Arvīds Dravnieks

Vuords
Arvīds Dravnieks
Kopsavilkums
Arvīds Dravnieks (1904-1977) - skolotājs. Dzimis mežsarga ģimenē. Pēc Rīgas Skolotāju institūta beigšanas strādājis par skolotāju un skolu pārzini. Līdzās skolotāja darbam interesējās par literatūru. Literārās apceres publicētas arī Luda Bērziņa "Latviešu literatūras vēstures" 6. sējumā (1937). 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, 1950. gadā izceļoja uz ASV, kur turpināja pedagoga darbu. Sarakstījis atmiņas par darbu skolā un spilgtām personībām "Es atceros" (1970).
Personiskuo informaceja
Dzimis mežsarga Dāvida Dravnieka ģimenē.
Citātu galerija

Par Arvīda Dravnieka personību

"Rakstos un runā A. Dravnieks izceļas ar skaidru un tēlainu valodu, domu asumu un raitu plūdumu. Viņš apveltīts īpašām spējām orientēšanos mācības vielā, sava laika norisēs un ļaudīs, kas palīdzēja veidot vērtīgu darbu klasē un pulcināt ap sevi labus darbiniekus Ausekļa pamatskolā un vēlāk tautskolu direkcijā. Dravnieka personībā ir kāda pamatskaņa, kas izpaužas godbijībā pret mūžīgajām vērtībām un simpātijā pret skolēniem, vecākiem un skolotājiem."

Gaide, Mārtiņš. A. Dravnieka 50 gadu. Latvija Amerikā, 1954, 24. dec.

Par atmiņu grāmatu "Es atceros" (Ņujorka: Grāmatu Draugs)

"Dravnieka grāmatā paša autora persona un darbs ir vienmēr visu notikumu centrā, tāpēc tā ir subjektīva grāmata, bet līdztekus personīgās aktivitātes uzsvaram, autors plaši attēlojis un raksturojis arī citu darbību un vispārējos notikumus divdesmit gadu laikā, tā sniedzot, kaut arī subjektīvā skatījumā, daudz materiāla latviešu skolu un kultūras vēsturei. Īstā vārda nozīmē Dravnieka Es atceros nav autobiogrāfija, jo tajā trūkst autora agrās bērnības tēlojuma un pēdējā pagarā dzīves posma svešumā. Visspilgtāk grāmatas saturu raksturo tās apakštituls: Latvijas skolas un skolotāji. Protams, grāmatā apcerētas ne visas, bet tikai tās skolas un tie skolotāji, kurus viņš pazina un ar kuriem viņam iznāca sadarboties. [..] Tā uzrakstīta ar dziļu iejūtu un emocionālu spēku, tās spraigā izteiksme, vijīgs vēstījums un bagātais saturs visnotaļ saista lasītāja interesi. A. Dr. grāmata vēsta ne tikai par viņa paša darbību, bet plaši izgaismo un komentē mūsu zemes brīvības un okupācijas posmus, tāpēc tā lieti noderēs arī mūslaiku un nākošiem
latviešu vēsturniekiem Latvijas vēstures pētīšanai."

Tichovskis, Heronīms. Latvijas skolas un skolotāji. Laiks, 1970, 9. dec.


Profesionaluo darbeiba
Periodikā rakstījis par literatūru.
Grāmatā izdots "Kronvaldu Atis. Dzīves un darba stāsts" (1937).
1937: Luda Bērziņa rediģētajā "Latviešu literatūras vēsture" 6. sējumā publicējis apcerējumu par Jāni Veseli (apcere "Jāņa Veseļa dzīves gājums" pārpublicēta krājumā "Jānis Veselis", 1980); par Jāni Albertu Jansonu, Jāni Veseli, Kārli Egli, par tolaik jauno autoru grupu Arturu Baumani, Edgaru Sūnu, Ernestu Anšēvicu, Jāni Kadili, Annu Bērzkalni, Jāni Rudzīti, Kārli Draviņu, Kārli Strautu, Elzu Grāvīti-Plukšu, Krišjāni Ancīti; par bibliogrāfiem Jāni Misiņu, Augustu Ģinteru, Valdemāru Cauni; par pedagoģiju.
Tautskolu vajadzībām sarakstījis grāmatu "Latviešu rakstniecība" (1942), trimdā uzdevis grāmatu "Latviešu literatūras vēsture" (1946, papildināts izdevums 1976).
1936-1938: redaktors Anša Gulbja apgāda jaunatnes rakstu sērijai "Jaunības apcirkņi".

