#LFK-210-639

#LFK-210-639
AtšifriejaZenta_Zeme
PabeigtsNui
ApstyprynuotsNui
Lobuots2016-07-21 01:03:42
Atšifriejums

nepaskatījies. Nu šis iet, iet, bet braucēji brauc šim aizmugurē un nebrauc garam. Nu šis atmet galvu atpakaļ un redz skaistu karieti ar pāris zirgiem priekšā un karietē sēd divi kungi lepni ar ūtēm galvā un viss apģērbs melns. Tie brauc un sarunājās paklusu, bet zirgi iet vai stāvu un tuvāk vien šim nāk vai virsū. Nu šis redz, ka labi vairs nav un vai auksti sviedri nāk uz pieres, ka iedomājis kautko nelabu. Nu domajis ko nu darīt. Tad uzkliedzis: "Kas tur brauc vai uz ceļa rūmes trūkst, ka jābrauc dzīvam cilvēkam virsū. Domādams pie sevis, ka labi nebūs metis krustu trīs reiz priekšā un lūdzis dievu klusībā. Tā uz vienu reizi kariete, braucēji pazuduši un nekas vairs ne braucis ne kā. Tas gadījums bijis gan ļoti šausmīgs, un Mednis savu galvu ķīlā licis, ka rītā stāstīdams elsojis no bailēm un teicis ka tāda piedzīvojuma savā mūžā vēl neesot redzējis.

639

Par Alūksnes ezeŗa burvībām ziemas naktī.
Ap 70. gadus vecs vīrs saukts Bērza Reinis. (R. Bērziņš.) No kunga dzīru kalpošanas nācis viens pats pār ezeru. Bijusi tāda kā migla, un pats arī bijis drusku iemetis. Kā bijis jau pret vidu ezeru, te nākušas divas feinas dāmas smaidīdamas šim pretī. Šis nu neko, bet šās uzreiz izraun gaŗām ejot cimdus šam no jostas un nu iet pa priekšu
Atšifrēt tekstu
#LFK-210-639
AtšifriejaDainisP
PabeigtsNui
ApstyprynuotsNui
Lobuots2017-01-22 13:22:36
Atšifriejums

un smejās, tad nomet cimdus zemē. Šis paņem augšā aizbāž aiz jostas un iet tālāk. Nu atkal otra izraun šim cimdus un iet abas krēgdamas. Šis nodusmojies un sagliedzis [sakliedzis]. Vai tu „šterva” atdūsi munus cimdus, jeb vai tu gribi ar kūku. Šī tik smejās un neliekās ne zinusi. Nu ka šis jau pārskaities nosviež atkal cimdus uz ledus un šis paņem aizbāž aiz jostas. Nu šās kā iet, tā iet pa priekšu smejās un šim grib tā kā pie rokas ķerties, bet šis nodusmojies dzērumā lamājās cik nu vien saprotams un kāda rupjākā valoda, bet šās neliekās ī dzirdot tik iet un smejās. Te brīnums iet, iet un nevar gala vien dabūt. Jau prāts ar bijis skaidris, bet tak vajadzēja būt jau pie Kolberģa, bet nu tik iedomājies ka dzird gaiļus dziedam, ka nu nav labais ar šo. Metis krustu priekšā un nolūdzis dievu. Jā tūliņ abas priecīgās dāmas pazudušas un šis kā no miega atmodies un redzējis ka aizgājis Lāzberģa birzēs. Nu nezinājis ko darīt, tādas bailes bijušas, ka trīsejis kā bērza lapa. Nu devies pa ezermalu atpakaļ uz Kolberģi, bet pa ezeru vairs negājis. Un viņš atzinis, ka šīs bijušas raganas, kas viņu apstājušas.

640

Līdzīga teika.
Kāda saimnieka meitene ap 14 gad. Nākusi no Lāzberģa muižas darbos

Atšifrēt tekstu
Attaiseit

Par Alūksnes ezera burvībām ziemas naktī
Ap 70 gadu vecs vīrs, saukts Bērza Reinis (Reinis Bērziņš), no kunga dzīru kalpošanas nācis viens pats pār ezeru. Bijusi tāda kā migla, un pats arī bijis drusku iemetis. Kā bijis jau pret ezera vidu, te nākušas divas feinas dāmas smaidīdamas šim pretī. Šis nu neko, bet šās uzreiz izraun garām ejot cimdus šam no jostas un nu iet pa priekšu un smejas, tad nomet cimdus zemē. Šis paņem augšā, aizbāž aiz jostas un iet tālāk. Nu atkal otra izraun šim cimdus, un iet abas krēkdamas. Šis nodusmojies un sakliedzis: „Vai tu, šterva, atdūsi munus cimdus jeb vai tu gribi ar kūku!” Šī tik smejās un neliekās ne zinis. Nu, ka šis jau pārskaities, nosviež atkal cimdus uz ledus, un šis paņem, aizbāž aiz jostas. Nu šās kā iet, tā iet pa priekšu, smejas un šim grib tā kā pie rokas ķerties, bet šis nodusmojies dzērumā lamājas, cik nu vien saprotams un kādā rupjākā valodā, bet šās neliekās i dzirdot, tik iet un smejas.
Te, brīnums, iet, iet, un nevar gala vien dabūt. Jau prāts ar bijis skaidris, bet tak vajadzēja būt jau pie Kolberģa. Bet nu tik iedomājies, ka dzird gaiļus dziedam, ka nu nav labais ar šo. Metis krustu priekšā un nolūdzis Dievu. Jā, tūliņ abas priecīgās dāmas pazudušas, un šis kā no miega atmodies un redzējis, ka aizgājis Lāzberģa birzēs. Nu nezinājis, ko darīt – tādas bailes bijušas, ka trīsējis kā bērza lapa. Nu devies pa ezermalu atpakaļ uz Kolberģi, bet pa ezeru vairs negājis. Nu viņš atzinis, ka šīs bijušas raganas, kas viņu apstājušas.

Kartes leģenda





Tiek rādīti ieraksti 1-4 no 4.
#VītaDatumsTipsVietas tips
  
1Alūksnes ezers
(Jaunalūksnes pagasts, Alūksnes novads)
(Nav nūruodeits)Tekstā minēta vietaEzers
2Kolberģis
(Kolberģis, Jaunalūksnes pagasts, Alūksnes novads)
(Nav nūruodeits)Tekstā minēta vietaCiems
3Lāzberģis
(Jaunalūksnes pagasts, Alūksnes novads)
(Nav nūruodeits)Tekstā minēta vietaCiems
4Osvenieki
(Jaunalūksnes pagasts, Alūksnes novads)
1929Pierakstīšanas laiks un vietaViensēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.