus. Tālāk nākošos divdesmit gadus viņš bijis galvenā kārtā paidagogs, dzīvi interesējies arī par literatūru, izdarījis vienu otru pētījumu, galvenā kārtā lasot Zinību komisijas vasaras sapulcēs. Mūža pēdējos gados tas savienojis visus trīs amatus, tas ir dzejnieks, zinātnieks un paidagogs."

Lapiņš, J. Luda Bērziņa dzīve un darbi. Latvju Grāmata, Nr. 2, 1928.

"Jaunības gadi parasti ir kvēla ideālisma gadi. Ludis Bērziņš ir viens no tiem, kam tas tā bijis, pie tam
īpašā spilgtumā. Studenta gados viņš raksta dzejoļus un iedegas pirmā mīlestībā par tautas dzeju. Un tā ir mīlestība, kas negaist ar gadu gājumu. Ja profesors vēl tagad sirmā vecumā runā par tautas dzeju, tad skaidri jūt, ka mīlestība uz tautas dzeju liek viņa acīm mirdzēt un raisīties valodai. Viņš pazīst tautas dzeju kā reti kāds cits. Var droši teikt, ka nav neviena cita, kas te varētu ar viņu mēroties. Pats par sevi saprotams, ka viss tas ir nopietnu, rūpīgu un ilgu gadu studiju rezultāts, kam sākums ir viņa studenta gados. Viņš rūpīgi izpētīja visu, kas bija rakstīts par latviešu tautas dziesmām līdz tam un uz rūpīgu pētījumu pamata deva savu darbu par tautas dziesmu metriku. [..] Un vai Dziesmu grāmata ir iedomājama bez Lužu Bērziņa garīgām dziesmām ? P. Ērmanis kādreiz teica, ka Bērziņš esot Dieva svaidīts garīgs dziesminieks. Tā tas ir."

Dravnieks, Arvīds. Āboliņa kaisītājs. Laiks, 1954, 7. jūl.

"Pēc pabeigtās augstākās izglītības, būdams teologs, Ludis Bērziņš tikai epizodiski ir bijis redzams mācītāja talārā. Dziļākās intereses viņu skubinājušas pievērsties dzejai, folklorai, literātūrvēsturei un paidagoģijai. Dzejas devums nav liels. Tas ietelpināts krājumos Ceļi un teki, Svētrīta skaņas, Vēlās vārpas un dažās bērnu poēmās. Dot šai virzienā ko vairāk liedzis ne jau talanta skopums vai kūtrums, bet "godbijība pret dzīvi un viņas uzdevumiem". Toties šis devums ir tvirts un zīmīgs. Tajā izpaužas jau jaunības gados stabilizēts viedums, kas briedināts romiešu klasiķu .sevišķi jau Horātija, vācu olimpiešu un latviešu tautas dzejas studijās. Jo izcila vieta Ludim Bērziņam kā luterāņu kulta dziesmu autoram, un nekas nav pārspīlēts, ja sakām, ka pēc Fīrekera un Andrieva Niedras viņš ir trešais mūsu visvairāk ievērojamais garīgais dziesminieks, kura korāļiem uz laiku laikiem nodrošināta vieta latviešu draudžu dziesmu grāmatā. Folklorā Bērziņš ar apbrīnojamu iedziļināšanos un reti sastopamu iejūtu nodevies tautasdziesmu aistetikas pētīšanai, kas izvērsusies par viņa mūža darbu."

Rudzītis, Jānis. Humānists gara mūža galotnē. Latvija, 1960, 10. sept.



Profesionaluo darbeiba
1887: viena no pirmajām publikācijām - dzejolis "Pavasarī" laikrakstā "Latvietis" ar pseidonīmu Pabērzis.
Kopš 19. gs. 90. gadu beigām uzstājies ar priekšlasījumiem Zinību komisijas Vasaras sapulcēs (piemēram, par Veco Stenderu,

Rakstījis par K. Fīrekeru, E. Gliku, K. Hūgenbergu, Neredzīgo Indriķi un citiem latviešu literatūras vēstures senākā posma nozīmīgiem autoriem.
Virsredaktors izdevumam "Latviešu literatūras vēsture" (1-6, 1935-37; B. - aut. nodaļai par latv. folkloru).

Sastādījis lasāmgrāmatu skolai "Tēvu valoda" (1934-36, kopā ar A. Dravnieku).
Sarakstījis darbus "Poētika pamatvilcienos" (1933), "Vārds un teikums" (1935-36, kopā ar M. Gaidi un R. Grabi) un citas mācību grāmatas.
Cīravas - Dzērves skolas simtgadei veltījis kultūrvēsturisku darbu "Tautskolas līdumnieki Kurzemē" (1933).

