#LFK-910-6979

Nūsaukums
Ragana zog pienu - "Kreju virsu"
Vīneibys Nr.
6979
Volūdys
Latviešu valoda
Iesūtītājs
Pierakstīšanas laiks un vieta
1891 - 1892, Naudītes pagasts
Naudītes pagasts, Dobeles novads,
"Dienas Lapas" redakcijā saņemtie, Dāvim Ozoliņam pārsūtītie materiāli (II sūtījums, 12.02.1892.). Pierakstīšanas laiks, visticamāk, bijis 1891. gads. (S. L.)

Atslāgvuordi
#LFK-910-6979
AtšifriejaSandis Laime
PabeigtsNui
ApstyprynuotsNui
Lobuots2021-07-06 22:50:40
Atšifriejums[910]
66.
jāapņem tam trīs reiz maizes mīkstums apkārt, ja saveļ un tad ja atdod sunim. Tad tās iznīkstot pašas no sevis.

6973

731. Par putnu valodu. (Nigrandē)
Senie latvieši būdami apcerēja dabas bērni ir putnus domajuši ar valodu - putnu dziesmās viņi dzirdējuši sarunāšanos.
732. Bezdelīga pēc viņu apcerīgas tulkošanas dziedot tā:
Vista perē trīs nedēļas.
Zose četras nedēļas
Es pate deviņas dienas deviņas naktis.
Ja tas nav tiesa nocērt manu galvu
Iztek sarkanas asinis: čirrrkš.

6974

733. Cīrulis dziedot:
Arājiņ, arājiņ
Paklāj savu kažociņ
Tūlīt kitīšu [kritīšu] zemēTūlīt, tūlīt tūūlīīt.

6975

734. Lakstīgala ievienā sēdēdama noklausījusies kā vīrs sarunājies ar savu no tirgus mājā nākošu sievu dziedot gluži tā kā vīrs ar sievu runājuši.
Vīrs: Ku biji, ku biji, ku biji?
Sieva: Tirgū, tirgū, tirgū
Vīrs: Ko pirki, ko pirki?
Sieva: Cimdus zeķes, cimdus zeķes.
Vīrs: Cik devi cik devi?
Sieva: Ortu, ortu.
/"O" iekš "ortu izrunājams ļoti gari/.

6976

735. Melnais strazds dziedot: Trīšu cirvi, braukšu mežā cirtīšu malku, kurīšu pirti - ai, vai, ko sūksi.

6977

736. Modrīgais gailis pa sētu staigādams uzsaucot ar savu "kukeragā" saimniecei un meitām: Cūka dārzāāā-

6978

737. Zīlīte čirpstinot: Zel, zel, zel, zel mieži.

67.

6979

738. Par raganu.
Reiz kāda saimniece bijuse liela ragana. Kamēr citiem māju ļaudīm pušniekiem aiz liela karstuma visu cauru vasaru nebijis ne karotes piena tomēr raganas saimniecei bijis piena spaņu spaņiem. Reiz kāds puisis noskatījies pieguļā būdams ka saimniece - ragana - ap pusnakti pa pušnieku ganībām staigājuse ar slauceni un karoti rokā un maluse ar roku it kā kriedama sacījusi: "Kreju virsu! Kreju virsu!" Tā viņa aizgājuse uz mājām ar vienu bubinādama. Puisis labs niķu polis un zintnieks būdams darījis saimniecei pakaļ pa viņas pēdām vilcis zirgu apaušus un mulstiķus /apauši - striķiem taisīti iemaukti - mulstiķi tādi pat kā apauši, tik dzelži piesieti: ko zirgam mutē likt/ un bubinājis: "Ņemu visu, ņemu visu!" No rīta mājā pārgājis puisis apaušus un mulstiķus pakāris uz vadzi pie sienas un no tiem tecējis piens ārā. Saimniecei palicis slikti un tā sākuse vemt. Puisis kas pirmais saimnieces saslimšanu pamanījis tūlīt nopratis kas par ligu viņai un iedams uz stalli ieraudzījis, ka no apaušiem tek piens ārā, saķēris tos un iemetis ugunī. Saimniece putas vemdama nomiruse un govīm piens bijis atkal kā arvienu diezgan.

6980

739. Lielbērzē bijuse vecos laikos saimniece liela ragana, viņa ik rītus savas govis ganos izlaizdama gājuse pa pušnieku ganībām raganot: kad kāds cilvēks to saticis, tad tā likusēs ka kuramos lasa. Tādās reizēs viņa arvienu apvilkuse garas brūnas supatas /noberas/ vilnas audinātus lindrakus mugurā un kad mājā pārgājuse, tad tos arvienu novilkuse un piena pagrabā pakāruse. Reiz puisis noskatījies ka no supatas vilnas lindrakiem piena pagrabā tecējis piens ārā. Puisis nu nozadzis lindrakus un iemetis rijas krāsnī: saimniece sākuse brēkt par gūžu sāpēm un aizvilkusēs uz piena pagrabu un lindrakus tur vairs ne atrazdama nokrituse gar zemi un pienu vemdama nomiruse.
Atšifrēt tekstu
Attaiseit

Par raganu
Reiz kāda saimniece bijuse liela ragana. Kamēr citiem māju ļaudīm, pušniekiem, aiz liela karstuma visu cauru vasaru nebijis ne karotes piena, tomēr raganas saimniecei bijis piena spaņu spaņiem. Reiz kāds puisis noskatījies, pieguļā būdams, ka saimniece - ragana - ap pusnakti pa pušnieku ganībām staigājuse ar slauceni un karoti rokā un maluse ar roku it kā kriedama, sacījusi: "Kreju virsu! Kreju virsu!" Tā viņa aizgājuse uz mājām, arvienu bubinādama. Puisis, labs niķu polis un zintnieks būdams, darījis saimniecei pakaļ pa viņas pēdām: vilcis zirgu apaušus un mulstiķus (apauši - striķiem taisīti iemaukti, mulstiķi - tādi pat kā apauši, tik dzelži piesieti, ko zirgam mutē likt) un bubinājis: "Ņemu visu, ņemu visu!" No rīta mājā pārgājis, puisis apaušus un mulstiķus pakāris uz vadzi pie sienas un no tiem tecējis piens ārā. Saimniecei palicis slikti un tā sākuse vemt. Puisis, kas pirmais saimnieces saslimšanu pamanījis, tūlīt nopratis, kas par ligu viņai. Iedams uz stalli, viņš ieraudzījis, ka no apaušiem tek piens ārā, saķēris tos un iemetis ugunī. Saimniece, putas vemdama, nomiruse un govīm piens bijis atkal kā arvienu diezgan.

Kartes leģenda



Tiek rādīti ieraksti 1-1 no 1.
#VītaDatumsTipsVietas tips
  
1Naudītes pagasts
(Naudītes pagasts, Dobeles novads)
1891 - 1892Pierakstīšanas laiks un vietaPagasts

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.