#ENLI-60000-11

Tur uzauge zelta rōzes,
Mana kapa galiņā.
Atjāj divi dieva dēli, (vornehme Männer)
Nolauz divi zariņus,
Aizness Mārasbaznicā, (D. Domk. zu Riga.)
Puško Māras altariti:
Saka Māra sieredama,
Ta puiša svēselite,
Meitasbēdās nomirusi. R.

Daselbe in Kurland aus Stenders Gram.

10 II

Kur tu iesi Bāluliņ!
Vakarā kājas āvis? (al. Zābakōs apgērbies?)
Ak Māsiņa ne vaica,
Atved manu kumeliņ.
Kur tu jāsi Bāluliņ
Kumeliņu atvedis?
Ak Māsiņa ne vaica,
Seglo manu kumeliņ.
Kur tu jāsi Bāluliņ,
Kumeliņu apseglojis?
Ak! es jāšu tālu ceļu
Ciema meitas aplūkōt.
Kam tu jāsi Bāluliņ
Ciema meitas aplūkōt?
Ak māsiņa ne vaica
Atver manim vara vārtus.
Nu uzkāpu kumeliņu
Ar Dieviņu tēvs māmiņa!
Nu es jāju uz ceļiņu;
Nu ieraugu zaļu birzi,
Nu piejāju zaļu birzi:
Griežu šautru pillu sauj;
Nu aizjāju zaļu birzi,
Nu ieraugu augstu kalnu,
Augstu kalnu pārjājis,
Tur iztek trīs melli suņi,
Sviešu šautru sētmali.
Sabīstās tie ciema suņi,
Sāk' suniši lādināt.
Jau pajāju lielu ceļu,
Nu ieraugu lielu ciemu,
Nu piejāju lielu ciemu:
Iztek man trīs zeltenītes,
Divi mani pašu vede,
Treša manu kumeliņ.
Ieved mani istabā,
Kumeliņu stallitē.
Pieceļ manim liepu galdu,
Uzklāj baltu galdautiņ:
Uzklājuši galdautiņ,
Uzliek manim sāl' un maiz'.
Nu es iešu lūkoties
Ko tās ciemu meitas dara:
Viena vērpe, otra ade,
Tršea zīdi šķetere.
Dōd man māmiņ to meitiņu
Kas to zīdi šķetere:
Ja ne dōsi to meitiņu,

Es nomiršu bēdiņās.
Kur jūs mani apraksiet
Kad nomiršu bēdiņās?
Raksim rōžu dārziņā,
Apakš rōžu lapiņām.
Tur uzauge daiļas rōzes
Mana kapa galiņā.
Tur teceja ciemu meitas
Svētku rītā puškoties.

12

Dažu labu lezdu krūmu
Cauri līdu, pārilecu. R.

13

Eij karā bāluļiņ,
Ne nes karā karodziņ,
Visi kungi galvu griež
Uz karoguneseju. R.

14

Eij karā bāluliņ, (al. Eij bālin tu karā)
Ne piegul Leišu meitas.
Gul pie sava zobentiņ
Kā pie savas līgaviņas.
Kungi karu ne ceļat,
Mazi mani bāluliņi:
Ne, jaudaja bruņas nest,
Ne, tērauda zōbini. R. W.

15

Eij meitiņ zeltenit'
Samījam gredzeniņus.
Tev bij zelt' man sudraba,
Nāc šu' pati piedevus'. W

16

Es māmiņ viena meit!
Visu labu gribetaja.
Ik rītu sviest ar maiz
Ik vakar jaunu puiš. R. W.

17

Gan ar skaista uzaugu,
Gan ar daiļi iznesōs:
Nu pievīle nelietīts
Kumeļā sēdedams.
Kumeļā sēdedams
Meitai gōdu nolūkaj,
Galdiņš balts nomazgāts,
Galdam kājas nemazgatas. R.

18

Jātnieku! Jātnieku!
Mano mīļo Jātnieku!
Seglo man to zirgu:
Lai es jāj uz Pōļiem Leišiem,
Pie savu mīļu sirsniņ.
Labrīt labrīt man mīl sirsniņ,
Kā tev labi klājās?
Paldies paldies!
Man gan labi klājās.
Tev gan slikti klājās:
Kas vels tas par skōdel bij
Kas tōs svārkus šue
Priekša īksi pakaļ gari
Vidus (W. knēpes) pašā laikā.
Mazais Miķels sprōgain galv'
Ta tōs svārkus šūdinaj. (bestellen) W. R.

19

Kas kaiš kunga sulaiņam
Ne greznōt