Dzejas krājumi

1900: krājums "Ceļi un teki".
1928: garīgās dzejas krāj. "Svētrīta skaņas".
1936: krājums "Vēlās vārpas".
1937: krājums "Dziesmu gads".
1973: krājums "Mūža stīga" (1973).
Dzejai raksturīga galvenokārt rāma apcere, sirsnīgs dabas vērojums, lirisks prātnieciskums. Rakstījis arī dzeju bērniem. Bērnu dienu atmiņas atbalsojas dzejojumā "Brencis" (1926).
Tautas pasaku motīvi pamatā dzejojumiem "Īkšķītis" (1930) un "Zelta auns" (1932).
Dzejas publicēta izdevumos "Jaunības Draugs", "Latvis" un citviet.

Luda Bērziņa sacerējumi iekļauti garīgo dziesmu kopkrājumos, kļuvuši par baznīcas dziesmām.
"Dievs, daba un dzimtene - šie trīs motīvi nešķirami vijas cauri Luda Bērziņa lirikai. Apskaidrots miers mīt dzejnieka dvēselē, un šo mieru rada paļaušanās uz Dievu un ticība Viņa gaišajam garam." / Līgotņu Jēkabs.

Darbība folkloristikā

1888: 20. janvārī laikrakstā "Balss" pirmais publicētais raksts, kas radīja plašāku ievērību - "Kas vēl būtu ievērojams mūsu nākamajos dziedāšanas svētkos" (par tautastērpu valkāšanu).
Sākot ar 19. gs. 90. gadiem, publicēja periodikā rakstus folkloristikā, pievērsās latviešu tautasdziesmu stila, pantmēra un citu jautājumu pētīšanai.
1900: publicējis rakstu ""Dievs" latviešu mitoloģijā" (žurnālā "Austrums") un citus ar folkloru saistītus apcerējumus.
1928-1932: sastādījis "Latvju dainas" (pamatdziesmas, 1-6).
Atsevišķās grāmatiņās izdotas Luda Bērziņa krātās novadu dziesmas ("Skrundas dziesmas", 1926, un citas).
1933: saņēmis Krišjāņa Barona prēmiju par darbiem "Atraktā tautas dzeja", "Latviešu tautas dziesmu metrika", "Neredzīgais Indriķis un viņa dziesmas", "Kurzemes tautskolas ērkšķu ceļi".
1936: sastādījis latviešu pasaku izlasi "Pasaku vītne".
1937: Kultūras fonda stipendija braucienam uz Lietuvu un Vāciju folkloras un Herdera rokrakstu pētīšanai.

1940: grāmata "Ievads latviešu tautas dzejā" (1. sējuma 1. daļa - "Metrika un stilistika").

No 1893. līdz
1895. gadam apceļoja Kurzemi Zinību komisijas uzdevumā, krādams tautas dziesmas, pasakas, uzvalkus un fotografēdams īpatnējas būves. Visilgāk tas uzturas Nīcā un Rucavā, bet neaizmirst ari savu dzimteni Džūksti.


Atsevišķus dzejoļus komponējuši Helmers Pavasars, Jēkabs Graubiņš, Haralds Berino, Tālivaldis Ķeniņš, Rihards Dubra, Guntars Gedulis, Bruno Skulte.

1926: uzsāka lekciju ciklu Nacionālā teātra aktieriem par latvju dzejas pantmēriem.
1945
: latviešu bēgļu nometnes Hanavā latviešu laikraksta "Latvis" izdevējs un redaktors.

No latīņu valodas atdzejojis Horācija "Odas".
Dzimšanas vieta14.09.1870
Džūkste
Džūkste, Džūkstes pagasts, Tukuma novads
Dzimis Rīpelēs.

Dzīvesvieta1945–1949
Emmendingena
Emmendingen, Germany

Dzīvoja latviešu bēgļu nometnē.

IzglītojiesDžūkstes 6-klašu pamatskola
Džūkste
Džūkste, Džūkstes pagasts, Tukuma novads

Pirmais skolotājs bijis A.Lerhis-Puškaitis; mācījies Džūkstes pagastskolā


1886–1889
Irlavas skolotāju seminārs
Irlava
Irlava, Irlavas pagasts, Tukuma novads

Mācoties seminārā, publicējies žurnālā "Austrums.


1891
Jelgavas ģimnāzija
Akadēmijas iela 10, Jelgava
Akadēmijas iela 10, Jelgava, LV-3001

Kā eksternis mācījies nokārtojis Jelgavas ģimnāzijas eksāmenus.


1891–1895
Tērbatas Universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Ülikooli 18, Tartu, Estonia, 51005

Studējis teoloģiju. Vasarās kājām apceļojis Kurzemi, turpinot folkloras vākšanu. Zinātniskais darbs augstskolu beidzot, pārskats par
Hausleitera grāmatu "Der Glaube Jesu Christi und Jesu Christi Glaube".


Darbavieta1895–1897
Smiltene
Smiltene, Smiltenes novads
Kandidāts / praktikants pie mācītāja Kārļa Kundziņa, vienlaikus arī viņa dēlu skolotājs.

