1
2456 Jāņa Kovaļevska dainu vākums 15-0 Dziesmiņ' mana, kà dziedama 1.1.3. Kas māca dziesmas? DS 2
2456 Jāņa Kovaļevska dainu vākums 30-7 Man bij dziesmu vācelite 1.1.4. Dziesmu pūra pielocīšana un bagātība. DS 3
2456 Jāņa Kovaļevska dainu vākums 95-1 Pateiciet man dziesmiņu 1.1.5. Iedzimta līgsma daba un dziesmu prieki jaunībā. DS 4
2456 Jāņa Kovaļevska dainu vākums 126-0 Dziedu, dziedu, ko es dziedu 1.1.7. Ne ikreiz aiz prieka dzied, dzied sirdi remdēdams, laiku kavēdams. DS 5
2456 Jāņa Kovaļevska dainu vākums 126-1 Dziedu, dziedu, ko es dziedu 1.1.7. Ne ikreiz aiz prieka dzied, dzied sirdi remdēdams, laiku kavēdams. DS 6
2456 Jāņa Kovaļevska dainu vākums 209-0 Nav vairs man tàs vaļiņas; 1.1.12. Līgsmās dziesmas apklust, tautās aizejot, grūtu mūžu dzīvojot, tautām un ļaunai dienai norājot. DS 7
2456 Jāņa Kovaļevska dainu vākums 284-0 Dziedam divi, dziedam divi 1.2.3. Pulkā dziedot, viens dziesmu sācējs, teicējs, pa priekšu dziedātājs, citi līdzētāji. Vismaz divi labprāt dzied kopā. DS 8
2456 Jāņa Kovaļevska dainu vākums 381-11 Aia, lielà Sesavite 1.2.6. Skaņa, tālu dzirdama balss un koša, veikla dziedāšana pašam un citiem par prieku. DS 9
2456 Jāņa Kovaļevska dainu vākums 382-7 Ak tu krupis, tautu meita 1.2.6. Skaņa, tālu dzirdama balss un koša, veikla dziedāšana pašam un citiem par prieku. DS 10
2456 Jāņa Kovaļevska dainu vākums 401-1 Krūmi, meži, balti kārkli 1.2.6. Skaņa, tālu dzirdama balss un koša, veikla dziedāšana pašam un citiem par prieku. DS 11
2456 Jāņa Kovaļevska dainu vākums 437-2 Lēni, lēni padziedaju 1.2.7. Aizsmakuse balss. Balss jāsargā no maitāšanas. DS 12
2456 Jāņa Kovaļevska dainu vākums 470-1 Škurstinieku veci puiši 1.2.8. Meitas dzied, tautas kaitinot, vilinot, vaj arī izredzētam arājiņam sirdi remdējot.- Senāk dziedātājām bija jāvairās, ka tautas neuzbrūk un neaizved, nenoņem vaiņagu. DS 13
2456 Jāņa Kovaļevska dainu vākums 496-14 Uz to pusi vien dziedaju 1.2.8. Meitas dzied, tautas kaitinot, vilinot, vaj arī izredzētam arājiņam sirdi remdējot.- Senāk dziedātājām bija jāvairās, ka tautas neuzbrūk un neaizved, nenoņem vaiņagu. DS 14
2456 Jāņa Kovaļevska dainu vākums 520-0 Tāļu, tāļu suņi rēja 1.2.8. Meitas dzied, tautas kaitinot, vilinot, vaj arī izredzētam arājiņam sirdi remdējot.- Senāk dziedātājām bija jāvairās, ka tautas neuzbrūk un neaizved, nenoņem vaiņagu. DS 15
2456 Jāņa Kovaļevska dainu vākums 556-1 Dziedi daiļi, maza meita 1.2.10. Dziesmu skaņās klausoties, puisim dažreiz viļās: viņš atrod mazu skuķi, vaj sievu, vaj vecu māti. DS 16
2456 Jāņa Kovaļevska dainu vākums 636-1 Talka nāca sētiņâ 1.3.1. Dziedot iet pie darba (sevišķi lauka darba), dziedot atvieglina darba grūtumus, jo līgsmi dzied, darbu beiguši un mājās nākdami. DS 17
2456 Jāņa Kovaļevska dainu vākums 637-1 Pāriet zosis klaigadamas 1.3.1. Dziedot iet pie darba (sevišķi lauka darba), dziedot atvieglina darba grūtumus, jo līgsmi dzied, darbu beiguši un mājās nākdami. DS 18
2456 Jāņa Kovaļevska dainu vākums 637-1 Pāriet zosis klaigadamas 1.3.1. Dziedot iet pie darba (sevišķi lauka darba), dziedot atvieglina darba grūtumus, jo līgsmi dzied, darbu beiguši un mājās nākdami. DS 19
2456 Jāņa Kovaļevska dainu vākums 637-3 Pāriet zosis klaigadamas 1.3.1. Dziedot iet pie darba (sevišķi lauka darba), dziedot atvieglina darba grūtumus, jo līgsmi dzied, darbu beiguši un mājās nākdami. DS 20
2456 Jāņa Kovaļevska dainu vākums 663-0 Ej malt, mana līgaviņa 1.3.2.2. malējas, DS