#LFK Ak-14-3

Nūsaukums
3. nodaļa. Pēterpilī
Vīneibys Nr.
3
Kategorijas
Volūdys
Latviešu valoda
@@@@
Latviešu valoda
Iesūtītājs
Iesūtīšanas datums
00.05.2018
Atslāgvuordi
Attaiseit

Pēterpilī.

Mana dzimšanas vieta – Pēterpils, kara laikā 1917. gada 5. aprīlī. Līdz šim brīdim Cariskā Krievija dzīvoja pārliecībā, ka viņa šo karu uzvarēs. Pirmās sagrāves Polijā, Galīcijā – 10 000 gūstā saņemto – radīja nestabilitāti frontē un labvēlīgus apstākļus revolūcijai Krievijā. Vācija zināja cik bīstams ir Ļeņina-Marksa un Engelsa ideju sekotājs, talantīgais masu kūdītājs, kas tai laikā atradās emigrācijā, cietumā.
Lai paātrinātu cariskās Krievijas bojāeju, Vācija izlaida Ļeņinu no cietuma un pārlaida slēgtā vagonā pāri Krievijas robežai (frontei). Vācu valdība nebija maldījusies – Ļeņins izdarīja savu briesmīgo (vai labo?) darbu. Sīkāk negribu kavēties pie vēsturisko notikumu gaitas, jo viss tas aprakstīts simtiem sējumos, vēstures grāmatās, patiesi vai tendenciozi tas atkarīgs, kuras valsts pusē rakstītājs atradies tai reizē.
Mani mīļie vecāki dzīvoja Rīgā un ticēja cara Krievijas uzvarai, līdz ar to uzskatīja Vāciju par savu niknāko ienaidnieku. Mammas brālis Augusts Kurau arī tika iesaukts armijā un atradās Galīcijas frontē kur, krita vācu gūstā 1916. gadā. Tanī laikā vadīja šausmīgs bads, kā Krievijā, tā arī visā Eiropā. Tā kā vācu armijā arī valdīja bads, krievu gūstekņiem klājās grūti. Plosījās tīfs, dizentērija, kas katru dienu prasīja daudz dzīvību. Tādēļ vācu armijas vadība izvietoja gūstekņus pie zemniekiem. Tā mans onkulis Augusts, kā gūsteknis strādāja pie kāda vācu zemnieka Tas radīja labvēlīgus apstākļus aizmukšanai no gūsta. Zemnieka zirdziņš palīdzēja manam onkulim izglābt dzīvību. Tā onkulis atbēga uz Rīgu. Neievainots, šausmīgi novārdzis un utains, bet tomēr dzīvs.
Kā mani vecāki nokļuva Pēterpilī. Rīgā klīda baumas, ka vācu armija iegājusi Kurzemē un nežēlīgi apietas ap vietējiem iedzīvotājiem, kā dzimtbūšanas laikos: miesas sodi, kāršanas utt. Mani vecāki tādēļ nolēma doties uz aizmuguri. Ir tāds sakāmvārds – no vilka bēdz, lācim uzskrien. Šausmīgs bads, nabadzība, neziņa par nākotni. Pie tam arī es esmu nācis pasaulē. Tas viss satrauc manu vecāku prātus. Petrogradā revolūcija. Nekādu ziņu no Rīgas. Tā paiet dienas un mēneši. No baumām vecāki uzzina, ka proklamēta Latvijas neatkarība (1918). Tas dod iemeslu maniem vecākiem domāt par atgriešanos dzimtenē. Tanī laikā Petrogradā satiksme ar Rīgu ir ļoti apgrūtināta. Pat līdz robežai atsevišķi izņēmumi tikai vācu tautības iedzīvotājiem. Ir panākta kāda vienošanās ar Pagaidu valdību šajā jautājumā, jo nodibināta speciāla komisija, kas reģistrē vācu tautības izbraucējus no Petrogradas.
