#LFK-116-12133

Nūsaukums
Spīganu mēsli
Vīneibys Nr.
12133
Kruojums
Organizaceja
Kategorijas
Volūdys
Latviešu valoda
Dialekti
Vidus dialekts
Faili
Iesūtītājs
Teicējs
Pierakstītājs
Pierakstīšanas laiks un vieta
1933, Rencēnmuiža
Rencēnmuiža, Rencēnu pagasts, Valmieras novads
Atslāgvuordi
#LFK-116-12133
AtšifriejaSandis Laime
PabeigtsNui
ApstyprynuotsNui
Lobuots2017-10-06 10:22:44
Atšifriejums

12131

108.
Reiz vecos laikos, no Rencēnu muižas Krodziņa māte ar meitu norunājušas braukt spīganās uz Jauno muižu. Viņas piegājušas pie skapa paostijušas burkā šķidrumu un sacijušas pašol uz Jauno muižu. Un uzsēdušās slotas kātam mugura un aizlaidušas kā vējš. Puisis visu to noskatijies un arī tāpat izdarījis. Māte ar meitu jau pa to laiku bijušas toveri pieslaukušas. Nu puisim iedevušas toveri uz māju vest un piesacijušas lai trrrr nesaka. Puisis jājis tik ātri pār celmiem ka pašam bail palicis. Viņš iesaucies trrrr un piepēži atradies meža uz celma sēžot.

12132

109
Liels liels ozols, divpadsmit zariem, ikvienā zarā pa četri perekļi, ikvienā pereklī pa septiņām olām ikvienā olā melns un balts. (gads.)

12133

110.
Kādreiz vecos laikos gans uzgajis tīrumā baltu mīkstu putru. Tie esot spīganu mēsli. Tur vajagot šaut ar plinti tad spīgana pati nākot lūgties.
53-111. Teicēja Karlīne Pētersons Rencēnu pag, Rencenu muižā 73 gadus veca.
Atšifrēt tekstu
Failu atšifrēšana pieejama tikai reģistrētiem lietotājiem
Attaiseit

Kādreiz vecos laikos gans uzgājis tīrumā baltu mīkstu putru. Tie esot spīganu mēsli. Tur vajagot šaut ar plinti, tad spīgana pati nākot lūgties.

Attaiseit

Kartes leģenda



Tiek rādīti ieraksti 1-1 no 1.
#VītaDatumsTipsVietas tips
  
1Rencēnmuiža
(Rencēnmuiža, Rencēnu pagasts, Valmieras novads)		1933Pierakstīšanas laiks un vietaCiems

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.