Periodikā rakstījis par pedagoģijas un skolu jautājumiem.
1933: rediģējis rakstu krājumu "Tautas izglītība".
1939: kopā ar Jāni Grīnu sastādījis "Lasāmā grāmata" V un VI pamatskolas klasēm.
1942: pedagoģiskiem jautājumiem veltīts sastādītais krājums "Mācīšana un audzināšana".
Kopā ar Ludi Bērziņu sastādījis mācību grāmatas 1.-6. klasēm "Tēvu valoda" (1934-36), kas līdz 1938. gadam iznākušas vairākos izdevumos.
Atmiņas par Latvijas skolām un skolotājiem apkopotas grāmatā "Es atceros" (1970).
Luda Bērziņa piemiņas krājums "Zvaigžņu sega" (1967) redaktors.

Profesionālā darbība saistīta ar skolotāja darbu un izglītības nozari:
Rīgas pilsētas Ausekļa pamatskolas pārzinis.
1940-44
: Latvijas tautskolu direktors.
1945-50: Latviešu izglītības nozares vadītājs Vācijas bēgļu nometņu laikā.
1951: izveidojis un vadījis latviešu skolu Longvjū (ASV).
Līdz 1964: Amerikas Latviešu apvienības skolu lietu pārzinis.

Skolotāja darbā rosinājis skolniekus vākt folkloru. Arvīda Dravnieka iesūtītie materiāli saglabājas Latviešu Folkloras krātuvē, skat.: Arvida Dravnieka folkloras vākums.
Dzimšanas laiks/vieta31.12.1904
Pampāļi
Pampāļi, Pampāļu pagasts, Saldus novads

Dzīvesvieta1930–1944
Rīga
Rīga

1945–1950
Detmolda
Detmold, North Rhine-Westphalia, Germany
Izglītība1928
Rīgas Skolotāju institūts
Liepājas iela, Rīga
Liepājas iela, Rīga

Beidzis mācības.


1930–1932
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050

Nepabeigtas studijas Matemātikas fakultātē; studiju virziens: dabas zinātnes.

DarbavietaRīga
Rīga

Rīgas pilsētas Ausekļa pamatskolas pārzinis.


Kursīšu pamatskola
Kursīši
Kursīši, Kursīšu pagasts, Saldus novads
Skolotājs.

Rīga
Rīga
Skolotājs Rīgas Centrālcietumā.

1928–1930 (Datums nav precizs)
Zvārde
Zvārdes pagasts, Saldus novads, LV-3883

Skolotājs Zvārdes tautskolā.


1940–1944

Tautskolu direktors.


1950
Longvjū
Longview, Washington, United States

Pēc ieceļošanas 1950. gadā sāka strādāt koku apstrādes fabrikā.

Dalība organizācijāsRīga
Rīga
Rīgas Latviešu skolotāju biedrības biedrs.

Rīga
Rīga
Rīgas Skolotāju institūta bijušo audzēkņu biedrības priekšnieks.
Emigrē1944
Vācija
Germany
Rudenī devies bēgļu gaitās.

1950
Amerikas Savienotās Valstis
United States
Miršanas laiks/vieta22.09.1977
Sietla
Seattle, Washington, United States



Showing 1-15 of 15 items.
#VītaDatumsTipsVietas tips
  
1Pampāļi
(Pampāļi, Pampāļu pagasts, Saldus novads)
31.12.1904Ciems
2Rīga
(Rīga)
1930 - 1944Pilsēta
3Detmolda
(Detmold, North Rhine-Westphalia, Germany)
1945 - 1950Pilsēta
4Sietla
(Seattle, Washington, United States)
22.09.1977Pilsēta
5Vācija
(Germany)
1944Valsts
6Amerikas Savienotās Valstis
(United States)
1950Valsts
7Liepājas iela, Rīga1928Iela
8Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1930 - 1932Ēka, māja
9Rīga
(Rīga)
(Nav nūruodeits)Pilsēta
10Kursīši
(Kursīši, Kursīšu pagasts, Saldus novads)
(Nav nūruodeits)Ciems
11Rīga
(Rīga)
(Nav nūruodeits)Pilsēta
12Longvjū
(Longview, Washington, United States)
1950Pilsēta
13Zvārde
(Zvārdes pagasts, Saldus novads, LV-3883)
1928 - 1930Ciems
14Rīga
(Rīga)
(Nav nūruodeits)Pilsēta
15Rīga
(Rīga)
(Nav nūruodeits)Pilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.