Mans tēvs perfekti runā trīs valodās. Izmantodams vācu valodas zināšanas un it kā vācisko uzvārdu, viņš arī dabū braukšanas atļauju savai ģimenei līdz Latvijas robežai. Visi vilcienā baidījās, ka tikai kādam nesākās tīfs, dizentērija, tad tos izsēdina nākošā stacijā. Tas nozīmēja šķiršanos uz mūžu. Kāda sieviete, vērodama manu izģindušo bālo augumiņu un pastāvīgo gulēšanu, nosprieda, ka esmu miris. Tādēļ pieprasīja, lai mani nekavējoši izmetot pa vilciena logu. Mana māmiņa pieliekusies paklausījās manu sirdi, teikusi, ka esmu tomēr dzīvs. Kā mamma vēlāk stāstīja: tā bijusi manas dzīvības pirmā izglābšanas reize.
Beidzot Latvijas robeža. Tiekam ievietoti karantīnā – atutošana. Tas bija neaprakstāms brīdis, stāsta vēlāk mamma, kad pēc pirts tika izsniegta no amerikāņu miltiem cepta baltmaizes un rupjās maizes kukulītis. Līdz šim Petrogradā, maizi izsniedza vienu šķēlīti dienā bērniem uzturam. Pēc dažu dienu atlabšanas, medicīniskas palīdzības un rīsu putras, tika dota atļauja braukšanai uz Rīgu.
Prieki nebija ilgstoši. 1919. gadā mainījās valdības. Rīgas ielās plīvoja jau sarkani karogi. Fūrmaņos braukāja sarkanie komisāri, ar naganiem pie sāniem. Viņus varēja pazīt pēc ādas tužurkām un augstām jērādas cepurēm uz vienu ausi. Naktis apdzērušies, šaudīdamies, bļaustījās pa naksnīgajām Rīgas ielām. Izdarīja kratīšanas, meklējot veikalos liekus pārtikas krājumus un dzīvokļos ieročus. Notika aresti un nacionalizācijas. Kā mamma stāstīja, tā bija baigā anarhija, kur dzīvībai bija špičkas vērtība. Tam visam vēl pievienojās bads. Cilvēki baidījās iziet uz ielas vakara stundās. Pa dienu meklēja kurināmo, lai varētu uzvārīt ūdeni. Kad pielēja vēderu ar tēju, mazāk gribējās ēst. Tā izdevās piemānīt vēderu.
Avīzes ziņoja par valdības maiņām. Par Stučku, kurš vairāk izdevis, dekrētus ar tukšiem solījumiem, nekā tos pildījis. Strēlnieku atbalsts jaunajai varai bija diezgan vājš. Jo arī strēlnieki vairāk skatījās, lai vēders būtu pilns, un neuzticīgi raudzījās uz visu notiekošo. Karš bija apnicis. Par Latvijas neatkarību runāja vienīgi Ulmaņa valdība. Arī šiem solījumiem bija maz ticētāju. Baumas un visādas valodas bija pārņēmušas latvju tautu. Dzirdēja runājam, ka Ulmanis organizējot latviešu rotas. Meierovics pa ārzemēm meklējot palīdzību un atdzīšanu Latvijas valstij.
Te pēkšņi, pēc vairākiem mēnešiem Rīga pārvēršas par skudru pūzni. Pa galvenajām ielām mūk komisāri ar savām plintniecēm. Kažokos, dārgās lapsu ādās un gredzenotiem pirkstiem. Īss mūžinš bija šiem "biedrīšiem". Pēc īsas apšaudes Rīgas ielās parādījās fon Golca vācieši. Senais ienaidnieks barons ir atkal klāt. Arī šie profesionālie karavīri, kuri saņem naudu par karošanu, nav spējīgi ilgi okupēt Latviju. Kārlis Ulmanis no Liepājas izdod uzsaukumu: celties un doties cīņā pret nīstiem baroniem. Aizstāvēt piedzimušo Latviju. Tauta mūs atbalstīs, tai dota izdevība cīnīties par savas valsts būt vai nebūt. Šos vārdus tiešām uzklausīja tautas dēli un mūsu pagurušie strēlnieki. Cēsu apkārtnē organizētām jaunatnes rotām priekšgalā nostājās komandieri, kaujās pieredzējuši strēlnieki.