1922–1934
Rīgas Skolotāju institūts
Rīga
Rīga
Direktors.

01.07.1922
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050

Apstiprināts par jaunāko docentu latviešu literatūrā, no 1933. gada doktors, no 1935. gada profesors.


1934
Rīga
Rīga
Iecelts par Skolu departamenta direktoru.

1945–1948 (Datums nav precizs)
Mēnešraksts "Ceļš" (1945–1948)
Vircburga
Würzburg, Bavaria, Germany
Redaktors.
Dalība organizācijāsStudentu korporācija "Lettonia"

Lietuvju-latvju biedrības goda biedrs.


1924
Krišjāņa Barona biedrība
Rīga
Rīga
Kopā ar Pēteri Šmitu, Ludvigu Adamoviču, Longīnu Ausēju, Robertu Bērziņu piedalījies pie biedrības dibināšanas, kad ievēlēts par arī biedrības valdē.

1952
Latviešu preses biedrība
Ievēlēts par biedrības goda biedru.
Emigrē00.08.1944
Vācija
Germany

Rudenī devās ar ģimeni bēgļu gaitās.


00.04.1950
Amerikas Savienotās Valstis
United States

No Vācijas emigrēja uz ASV, ieceļoja Ņujorkā un devās pie dēla Anša Bērziņa uz Kolorado Springsu.

Miršanas vieta24.05.1965
Denvera
Denver, Colorado, United States

Apglabāts28.09.1997
Džūkstes kapi
"Aptiekas māja", Džūkste, Džūkstes pagasts, Tukuma novads, LV-3147

Pārapbedīts, vienlaikus ar sievas Minnas Šarlotes Bērziņas urnu.

Apbalvojumi
1926
Triju Zvaigžņu ordenis
IV šķira
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1926. gada 16. novembra lēmumu.

1927
Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par rakstiem "Epitets latviešu tautasdziesmās", "Dažāda veida atkārtojumi", "Satīra un humors latviešu tautasdziesmās".

1928
Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par rakstiem "Latviešu tautas dzejas nozares", "Latviešu tautas dzeja Stendera un Herdera laikmetā".

1929
Kultūras fonda prēmija
Zinātne
Prēmija piešķirta par grāmatu "Kristofors Fīrekers".

1929
Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par rakstu "Kristofors Fīrekers".

1933
Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par grāmatām "Neredzīgais Indriķis un viņa dziesmas", "Kurzemes tautskolas ērkšķu ceļi. A. Bergmaņa un J. Valtera piemiņai Dzērves skolas 100 g. jubilejas gadījumā, 1833–1933", par rakstu "Latviešu tautasdziesmu metrika".

1935
Triju Zvaigžņu ordenis
III šķira
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Domes 1935. gada 15. novembra lēmumu.

1936
Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija par rakstiem "Latviešu tautasdziesmas", "Tautas dzejas ietekme latviešu literatūrā", "Jēkabs Lautenbahs un viņa centieni".

1964
PBLA Tautas balva
Tiek rādīti ieraksti 1-16 no 16.
#VītaDatumsTipsVietas tipsTeksta fragments
   
1Džūkste
(Džūkste, Džūkstes pagasts, Tukuma novads)
14.09.1870Dzimšanas vietaCiems
2Irlava
(Irlava, Irlavas pagasts, Tukuma novads)
1886 - 1889IzglītojiesCiems
3Akadēmijas iela 10, Jelgava
(Akadēmijas iela 10, Jelgava, LV-3001)
1891IzglītojiesĒka, māja
4Ülikooli 18, Tartu
(Ülikooli 18, Tartu, Estonia, 51005)
1891 - 1895IzglītojiesĒka, māja
5Smiltene
(Smiltene, Smiltenes novads)
1895 - 1897DarbavietaPilsēta
6Rīga
(Rīga)
1922 - 1934DarbavietaPilsēta
7Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
01.07.1922DarbavietaĒka, māja
8Rīga
(Rīga)
1924Dalība organizācijāsPilsēta
9Rīga
(Rīga)
1934DarbavietaPilsēta
10Vācija
(Germany)
31.07.1944EmigrēValsts
11Emmendingena
(Emmendingen, Germany)
1945 - 1949DzīvesvietaPilsēta
12Vircburga
(Würzburg, Bavaria, Germany)
1945 - 1948DarbavietaPilsēta
13Amerikas Savienotās Valstis
(United States)
31.03.1950EmigrēValsts
14Denvera
(Denver, Colorado, United States)
24.05.1965Miršanas vietaPilsēta
15Džūkstes kapi
("Aptiekas māja", Džūkste, Džūkstes pagasts, Tukuma novads, LV-3147)
28.09.1997ApglabātsKapsēta
16Džūkste
(Džūkste, Džūkstes pagasts, Tukuma novads)
(Nav nūruodeits)IzglītojiesCiems

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.