| Atšifriejums | uz lokatīva bijuši jumtiņi.
IV
Cilveka locekļi, miesas un gara īpašibas.
164. Ādama ābols tā cēlies: Ādamam no aizliegta augļa ēdod, aiz bailem viens gabals esot iesprūdis rīklē, kad Dievs to saucis.
2 65. Aizmāršigs. Eh tepat mēles galā bija un aizmirsās.
3 74. Atraugas. Ja kaut kur ciemā jeb mājā ēdot atraugojās, tad saka: Nebūs pēdeja reize, es vēl te reiz ēdišu.
4 77. Ausis. Kad spindzala kreisajā ausi, tad labas ziņas dzirdēs, kad labajā, tad sliktas.
5Tev jau vēl slapš [slapjš] aiz ausim.
6Kad kreisā auss kaist, tad labu runā, un kad labā auss, tad citi slikti no tevis runā.
7Kad auss spindz, tad prasa tai, kam ta spindz: "Atmini, kura auss spindz?" Kad nu otrs atmin, tad tas tai dienā nav melojis, kad ne, tad ir melojis.
8Kam garakas ausis, tam garaks mūžs, kam mazakas, tam īsakas
9Kad kreisā auss spindz, tad dzirdot labu, kad labā, tad sliktu.
10Kam lielas ausis, tas garu mūžu dzīvo. Kam mazas ausis, tas ilgi nedzīvo.
11Kad ausis niezot, jeb kutot, tad slikti laiki tiekot.
12Kad ausis žvingst, it ka pulkstenīši skan, tad tūliņ spēji jadzied trīsreiz sekošā dziesma, tad ausis vairs nekad neskanot: "Spindzele sit ausi, man sauc veļos - Eji pate veļos man basas kājiņas: Kreisā, labā, labā, kreisā.
79. Acis.
13Kad kreisā acs niezot, tad jasmejās. Kad labā acs niezot, tad jaraud.
14Kad kreisā acs niez, tad prieka asaras jaraud. Kad laba acs niez, tad bēdu asaras jaraud.
15Kad acis niezot, tad tiekot kauns. |
|---|