Par pirmajiem panākumiem kaujās pie Cēsīm jāsaka, ka tiem bija liela nozīme. Labi bruņotais vācu karaspēks bija spiests atkāpties. Tas iededzināja latviešos patriotiskas jūtas. Deva ticību sev un nākotnei. Kur radās tautai spēks? Tika dzirdēts, ka Igaunija kļuvusi brīva, ka viņu rotas ar bruņu vilcienu nākot palīgā latviešu pulkiem. Lai nu kā, bet kādu dienu Rīgā ienāk Cēsu skolnieku rotas un strēlnieki, kuru priekšā uz balta zirga jāj pulkvedis Zemitāns.
Rīga ir atbrīvota. Vācieši bēg no saniknotiem latviešiem. Palīdz angļu kreiseru artilērija un igauņu bruņu vilciens, citādi no Pārdaugavas tos būtu grūti dabūt ārā. Vācieši tā bēg ka atstāja latviešiem savu smago artilēriju ar visiem šāviņiem. Tas deva spēka un jaunu iedvesmu tautai. Kas vien spēja panest ieroci, atsaucās Ulmaņa un Latvijas valdības aicinājumiem "Tēvu zemei grūti laiki dēliem jāiet palīgā". Veci un jauni stājās Latvijas atbrīvotāju rindās, viņus vienoja viena doma – jāizdzen no Latvijas nīstais vācu barons. Tautai nav vajadzīgi nedz baroni, nedz komisāri! Tad Latvija būs brīva un brīva būs latviešu tauta. Neticami un tomēr fakts – pēc 700 gadiem latviešu tauta, vergu tauta, iegūst neatkarību un brīvību. Beidzot mūs atzīst ārzemēs: de facto un de jure – Anglija, Francija un Amerika. To iespaidā Padomju Krievijas valdība atsakās no Latvijas teritorijai uz mūžīgiem laikiem un atzīst Latviju kā, brīvu neatkarīgu
To paraksta 1922. gadā Ļeņins. Tātad pilnīga uzvara. Par velti nelēja savas asinis latviešu tauta, viņas dēli strēlnieki. Karš prasīja daudz upuru. Arī Latvijas brīvības kaujas prasīja ne mazums dzīvību. Daudz bija, pamestu lauku sētu, dodoties bēgļu gaitās uz tālo Krieviju. Atgriezās tikai daļa, daudzi slimības un bada sagrauzti neatgriezās. Vēl citi "sasmērējās" padomēs un baidījās braukt atpakaļ. Tomēr latviešu zemnieks ir sīksts un izturīgs. Tiek sadalītas baronu muižas un lauki. Tos piešķir Lāčplēša ordeņa kavalieriem un jaunsaimniekiem. Visa Latvija jutās kā Jurģos. Nav viegli jaunās Latvijas saimniekiem noorganizēt, lai tauta būtu paēdusi. Manas pirmās atmiņas sakarā ar ēšanu: uz Tērbatas un Martas ielas stūra atradās amerikāņu ķēķis, tajā bērni saņēma vienu paciņu ar ziedotām mantiņām un konfekti. Turpat deva telēķi saldu rīsu putru. To visu sūtot mums amerikāņu bērni un onkuļi. Tā mēs ar brāli tikām baroti vairākus mēnešus, bet drīz vien tirgos un veikalos parādījās lauku labumi, ko varēja nopirkt latviešu naudā. Sākumā gan rubļos (papīra naudā), vēlāk, pēc mēnešiem, jau latos un santīmos.


Pati pirmā atmiņu epizode, saistās ar manu dzīvības glābšanu (otro reizi). Sešstāvu nama pagalmā, nezinu, kādu apsvērumu dēļ, tiku atstāts viens. Jādomā, lai ieelpotu gaisu. Bija skaists pavasaris, šur tur vēl bija apledojumi arī pagalmā, sevišķi ap rītzņu, kur aizplūst notekūdeni. Šoreiz tā sagadījās, ka rīziņas restotais vāks bija atstāts vaļā. Es, droši vien gribēdams paskatīties, kas tur iekšā, piegāju klāt. Kāja paslīdēja un nākošā brīdī atrados jau caurumā. Pavasarī Daugavas līmenis bija augsts, tādēlļ rīzinā ūdens bija līdz malai un tā bija mana laime, citādi būtu iekritis dziļāk, no kurienes ārā, iespējams neviens mani nedabūtu... Iepletis rociņas turējos pie cauruma malām. Pa logu kāda tante mani ieraudzīja, atskrēja un izvilka. Bailes man nebija, to atceros. Siltā istabā ap mani rosījās mamma, vecāmāte un tante. Tiku berzēts un sildīts vanniņā. Tā jutos diezgan omulīgi, vēlāk pat iesnas nedabūju. Vēl atceros, ka es kopā ar vecmammu vienā lielā vannā kopā mazgājos. Varbūt ūdens taupīšanas nolūkā? Žēl, nepavaicāju māmiņai kādēļ. Nezinu, cik man varēja būt toreiz gadiņu, varbūt, trīs, četri... Varu tikai iztēloties, ko mani vecāki pārcietuši šajos gados.

Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 20.
#VītaDatumsTipsKategoreja Vietas tipsTeksta fragments
   
1Krievija
(Russia)
1917Notikuma vietaValstsLīdz šim brīdim Cariskā Krievija dzīvoja pārliecībā, ka viņa šo karu uzvarēs. Pirmās sagrāves Polijā, Galīcijā – 10 000 gūstā saņemto – radīja nestabilitāti frontē un labvēlīgus apstākļus revolūcijai Krievijā.
2Rīga
(Rīga)
1917Notikuma vietaPilsētaMani mīļie vecāki dzīvoja Rīgā un ticēja cara Krievijas uzvarai, līdz ar to uzskatīja Vāciju par savu niknāko ienaidnieku.
3Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast)
1917Notikuma vietaPilsētaKā mani vecāki nokļuva Pēterpilī. Rīgā klīda baumas, ka vācu armija iegājusi Kurzemē un nežēlīgi apietas ap vietējiem iedzīvotājiem, kā dzimtbūšanas laikos: miesas sodi, kāršanas utt. Mani vecāki tādēļ nolēma doties uz aizmuguri. Ir tāds sakāmvārds – no vilka bēdz, lācim uzskrien.
4Rīga
(Rīga)
1917Notikuma vietaPilsētaTā mans onkulis Augusts, kā gūsteknis strādāja pie kāda vācu zemnieka Tas radīja labvēlīgus apstākļus aizmukšanai no gūsta. Zemnieka zirdziņš palīdzēja manam onkulim izglābt dzīvību. Tā onkulis atbēga uz Rīgu. Neievainots, šausmīgi novārdzis un utains, bet tomēr dzīvs.
5Rīga
(Rīga)
1917Notikuma vietaPilsētaMani mīļie vecāki dzīvoja Rīgā un ticēja cara Krievijas uzvarai, līdz ar to uzskatīja Vāciju par savu niknāko ienaidnieku.
6Krievija
(Russia)
1917Notikuma vietaValstsLīdz šim brīdim Cariskā Krievija dzīvoja pārliecībā, ka viņa šo karu uzvarēs. Pirmās sagrāves Polijā, Galīcijā – 10 000 gūstā saņemto – radīja nestabilitāti frontē un labvēlīgus apstākļus revolūcijai Krievijā.
7Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast)
1917Notikuma vietaPilsētaKā mani vecāki nokļuva Pēterpilī. Rīgā klīda baumas, ka vācu armija iegājusi Kurzemē un nežēlīgi apietas ap vietējiem iedzīvotājiem, kā dzimtbūšanas laikos: miesas sodi, kāršanas utt. Mani vecāki tādēļ nolēma doties uz aizmuguri. Ir tāds sakāmvārds – no vilka bēdz, lācim uzskrien. Šausmīgs bads, nabadzība, neziņa par nākotni. Pie tam arī es esmu nācis pasaulē. Tas viss satrauc manu vecāku prātus.
8Rīga
(Rīga)
1917Notikuma vietaPilsētaTā mans onkulis Augusts, kā gūsteknis strādāja pie kāda vācu zemnieka Tas radīja labvēlīgus apstākļus aizmukšanai no gūsta. Zemnieka zirdziņš palīdzēja manam onkulim izglābt dzīvību. Tā onkulis atbēga uz Rīgu. Neievainots, šausmīgi novārdzis un utains, bet tomēr dzīvs.
9Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast)
05.04.1917Notikuma vietaPilsētaMana dzimšanas vieta – Pēterpils, kara laikā 1917. gada 5. aprīlī.
10Rīga
(Rīga)
1918Notikuma vietaPilsētaRīgā klīda baumas, ka vācu armija iegājusi Kurzemē un nežēlīgi apietas ap vietējiem iedzīvotājiem, kā dzimtbūšanas laikos: miesas sodi, kāršanas utt. Mani vecāki tādēļ nolēma doties uz aizmuguri. Ir tāds sakāmvārds – no vilka bēdz, lācim uzskrien. Šausmīgs bads, nabadzība, neziņa par nākotni. Pie tam arī es esmu nācis pasaulē. Tas viss satrauc manu vecāku prātus. Petrogradā revolūcija. Nekādu ziņu no Rīgas.
11Liepāja
(Liepāja)
1919Notikuma vietaPilsētaKārlis Ulmanis no Liepājas izdod uzsaukumu: celties un doties cīņā pret nīstiem baroniem. Aizstāvēt piedzimušo Latviju. Tauta mūs atbalstīs, tai dota izdevība cīnīties par savas valsts būt vai nebūt. Šos vārdus tiešām uzklausīja tautas dēli un mūsu pagurušie strēlnieki. Cēsu apkārtnē organizētām jaunatnes rotām priekšgalā nostājās komandieri, kaujās pieredzējuši strēlnieki.
12Pārdaugava
(Pārdaugava, Rīga, Latvija)
1919Notikuma vietaPilsētas daļaRīga ir atbrīvota. Vācieši bēg no saniknotiem latviešiem. Palīdz angļu kreiseru artilērija un igauņu bruņu vilciens, citādi no Pārdaugavas tos būtu grūti dabūt ārā. Vācieši tā bēg ka atstāja latviešiem savu smago artilēriju ar visiem šāviņiem.
13Rīga
(Rīga)
1919Notikuma vietaPilsētaRīga ir atbrīvota. Vācieši bēg no saniknotiem latviešiem.
14Rīga
(Rīga)
1919Notikuma vietaPilsētaLai nu kā, bet kādu dienu Rīgā ienāk Cēsu skolnieku rotas un strēlnieki, kuru priekšā uz balta zirga jāj pulkvedis Zemitāns.
15Cēsis
(Cēsis, Cēsu novads)
1919Notikuma vietaPilsētaPar pirmajiem panākumiem kaujās pie Cēsīm jāsaka, ka tiem bija liela nozīme. Labi bruņotais vācu karaspēks bija spiests atkāpties. Tas iededzināja latviešos patriotiskas jūtas. Deva ticību sev un nākotnei. Kur radās tautai spēks? Tika dzirdēts, ka Igaunija kļuvusi brīva, ka viņu rotas ar bruņu vilcienu nākot palīgā latviešu pulkiem.
16Rīga
(Rīga)
1919Notikuma vietaPilsēta1919. gadā mainījās valdības. Rīgas ielās plīvoja jau sarkani karogi. Fūrmaņos braukāja sarkanie komisāri, ar naganiem pie sāniem. Viņus varēja pazīt pēc ādas tužurkām un augstām jērādas cepurēm uz vienu ausi. Naktis apdzērušies, šaudīdamies, bļaustījās pa naksnīgajām Rīgas ielām.
17Krievija
(Russia)
1921Notikuma vietaValstsTo iespaidā Padomju Krievijas valdība atsakās no Latvijas teritorijai uz mūžīgiem laikiem un atzīst Latviju kā, brīvu neatkarīgu
18Amerikas Savienotās Valstis
(United States)
1921Notikuma vietaValstsBeidzot mūs atzīst ārzemēs: de facto un de jure – Anglija, Francija un Amerika.
19Francija
(France)
1921Notikuma vietaValstsBeidzot mūs atzīst ārzemēs: de facto un de jure – Anglija, Francija un Amerika.
20Anglija
(England, United Kingdom)
1921Notikuma vietaValstsBeidzot mūs atzīst ārzemēs: de facto un de jure – Anglija, Francija un Amerika.

:Notikuma vieta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.